10 °C
Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā tiek īstenota ar mērķi tur izveidot buferzonu, svētdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Buferzona pierobežā ir vajadzīga, lai nepieļautu turpmāku Krievijas karavīru iebrukumu Ukrainā, piebilda prezidents. Ar šo skaidrojumu Zelenskis pirmo reizi ir skaidri definējis 6. augustā sāktās Ukrainas operācijas mērķi. Ukrainai ir svarīgi "izveidot buferzonu agresora teritorijā", uzsvēra Zelenskis, konkrēti pieminot Kurskas apgabalu. Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks iepriekš platformā "X" skaidroja, ka Ukrainas mērķis nav "okupēt Krievijas teritoriju", bet gan "pārliecināt Krieviju sākt godīgu sarunu procesu". Jāpiebilst, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins buferzonu piesauca maijā, kad runāja par Krievijas karaspēka uzbrukumu Ukrainas Harkivas apgabalam.
Sagrauj tiltus
Zelenskis svētdien arī atkārtoja aicinājumus Kijivas partneriem Rietumos kāpināt bruņojuma piegādes Ukrainai. "Karā brīvdienu nav. Ir nepieciešami lēmumi, kā arī izsludināto palīdzības pakotņu piegādāšana laikā. Es īpaši vēršos pie Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes un Francijas," uzsvēra prezidents. "Viss, kas nodara zaudējumus Krievijas armijai, Krievijas valstij, tās militāri rūpnieciskajam kompleksam un tās ekonomikai, palīdz novērst kara izplešanos un pietuvina taisnīgas beigas šai agresijai," paziņoja Zelenskis. Viņš jau iepriekš aicinājis rietumvalstis atcelt ierobežojumus Rietumu bruņojuma pielietošanai triecieniem dziļi Krievijas teritorijā, no kurienes tiek bombardēta Ukrainas enerģijas infrastruktūra un pilsētas.
Zelenskis arī pavēstīja, ka "tuvākās nedēļas būs būtiskas mūsu diplomātiskajiem centieniem ar dažādiem partneriem Eiropā, Amerikā un globālajos dienvidos".
Pirmdien klajā nāca informācija, ka Kijivu 23. augustā apmeklēs Indijas premjerministrs Narendra Modi, kurš jūlijā Maskavā tikās ar Putinu. Modi vizīte Maskavā sakrita ar Krievijas raķetes triecienu Kijivas bērnu slimnīcai.
Kijiva ir paziņojusi, ka Kurskas apgabalā šobrīd kontrolē apmēram tūkstoš kvadrātkilometru lielu teritoriju. Krievijas militārie blogeri ir ziņojuši, ka Ukrainas spēki ir sagrāvuši visus trīs tiltus pār Seimas upi, kas divās daļās sadala Kurskas apgabala Gluškovas rajonu. Tas varētu liecināt par ukraiņu vēlmi apgrūtināt šajā teritorijā esošo Krievijas karavīru apgādi un pēc tam ieņemt šo teritoriju, kas robežojas ar Ukrainu. Krievijas armijas apgādei tomēr joprojām ir pieejama viena pontonu pārceltuve.
Ievērota liela slepenība
Ukrainas augstākā politiskā un militārā vadība operāciju Kurskas apgabalā esot plānojusi lielā slepenībā, vēsta izdevums "Economist", atsaucoties uz informētiem avotiem. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis militāros plānus esot apspriedis ļoti šaurā lokā, tostarp ar Zelenski runājot zem četrām acīm un prezidenta padomniekus atstājot neziņā. Ukrainas Rietumu partneri netika informēti par gaidāmo uzbrukumu, lai informācija netiktu noplūdināta, uzsver "Economist".
"Iepriekš divas Sirska operācijas Rietumi bija iedragājuši. Viena tika noplūdināta krieviem, bet otru lika atcelt,"
izdevumam atklājusi kāda amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Jau pēc operācijas sākuma Kijivas Rietumu partneri neesot protestējuši pret ukraiņu karavīru ieiešanu Krievijas teritorijā. "Economist" uzrunātās Ukrainas amatpersonas arī norādījušas uz operācijas mērķiem. Galvenais mērķis esot stiprināt Ukrainas pozīcijas iespējamās sarunās ar Krieviju un novirzīt daļu krievu spēku no Donbasa, kur šobrīd Krievijas armija virzās uz priekšu. Sirskis esot apsvēris iespēju Kurskas vietā uzbrukt Brjanskas apgabalam, kas atrodas no Kurskas uz ziemeļrietumiem. Pieļauta iespēja uzbrukt gan Kurskai, gan Brjanskai, vēsta "Economist".
Lai arī viens no Ukrainas mērķiem bija sarežģītās situācijas atslogošana frontē Donbasā, vismaz Pokrovskas virzienā Krievijas armija turpina iet uz priekšu. Varasiestādes aicinājušas iedzīvotājus evakuēties no šīs Doneckas apgabala pilsētas, norādot, ka krievu karavīri atrodas jau apmēram desmit kilometru attālumā no pilsētas pievārtes. Pokrovskā, kas ir nozīmīgs Ukrainas armijas loģistikas centrs, joprojām atrodas apmēram 53 000 civiliedzīvotāju, paziņojušas vietējās amatpersonas.
Aptauja
Kāds ir Ukrainas armijas mērķis, veicot militāru operāciju Krievijas teritorijā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
