Krievijā šodien sākas tā dēvētās prezidenta vēlēšanas, kuru uzvarētājs jau ir zināms.

Pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins prezidenta "vēlēšanās" kandidē uz piekto pilnvaru termiņu un valsti gatavojas vadīt vēl vismaz sešus gadus. Vēlēšanām reģistrēti vēl trīs kandidāti, tomēr neviens no viņiem nav uzskatāms par reālu alternatīvu Putinam, kurš pie varas ir jau 24 gadus. Krievijas konstitūcijā 2020. gadā tika veikti grozījumi, kas deva iespēju Putinam kandidēt uz vēl diviem sešu gadu termiņiem un tā palikt pie varas līdz pat 2036. gadam.

Īstu konkurentu nav

Prezidenta vēlēšanas pirmo reizi notiek trīs dienas, turklāt būs iespējama arī tā sauktā elektroniskā balsošana, kas vēl vairāk atvieglo Krievijas varasiestāžu iespējas viltot balsošanas rezultātus. Putina ceturtajā pilnvaru termiņā ir pastiprinājušās politiskās represijas, un nopietnākie opozīcijas politiķi atrodas ieslodzījumā, ir devušies trimdā vai arī vēlēšanām nav reģistrēti. Ieslodzījumā aiz polārā loka februārī nomira Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kuru pirms tam Krievijas specdienesti bija mēģinājuši noindēt. Kremlim nepatīkamie politiķi vēlēšanām nav pielaisti. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēlēšanām nolēma nereģistrēt bijušo Valsts domes deputātu Borisu Nadeždinu un žurnālisti Jekaterinu Duncovu. CVK atteicās pieņemt Duncovas sākotnējo kandidatūru, norādot uz kļūdaini aizpildītiem dokumentiem. Savukārt Nadeždina kandidatūru Krievijas varasiestādes noraidīja, sakot, ka daļa viņa nominācijai savākto parakstu nav derīgi. 

Īpaši lielu uzmanību Krievijā bija piesaistījusi Nadeždina kandidatūra, kuras izvirzīšanai vajadzīgo parakstu vākšanai pat izveidojās garas rindas. 

Nadeždins bija solījis izbeigt Krievijas karu Ukrainā, un viņa kandidatūru atbalstīja daudzi rietumvalstīs nonākušie Krievijas opozicionāri. Izskanējis arī viedoklis, ka Nadeždina kandidēšana bija Kremļa iecerēts plāns ar nolūku radīt iespaidu, ka tiek reģistrēti arī īsti opozicionāri. Krievijas varasiestādes tomēr nolēma vēlēšanas aizvadīt bez Nadeždina vārda biļetenos.

Cīņa par otro vietu

Neatkarīgie krievu mediji ir vēstījuši, ka Kremļa plānos ir Putinam, kurš priekšvēlēšanu debatēs nav piedalījies, vēlēšanās "piešķirt" apmēram 80% balsu, kas būs vairāk par 76,7%, kurus viņš atbilstoši oficiālajiem rezultātiem saņēma iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2018. gadā. Pārējie trīs kandidāti tikmēr sadalīs pārējās balsis, un galvenā intriga šobrīd ir par to, kuram kandidātam ļaus finišēt otrajā vietā.

Krievijas Komunistiskā partija vēlēšanām ir izvirzījusi Valsts domes deputātu Nikolaju Haritonovu. Raidorganizācijas BBC redakcija krievu valodā norāda, ka vienīgais interesantais fakts ir tas, ka komunisti izvirzīja tieši Haritonovu, ne savu ilggadējo līderi Genādiju Zjuganovu. 

Haritonovs nav spējis pateikt, ar ko viņš ir labāks par Putinu, kā arī solīja prezidentu vēlēšanu kampaņas laikā nekritizēt. Viņš arī atbalstījis Krievijas karu Ukrainā. 

Krievijas agresiju pret Ukrainu atbalstījis arī radikāli labējo liberāldemokrātu kandidāts Leonīds Sluckis, kurš pēdējos astoņus gadus vada Valsts domes Ārlietu komiteju. Vairākas krievu žurnālistes 2018. gadā paziņoja, ka Sluckis viņām ir seksuāli uzmācies. Sluckis liberāldemokrātu vadību uzņēmās pēc tam, kad 2022. gadā nomira šīs partijas dibinātājs un ilggadējais līderis Vladimirs Žirinovskis. Savukārt par Kremļa projektu dēvētās partijas "Jaunie ļaudis" prezidenta amata kandidāts ir Valsts domes deputāts Vladislavs Davankovs. No visiem vēlēšanām pielaistajiem kandidātiem viņš par Krievijas karu Ukrainā ir runājis vispiesardzīgāk. Tomēr arī Davankovs, kurš, būdams četrdesmit gadus vecs, ir jaunākais no visiem reģistrētajiem kandidātiem, izteicies, ka atbalsta "mieru un sarunas", kas notiktu pēc "Krievijas noteikumiem". Pirms vēlēšanām daļa krievu opozīcijas izteikusi viņam atbalstu. Starp Davankova atbalstītājiem tomēr nav Navaļnija sabiedroto. Jāpiezīmē, ka visiem trim Putina "sāncenšiem" ir piemērotas rietumvalstu sankcijas par vēršanos pret Ukrainu.

Pulcēsies iecirkņos

Krievijas opozīcija ir izlēmusi 17. martā rīkot akciju "Pusdienlaiks pret Putinu", kas paredz visiem Krievijas diktatora pretiniekiem vienlaikus pulksten 12 ierasties vēlēšanu iecirkņos. Arī Navaļnijs vienā no saviem pēdējiem ierakstiem sociālajos medijos pirms nāves atbalstīja šo protesta akciju. Šādu rīcību atbalstījusi arī viņa atraitne Jūlija. 

Viņa norādīja, ka akcijas dalībnieki var rīkoties dažādi – balsot par jebkuru kandidātu, izņemot Putinu, sabojāt biļetenu vai uzrakstīt uz tā vārdu "Navaļnijs". 

Maskavas prokuratūra tikmēr brīdinājusi, ka šāda akcija ir pretlikumīga. Pāris dienas pirms vēlēšanām Viļņā notika uzbrukums Navaļnija līdzgaitniekam Leonīdam Volkovam, kurš jau četrus gadus dzīvo Lietuvā. Lietuvas Valsts drošības departaments paziņojis, ka uzbrukumu droši vien sarīkojusi Krievija. Krievija vēlēšanas rīko arī okupētajās teritorijās Ukrainā, kur vēl pirms 15. marta notiekot "iepriekšējā balsošana", BBC vēsta, ka okupācijas varasiestāžu pārstāvji apstaigā iedzīvotāju mājokļus bruņotu cilvēku pavadībā. Tikmēr izdevums "Važnije istorii" ziņo, ka Krievijas varasiestādes "vēlēšanām" okupētajās teritorijās Ukrainā reģistrējušas gandrīz divreiz vairāk cilvēku, nekā tur vispār dzīvo. Tiek izteikti minējumi, ka pēc vēlēšanām Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.