15.7 °C
Atbilstoši Rietumu izlūkdienestu aplēsēm karā Ukrainā kritušo un ievainoto Krievijas karavīru skaits pārsniedzis 350 000, ceturtdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Krievija maksā ļoti augstu cenu par margināliem ieguvumiem," Briselē norādīja alianses vadītājs.
Ukraiņi nogremdējuši vai padarījuši kuģošanai nederīgus lielu daļu Krievijas Melnās jūras flotes kuģu, piebilda Stoltenbergs.
Gaisa karā ukraiņi notriekuši Krievijas augstas kvalitātes novērošanas lidaparātus, viņš norādīja.
Ģenerālsekretārs arī mudināja NATO 32 dalībvalstis sniegt lielāku militāro atbalstu Ukrainai.
Stoltenbergs konkrēti vērsās pie ASV republikāņiem, kas šobrīd Kongresā bloķē Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena plānoto palīdzību.
Katra kavēšanās diena ietekmē situāciju kaujaslaukā, sacīja Stoltenbergs.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
