Tiesa Francijā piektdien atzina sešus pusaudžus par vainīgiem līdzdalībā skolotāja slepkavībā, kuram radikalizējies islāmists 2020. gadā pie Parīzes nogrieza galvu.
Pusaudžiem tika piespriesti cietumsodi no 14 mēnešiem līdz diviem gadiem, bet visi sodi tika nosacīti atlikti vai mīkstināti un nevienam nebūs jāizcieš cietumsods, teikts nepilngadīgo tiesas spriedumā, kas tika nolasīts publiskā sēdē pēc tiesas procesa aiz slēgtām durvīm.
47 gadus vecais vēstures un ģeogrāfijas skolotājs Samuels Patī bija izmantojis stundā satīras žurnālu "Charlie Hebdo", kurā publicētas pravieša Muhameda karikatūras, lai apspriestu ar skolēniem vārda brīvības likumus Francijā.
Maskavā dzimis čečenu imigrants Abdullahs Anzorovs 2020. gada 16. oktobrī noslepkavoja Patī pie viņa vidusskolas Parīzes piepilsētā Konflānā-Sentonorīnā, viņu sadurot un pēc tam nogriežot galvu.
Policija sašāva slepkavu uzreiz pēc nozieguma izdarīšanas, un viņš vēlāk nomira no gūtajiem ievainojumiem.
Nepilngadīgo tiesā saistībā ar Patī slepkavību notiesātie pusaudži tika apsūdzēti par to, ka novērojuši skolas apkārtni un palīdzējuši slepkavam identificēt skolotāju, par to saņemot naudu.
Juristi, kas pārstāvēja Patī draugus un ģimeni, kritizēja pusaudžiem piespriestos sodus kā pārāk vieglus, kas ir "nepiemēroti" un dod "sliktu signālu".
Pieci no šiem pusaudžiem, kas slepkavības izdarīšanas brīdī bija 14 vai 15 gadus veci, tika tiesāti par noziedzīgu sazvērestību ar nolūku izraisīt vardarbību. Četriem tika piespriesti nosacīti cietumsodi no 14 līdz 18 mēnešiem. Piektajam tika piespriests divu gadu cietumsods, 18 mēnešus nosacīti atliekot un nolemjot, ka atlikušos sešus mēnešus viņam jānēsā elektroniska aproce.
Sestais pusaudzis bija meitene, kas slepkavības laikā bija 13 gadus veca. Viņa tika apsūdzēta par to, ka melīgi apgalvojusi, ka Patī esot lūdzis musulmaņu skolēnus pieteikties un atstāt klasi, pirms viņš parādījis karikatūras. Viņai piespriests 18 mēnešu nosacīts cietumsods.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.2 °C



























































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






























































