Jau vairāk nekā 1000 dienu Krievija īsteno netaisnīgu karu pret Ukrainu, kura noasiņo, bet nepadodas.
Asiņo arī pati agresorvalsts Krievija, kurai ukraiņi arvien sāpīgāk iekož, uzspridzinot degvielas cisternas uz dzelzceļa un aizdedzinot naftas bāzes Krievijas reģionos. Starpvalstu sarunas par pamieru briest, drīzāk jāsaka, ka tās jau notiek. Katrā ziņā Volodimirs Zelenskis ir pateicis, ka tām ir gatavs, un veiksmīgi proaktīvi komunicē ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Francijas līderi Emanuelu Makronu par to, kāds pamiers būtu iespējams. Vladimira Putina vietā signālus par Krievijas gatavību sarunām sūta zemāka ranga amatpersonas, piemēram, Ārējās izlūkošanas (SVR) vadītājs Sergejs Nariškins. Pats Putins, kā jau ierasts, ietur pauzi. Jo lielāks aktieris, jo lielāka pauze…
Krievija steidz okupēt vairāk un mēģina atgūt ukraiņu kontrolēto Kurskas apgabala daļu, jo citādi Ukrainas rokās sarunās būs lieliska kārts. Putina propagandisti spēj daudz ko "paskaidrot" savai tautai, bet šo nevarēs.
Starp citu, Krievijas publiskajā telpā jau tiek gatavota "uzvaras pār Ukrainu pierādīšana".
Lai ko arī Krievijas propagandisti paustu publiski, ir redzams, Kremlis gatavojas sarunām. "Trampa faktors" darbojas jau pirms viņa stāšanās amatā; visai drīz redzēsim, cik stiprs šis faktors ir, ilgi vairs nav jāgaida. Tikmēr vēlos vēlreiz vērst uzmanību uz ANO impotenci starptautisko tiesību piemērošanā; vai tiešām visiem ir jāsamierinās ar esošo situāciju?
Taisnīgums un tiesiskums
Kā teikts 1. pantā, ANO Statūtu galvenais mērķis ir "saglabāt starptautisko mieru un drošību" un "veikt efektīvus kolektīvus pasākumus, lai novērstu draudus mieram". Šie vārdi mūsdienās skan kā ļauns joks. Ja valsts iekšienē tiesiskuma panākšanai netiktu piemērots spēks, tad daļa normu netiktu ievērotas. Pieaugtu noziegumu skaits, tiktu īstenota linča tiesa. Tā ir aksioma. Ar rakstīto likumu vien nepietiktu, ja nebūtu policijas, kas notver noziedznieku, prokurora, kurš apsūdz, un tiesneša, kurš lemj sodīt, cietuma apsarga, kurš neļauj pamest ieslodzījuma vietu. Un kā ir ar tiesiskuma īstenošanu starptautiskajā vidē? Tāpat, jo tāda ir cilvēka daba.
Tie kreisie ideoloģiskie strāvojumi, kuri ignorē cilvēka dabu, arvien rada jaunas utopiskas idejas, kuras parasti pārvēršas asiņu jūrās.
Ir jāņem vērā, ka tikai daļa cilvēku sevi disciplinē un nepārkāpj likumus sirdsapziņas un pārliecības dēļ. Ir cita daļa, kura seko likumiem tikai tāpēc, ka baidās no soda. Ja ANO Drošības padome būs paralizēta kā līdz šim, tad starptautiskās tiesības nestrādās, jo nav tiesību īstenošanai nepieciešamā spēka lietojuma.
Līdzīgi kā valsts iekšienē, tāpat arī starptautiskajā arēnā spēku var lietot tikai likuma noteiktās robežās.
Valstis cenšas skaidrot savu iesaisti karadarbībā kā atbilstošu starptautisko tiesību principam "jus ad bellum", kas nosaka taisnīga kara noteikumus. ANO 1945. gadā pieņemtajā Hartā ir noteikts: "Organizācijas locekļi savās starptautiskajās attiecībās atturas izmantot draudus vai pielietot spēku." ANO Harta aizstāv valstu tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību, reaģējot uz citas valsts vai valstu grupas agresiju. ANO Drošības padome, pamatojoties uz Hartas VII nodaļu, var arī lemt izmantot kolektīvu spēku, reaģējot uz draudiem, miera pārkāpšanu vai agresijas aktu.
Uz papīra ir tā, bet praksē…
Krievija ir iznīcinājusi pilsētas, noslepkavojusi tūkstošiem cilvēku, sagrāvusi dzīvi miljoniem cilvēku. Jaunākie dati liecina, ka kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā iedzīvotāju skaits šajā valstī ir samazinājies par 10 miljoniem. Antonio Guterreša pārstāvis Stefans Dujariks 3. novembrī oficiāli ziņoja, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs ir "ļoti noraizējies" par ziņām, ka Ziemeļkorejas karaspēks pašlaik atrodas Krievijā.