Andis Kudors: Guterrešs, Putins un "jus ad bellum"

Jau vairāk nekā 1000 dienu Krievija īsteno netaisnīgu karu pret Ukrainu, kura noasiņo, bet nepadodas.

Asiņo arī pati agresorvalsts Krievija, kurai ukraiņi arvien sāpīgāk iekož, uzspridzinot degvielas cisternas uz dzelzceļa un aizdedzinot naftas bāzes Krievijas reģionos. Starpvalstu sarunas par pamieru briest, drīzāk jāsaka, ka tās jau notiek. Katrā ziņā Volodimirs Zelenskis ir pateicis, ka tām ir gatavs, un veiksmīgi proaktīvi komunicē ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Francijas līderi Emanuelu Makronu par to, kāds pamiers būtu iespējams. Vladimira Putina vietā signālus par Krievijas gatavību sarunām sūta zemāka ranga amatpersonas, piemēram, Ārējās izlūkošanas (SVR) vadītājs Sergejs Nariškins. Pats Putins, kā jau ierasts, ietur pauzi. Jo lielāks aktieris, jo lielāka pauze…

Krievija steidz okupēt vairāk un mēģina atgūt ukraiņu kontrolēto Kurskas apgabala daļu, jo citādi Ukrainas rokās sarunās būs lieliska kārts. Putina propagandisti spēj daudz ko "paskaidrot" savai tautai, bet šo nevarēs. 

Starp citu, Krievijas publiskajā telpā jau tiek gatavota "uzvaras pār Ukrainu pierādīšana". 

Lai ko arī Krievijas propagandisti paustu publiski, ir redzams, Kremlis gatavojas sarunām. "Trampa faktors" darbojas jau pirms viņa stāšanās amatā; visai drīz redzēsim, cik stiprs šis faktors ir, ilgi vairs nav jāgaida. Tikmēr vēlos vēlreiz vērst uzmanību uz ANO impotenci starptautisko tiesību piemērošanā; vai tiešām visiem ir jāsamierinās ar esošo situāciju?

Taisnīgums un tiesiskums

Kā teikts 1. pantā, ANO Statūtu galvenais mērķis ir "saglabāt starptautisko mieru un drošību" un "veikt efektīvus kolektīvus pasākumus, lai novērstu draudus mieram". Šie vārdi mūsdienās skan kā ļauns joks. Ja valsts iekšienē tiesiskuma panākšanai netiktu piemērots spēks, tad daļa normu netiktu ievērotas. Pieaugtu noziegumu skaits, tiktu īstenota linča tiesa. Tā ir aksioma. Ar rakstīto likumu vien nepietiktu, ja nebūtu policijas, kas notver noziedznieku, prokurora, kurš apsūdz, un tiesneša, kurš lemj sodīt, cietuma apsarga, kurš neļauj pamest ieslodzījuma vietu. Un kā ir ar tiesiskuma īstenošanu starptautiskajā vidē? Tāpat, jo tāda ir cilvēka daba. 

Tie kreisie ideoloģiskie strāvojumi, kuri ignorē cilvēka dabu, arvien rada jaunas utopiskas idejas, kuras parasti pārvēršas asiņu jūrās. 

Ir jāņem vērā, ka tikai daļa cilvēku sevi disciplinē un nepārkāpj likumus sirdsapziņas un pārliecības dēļ. Ir cita daļa, kura seko likumiem tikai tāpēc, ka baidās no soda. Ja ANO Drošības padome būs paralizēta kā līdz šim, tad starptautiskās tiesības nestrādās, jo nav tiesību īstenošanai nepieciešamā spēka lietojuma.

Līdzīgi kā valsts iekšienē, tāpat arī starptautiskajā arēnā spēku var lietot tikai likuma noteiktās robežās. 

Valstis cenšas skaidrot savu iesaisti karadarbībā kā atbilstošu starptautisko tiesību principam "jus ad bellum", kas nosaka taisnīga kara noteikumus. ANO 1945. gadā pieņemtajā Hartā ir noteikts: "Organizācijas locekļi savās starptautiskajās attiecībās atturas izmantot draudus vai pielietot spēku." ANO Harta aizstāv valstu tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību, reaģējot uz citas valsts vai valstu grupas agresiju. ANO Drošības padome, pamatojoties uz Hartas VII nodaļu, var arī lemt izmantot kolektīvu spēku, reaģējot uz draudiem, miera pārkāpšanu vai agresijas aktu.

Uz papīra ir tā, bet praksē…

Krievija ir iznīcinājusi pilsētas, noslepkavojusi tūkstošiem cilvēku, sagrāvusi dzīvi miljoniem cilvēku. Jaunākie dati liecina, ka kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā iedzīvotāju skaits šajā valstī ir samazinājies par 10 miljoniem. Antonio Guterreša pārstāvis Stefans Dujariks 3. novembrī oficiāli ziņoja, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs ir "ļoti noraizējies" par ziņām, ka Ziemeļkorejas karaspēks pašlaik atrodas Krievijā. 

Mums patiesi ir žēl Guterreša, ka viņam ir tik daudz raižu… Un ko tālāk?

Guterreša komunikācija labi iederas anekdotē, ko pirms vairākiem gadiem dzirdēju no ukraiņiem: "Apvienoto Nāciju Organizācija jūs brīdina – lūdzu, pārtrauciet karu! Agresors, protams, karu nepārtrauc. ANO turpina: Mēs jūs kategoriski aicinām pārtraukt karadarbību! Karš turpinās, un ANO ķeras klāt pie galējā līdzekļa, kas skan šādi: "Ja jūs tūlīt nepārtrauksiet karadarbību, mēs jūs pārtrauksim brīdināt!""

ANO pārstāvja paziņojumā ir teikts: "Tas nozīmētu ļoti bīstamu kara eskalāciju Ukrainā. Ir jādara viss, lai izvairītos no šī konflikta internacionalizācijas." Piekrītu. Un kas būs tas VISS, ko darīs ANO šajā kontekstā? Ja to pašu teiktu Romas pāvests, tad nebūtu iebildumu, jo viņa varā nav apturēt karus fiziski, bet ANO Drošības padomei ir tāds uzdevums. Publiskajā telpā jau simtiem vai vairāk reižu ir atgādināts, ka 

ANO Drošības padomē sēž agresors – Krievija – un ierēc par jebkuru mēģinājumu rīkoties atbilstoši starptautiskajām tiesībām un sūtīt "zilās ķiveres" kā miera garantētājus.

ANO komunikācija arvien vairāk sāk asociēties ar liekulību. BRICS samita laikā Kazaņā Antonio Guterrešs nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts: "Mums Ukrainā ir vajadzīgs miers. Taisnīgs miers saskaņā ar ANO Statūtiem, starptautiskajām tiesībām un Ģenerālās asamblejas rezolūcijām." Nu ja, un mums Latvijā ir vajadzīgas garākas un siltākas vasaras! Guterreša birojs pamatoja savu dalību samitā, atsaucoties uz BRICS lomu "globālās sadarbības veicināšanā". Lūdzu, pārslēdziet kanālu, šie vārdu plūdi vairs nav izturami!

Vieni vienīgi precedenti

2023. gadā Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi saistībā ar kara noziegumiem Ukrainā. Guterrešam tas netraucē klanīties krievu cara priekšā, sveicinoties ar viņu. Būtu vismaz palicis ar taisnu muguru, bet nē, velk pie zemes. Zelenskis pēc tam noraidīja Guterreša vēlmi apmeklēt Ukrainu. Ja klanies Putinam, ko meklē Ukrainā? Tiekoties ar Krievijas diktatoru Putinu, Guterrešs sacīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā pārkāpj starptautiskās tiesības. Laikam Putins to nezināja… ANO ģenerālsekretārs esot aicinājis Putinu BRICS samita laikā Kazaņā uz "taisnīgu mieru" Ukrainā. 

Guterrešs jau vairākkārt ir kritizējis Krievijas plašo iebrukumu Ukrainā, sakot, ka tas rada "bīstamu precedentu" pasaulei. 

Par precedentu parasti runā kā par kaut ko, kas notiek pirmo reizi, un tad ietekmē nākamos lēmumus. Piemēram, ASV tiesu praksē precedents kalpo par paraugu nākamajiem tiesu spriedumiem. Bet vai Krievijas agresija pret kaimiņvalsti ir kas jauns? Kā ar Krievijas uzbrukumu Gruzijai, kā ar nelikumīgu Piedņestras kontroli? Un kā ar PSRS iebrukumu Somijā 1940. gadā? Krievijas Federācija ir Padomju Savienības tiesiskā mantiniece un pēctece. Un kā ar Baltijas valstu okupāciju? Precedents pēc precedenta; sarakstu varētu turpināt. Ir zīmīgi, ka Krievijas publiskajā telpā krievi runā par PSRS vēsturi kā par SAVU vēsturi.

Nav nekā jauna, vilki ēd gaļu

Ja Krievija ir PSRS mantiniece un pēctece, tad ANO ir Tautu Savienības (Nāciju līgas) turpinājums jaunā veidolā. 

Somija pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā pasludināja sevi par neitrālu un paļāvās uz Tautu Savienību, tomēr jau 30. gados tapa skaidrs, ka tā nespēs nodrošināt skaitliski mazo valstu neatkarību. 

Sālamans pamāca: "Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules." (Sāl. māc. 1:9) Ir tomēr šis tas jauns ziemeļos. 20. gs. 30. gadu beigās Zviedrija atteicās pieņemt Somijas piedāvāto aizsardzības savienību, atstājot somus vienus pašus pret brūno lāci, bet mūsdienās ar prieku sveicam Zviedriju un Somiju NATO rindās. Līdzīgi kā pirms Krimas anektēšanas 2014. gadā un plašā iebrukuma 2022. gadā, arī PSRS 1939. gada rudenī skaidroja, ka tai pienākas Somijas teritorijas daļa aizsardzības nolūkos… Cilvēki Ļeņingradā nejūtas droši, tāpēc jums nav nekādu tiesību uz teritoriālo integritāti…

Ziemas karš beidzās ar Maskavas miera līgumu, kas tika parakstīts 1940. gada 13. martā. PSRS ieguva jaunas teritorijas. Maskavas propagandisti stāsta, ka Krievija esot augusi tikai aizsardzības karu rezultātā. Jā, jā, un vilki nekad neēd gaļu... To brūno lāci vari barot ar medu, bet viņš vienalga vēlas tavas asinis. Kari Aleniuss raksta: "Lai gan PSRS bija piekritusi miera līgumam ar Somiju, tās mērķis – iekarot un anektēt Somiju – palika nemainīgs. PSRS atbalstīja somu galēji kreiso darbību 1940. gada vasarā un gatavojās jaunam militāram uzbrukumam pret Somiju, tiklīdz rastos tāda iespēja." 

Ja 2025. gadā tiks noslēgts pamiers starp Ukrainu un Krieviju, Maskava gatavosies jaunam karam. Tādam gatavosies arī Ukraina un gaidīs piemērotu brīdi, piemēram, Putina nāvi 

vai kādas citas būtiskas pārmaiņas Krievijā.

Izslēgt Krieviju

Padomju Savienības agresijas dēļ Tautu Savienības padome 1939. gada 14. decembrī izslēdza PSRS no organizācijas. Lūk, tas bija "precedents", kāds agrāk nebija bijis, un šodien ANO būtu jāseko savas priekšteces piemēram. Tā vietā Guterrešs klanās Putinam un brīdina, ka vairs nebrīdinās… Ir tomēr cilvēki, kuri komunicē saprātīgi par šo visu, un viens no viņiem ir Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, kurš aicina uz ANO reformu, kas cita starpā paredzētu ANO Drošības padomes paplašināšanu, atsevišķu valstu veto tiesību atcelšanu un Krievijas izslēgšanu. Citādi Drošības padome izskatās kā tāds dzīvs mironis. Pēc Stuba domām, jebkurš Drošības padomes loceklis, kas iesaistīts nelikumīgā karā, būtu jāizslēdz no DP. Somijas līderis pauda viedokli, ka DP pastāvīgo locekļu skaits būtu jāpaplašina līdz 10, iekļaujot vienu Latīņamerikas valsti, divas Āfrikas valstis un divas Āzijas valstis. ANO Statūtu 6. pants ļauj izslēgt dalībvalsti, kas pastāvīgi pārkāpj organizācijas principus: "Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsti, kas ir pastāvīgi pārkāpusi šajos Statūtos ietvertos principus, Ģenerālā asambleja pēc Drošības padomes ieteikuma var izslēgt no organizācijas." Tātad ne tikai no Drošības padomes, bet no ANO! 

Diemžēl ANO nespēj rīkoties pret dalībvalsti, kura tik nekaunīgi neievēro tās Hartu un starptautiskās tiesības, tāpēc organizācijas leģitimitāte un morālā autoritāte vairs nepastāv.

Turpinoties karam Ukrainā, pasaule ar šausmām vēro, kā Krievija klaji turpina pārkāpt principus, uz kuriem balstās ANO. Kāpēc Krievija turpina ieņemt vietu pie institūcijas galda, kas ir apņēmusies veicināt mieru un drošību? Ja Krievijai ir imunitāte pret starptautisko tiesību piemērošanu pret viņu, tad kāpēc citām valstīm ir jāseko starptautiskajām tiesībām? Vienkāršs jautājums, kas atgādina par vienu no sociālā konstruktīvisma pētnieciskās pieejas principiem – jo vairāk valstu apšaubīs kādu normu, jo vājāka tā kļūs. Krievija ar savu attieksmi dara tieši to, ko ir iecerējusi, – vājināt mūsdienu starptautisko attiecību normatīvo pamatojumu. Jo lielāks valstu skaits pateiks, ka teritoriālā integritāte nav nekāda norma, jo lielāks skaits sekos šai idejai. 

Ja kodolieroči ir vienīgais reālais pretinieka atturēšanas instruments, tad arvien vairāk valstu meklēs iespēju tikt pie saviem kodolieročiem. 

Tas nozīmē, ka Krievijas agresijas un Rietumu mīkstās reakcijas dēļ pasaule pārvēršas par pulvera mucu.

Nobeigumā

Ja nestrādā starptautiskās tiesībās balstīta pieeja, tad tiek meklēti divpusēji un trīspusēji risinājumi. Gan Donalds Tramps, gan nominētais viceprezidenta amata kandidāts Dž. Vencs ir runājuši par to, ka panāks mieru "caur spēku", piespiežot abas puses pārtraukt karadarbību un vienoties. Turklāt pēc tam ASV palīdzēs Ukrainai bruņoties, lai saglabātu savu valstiskumu un atturētu Putinu no nākamajām noziedzīgajām avantūrām. Volodimirs Zelenskis nesen teica, ka ir gatavs tādām sarunām, kurās Rietumi nāks klajā ar drošības garantijām, kas neparedz tūlītēju Ukrainas iestāšanos NATO. Ukrainas ārlietu ministrs steidzās vēstīt, ka Ukrainai neder nekādas citas drošības garantijas kā tikai dalība NATO. Tas, ka no Ukrainas prezidenta un ārlietu ministra puses izskan atšķirīgi vēstījumi (vai vismaz atšķirīgi akcenti), ir jāskata kā sarunu taktikas elements. Ir jāparāda ideju diapazons. Izskatās, ka ASV nostājas dēļ reālākais scenārijs būs saistīts ar NATO perspektīvas atlikšanu un NATO spēku dislokāciju Ukrainā, kas tad arī būs nepārprotamas garantijas pret Krievijas tālāku iebrukumu. Ja nu vienīgi Krievija kā valsts vēlas pašlikvidēties un uzsākt karu pret NATO…

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.