15.1 °C
Šovasar Kronvalda parkā Rīgā beidzot uzsākta jau gadiem plānotā paviljona restaurācija, kam jānorit trijās kārtās un būtu jānoslēdzas pēc diviem gadiem ar vēsturiskā objekta atjaunošanu sākotnējā izskatā.
Mūrniekmeistara un būvuzņēmēja Krišjāņa Ķergalvja (1856–1936) par godu Rīgas 700 gadu izstādei 1901. gadā uzbūvētā renesanses stila lapene ir unikāla, jo ir vienīgā būve, kas palikusi pāri no tolaik plašās jubilejas izstādes.
Kronvalda parks pamanāmi cieta jūlija nogales vētrā, tomēr Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels teic, ka restaurējamo paviljonu krītošie koki un koku zari nav skāruši, tikai sētu, kas ap objektu uz darbu laiku aplikta.
Maijā Rīgas dome restaurācijas darbu pirmajai kārtai piešķīrusi 120 942 eiro, un par šo naudu vispirms jānoņem visi liekie 20. gadsimta gaitā veiktie "uzlabojumi" –
jānojauc paviljona iepriekšējā pārbūvē izbūvētā tambura daļa zem kupola un jumts. Pēc plāna 2025. gadā jāseko nākamajai restaurācijas kārtai 118 442 eiro vērtībā un tad 2026. gadā noslēdzošajai 129 114 eiro vērtībā, kad Ķergalvja paviljons būs tāds, kāds reiz bija. Jāatjauno un no jauna jāšuvo dzelteno ķieģeļu mūrējums, lapenes pilastri, arkas, frontonu iekšpuses, dekoratīvi elementi. Jāatjauno apmestās un krāsotās daļas, no jauna jāizgatavo betona pakāpieni un grīdas flīzējums, tāpat paviljona iekšējais un ārējais apgaismojums. Pēdējā kārtā visu to vainagos zaļganīgs stikla šūnu kupols ar laternu augšpusē. Pastāvēšanas laikā vairākkārt remontētais paviljons pagājušā gadsimta 60.–70. gados ticis izmantots arī par dārza uzturētāju darbarīku noliktavu. Kurā brīdī pazuda tā lepnais stikla kupols, grūti teikt, taču šķiet, ka jau pēc Otrā pasaules kara.
Pēdējo reizi Ķergalvja paviljona izskatu atsvaidzināja 2000. gadā. Šobrīd uzsāktā atjaunošanas projekta kopējās izmaksas ir 368 499 eiro.
Mūrniekmeistars Kristaps Ķergalvis 20. gadsimta sākumā bija viens no trim vadošajiem Rīgas būvuzņēmējiem (līdzās Ludvigam Neiburgam un Pēterim Radziņam), kurš piedalījās, šķiet, pie katras svarīgākās tā laika sabiedriskās nozīmes būves, vai tas būtu Centrālcietums, 1. Rīgas slimnīca, Nacionālais teātris, ko cēla kā 2. Rīgas pilsētas jeb Krievu teātri, vai Rīgas–Orlas dzelzceļa pārvaldes ēka, kurā mūsdienās saimnieko Satiksmes ministrija. Rīgā viņš 19./20. gadsimta mijā uzcēla kopumā vismaz 60 būvju. Piemēram, ap 1910. gadu būvsezonā Ķergalvja uzņēmums vienlaikus strādājis vairāk nekā desmit objektos. Pēc arhitekta Floriana fon Viganovska projekta celtajam paviljonam, ko Ķergalvis dāvināja vāciskajai Strēlnieku biedrībai, kam 20. gadsimtā piederēja mūsdienās par Kronvalda parku sauktā teritorija, vajadzēja demonstrēt, uz kādu meistarstiķi spējīgi viņa firmas mūrnieki. Uzņēmējs apglabāts Lielajos kapos Rīgā.
Senajās skatu kartītēs redzams, ka pirms Pirmā pasaules kara Ķergalvja paviljonā bijis izlikts kādas ievērojamas personas, iespējams, Krievijas cara Aleksandra III, krūšutēls. Protams, par to vairs nav runa, taču atklāts ir jautājums, vai atjaunotajam paviljonam nākotnē varētu piešķirt arī kādu praktisku funkciju.
