22 °C
Nākamie pieci gadi Eiropas Parlamentam (EP) būs ļoti nozīmīgi no Eiropas un pasaules drošības viedokļa, tāpēc visiem deviņiem no Latvijas ievēlētajiem EP deputātiem vajadzētu strādāt kā vienotai komandai.
Tāds vēstījums izskanēja vairāku politisko spēku kandidātu sarakstu prezentācijā. Vienlaikus politiķi netaupa kritiskus vārdus par konkurentiem, kā arī uz citu fona cenšas izcelt sevi. Jau ir iezīmējusies gaidāmā cīņa starp jaunpienācējiem, kas tagad nav pārstāvēti EP, un tiem, kuri Briselē ir vairākus sasaukumus un uzsver, ka līdz ar pieredzi šajā institūcijā aug arī ietekme.
"Jauno Vienotību" ("JV") tagad EP pārstāv trīs deputāti – Sandra Kalniete un Inese Vaidere, kā arī Dace Melbārde, kuru ievēlēja no Nacionālās apvienības.
Partijām, kas jau ir EP, ir labākas starta pozīcijas gan finansiāli, gan iespējā izmantot tribīni.
Taču "JV", tāpat kā NA eiroparlamentārietim Robertam Zīlem, ir jārēķinās ar jaunpienācēju pretdarbību. Katrā uzstāšanās reizē Tālis Linkaits (JKP) uzsver, ka ir pienācis laiks nomainīt politiķus, kuri kā 2004. gadā aizbrauca uz Briseli, tā arī nav atgriezušies. "Mēs esam par Latvijas pārstāvniecību Briselē, nevis par Briseles pārstāvniecību Latvijā," partijas kongresā sacīja T. Linkaits. Līdzīgu vēstījumu "AS" saraksta prezentācijā izteica arī "AS" līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš uzskata, ka vēlētājiem ir jāizvēlas, vai balsot par darītājiem, ar ko domāts "AS" pirmais numurs, "tvitera konvoja" organizētājs Reinis Pozņaks, vai "par dārgos uzvalkos ģērbtiem eiroparlamentāriešiem, kas baudījuši visus EP labumus un dzēruši labu vīnu, bet par Latviju atcerējušies pusgadu pirms vēlēšanām, lieloties, ka ir ietekmīgākie Latvijas pārstāvji Eiropā".
Piektdien, 9. februārī, beigsies kandidātu sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā.
Līdz otrdienai uz deviņām Latvijai paredzētajām vietām EP bija pieteikušies deviņi politiskie spēki, kas iesnieguši kandidātu sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK),
– "Latvijas attīstībai", "Stabilitātei", "Progresīvie", Jaunā konservatīvā partija (JKP), Nacionālā apvienība, "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Jaunā Vienotība" un "Apvienotais saraksts" ("AS"). CVK pārstāvis Andrejs Vaivars informēja, ka vēl sarakstu pieteikusies iesniegt partija "Tautas varas spēks", "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Jaunlatvieši" un "Kustība Par". Jāatgādina, ka ikviens politiskais spēks, kas iesaistās cīņā par vietām EP, iemaksā drošības naudu 8000 eiro, ko saņem atpakaļ tās partijas, kas iekļūst EP, bet ārpusē palikušo politisko spēku iemaksātā nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā.
Ambīcijas lielākas nekā iespējas
Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka pārsvarā ar ļoti retiem izņēmumiem partijas var cerēt uz vienu vai diviem EP deputāta mandātiem, bet vairāki politiskie spēki jau paziņojuši, ka cer iegūt vismaz trīs vietas. Pirms pieciem gadiem – 2019. gadā – par toreiz astoņiem Latvijai atvēlētajiem mandātiem sacentās 16 politiskie spēki, no kuriem EP iekļuva pieci. "JV", par kuru nobalsoja 124 143 jeb 26,24% vēlētāju, saņēma divas vietas, tikpat bija arī "Saskaņai", kuru atbalstīja 17,45% vēlētāju, un Nacionālajai apvienībai, par kuru nobalsoja 16,46%. Vienu vietu ieguva "Attīstībai/Par", kuru atbalstīja 12,42%, bet kā pēdējā ar vienu mandātu EP iekļuva Latvijas Krievu savienība ar 6,24%.
Pirmā aiz svītras palika Zaļo un zemnieku savienībai, kurai nepietika ar piecu procentu barjeras pārvarēšanu, iegūstot 5,3% balsu, jo tā vairs neiekļuva EP.
Šie skaitļi izskaidro, kāpēc partijas lielu uzsvaru liek uz sarakstu līderiem. Daļa no tām ar pirmo numuru piesaka Eiropā ietekmīgākos savus biedrus, uz ko ir norādījusi gan "JV", izvirzot komandas galvgalī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, gan NA, kuras sarakstā ar pirmo numuru būs EP viens no viceprezidentiem R. Zīle. "Saskaņas" komandu atkal vada EP deputāts, partijas līdzpriekšsēdētājs Nils Ušakovs, bet "Latvijas attīstībai" – EP deputāts Ivars Ijabs. Sabiedrībā pazīstams ir arī bijušais satiksmes ministrs T. Linkaits, kuru kā pirmo piesaka Jaunā konservatīvā partija.
Tad seko vairāki politiskie spēki, kuru izvēli varētu nosaukt par vairāk vai mazāk negaidītu. Vispirms jāmin "tvitera konvoja" organizētājs R. Pozņaks, kuru kā pirmo izraudzījās "AS", lai gan viņš nav nevienā partijā. Viens no "AS" vadītājiem Edgars Tavars "Latvijas Avīzei" atklāja, ka ar "AS" R. Pozņaks jau sadarbojies pirms Saeimas vēlēšanām, taču toreiz viņš neesot pieļāvis domu iet politikā, jo visus spēkus bija nolēmis veltīt palīdzības organizēšanai Ukrainai.
Saraksta prezentācijā R. Pozņaks teica: "Nākamie pieci gadi Eiropā būs izšķirošie, kad uz Eiropas Parlamentu vairs nevarēs skatīties kā uz elitāru dāmu un kungu klubiņu."
Partijas vadība uzskata, ka R. Pozņaka zināšanas par situāciju Ukrainā Briselē būtu ļoti noderīgas.
Ārpusparlamenta esošā "Kustība Par" izmantoja likumā paredzēto iespēju sarakstā ar pirmo numuru iekļaut nevis Latvijas, bet gan Beļģijas pilsoni, ukrainieti Ivonnu Voločiju, kura strādā EP, atbildot par ES sadarbību ar Ukrainu. Viņa pārstāv centriski liberālo grupu "Renew Europe", kurā no Latvijas ir "Latvijas attīstībai". Taču Latvijā kandidāte tikpat kā nav zināma. Līdzīgi pavasarī bija ar Elīnu Pinto, kuras profesionālā dzīve bijusi ārpus Latvijas, kad "Progresīvie" izvirzīja viņu Valsts prezidenta vēlēšanās. Patiesais nolūks, visticamāk, bija iepazīstināt vēlētājus ar savu saraksta līderi EP vēlēšanās.
ZZS taktika atklāj citus mērķus
Daļa partiju uzskata, ka par politiskā spēka ietekmi var runāt tad, ja partija ir pārstāvēta visos līmeņos – EP, Saeimā un pašvaldībās. ZZS savukārt vienmēr ir uzsvaru likusi uz ietekmi reģionos, kas ir priekšnoteikums arī labam startam Saeimas vēlēšanās. Taču tā nav īpaši piepūlējusies, lai iekļūtu EP.
Vienīgā reize, kad ZZS ieguva EP deputāta mandātu, bija tad, kad to izcīnīja Iveta Grigule ar iespaidīgu individuālo kampaņu.
Arī šogad izvēlētā saraksta veidošanas taktika liek domāt, ka mērķi varētu būt citi. Vispirms jau uzlikt nopietnu pārbaudījumu vienam no jaunajiem līderiem – ZZS frakcijas vadītājam Harijam Rokpelnim, kurš būs sarakstā pirmais. Ar otro numuru pieteiktais Jānis Dinevičs (LSDSP), bet ar ceturto – Diāna Novicka no "Gods kalpot Rīgai" atgādina, ka Latvijas Zemnieku savienībai ir arī sabiedrotie. Tajā pašā laikā viens no apvienības līderiem, zemkopības ministrs Armands Krauze sarakstā ir tikai ar 12. numuru, bet labklājības ministrs Uldis Augulis – astotais.
No "JV" uz EP startē tikai viens valdības pārstāvis – ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš –, kurš ir otrais. Taču, kā zināms, kandidātu secībai nav lielas nozīmes, jo vēlētājs ar plusiņiem un svītrojumiem to var mainīt. K. Kariņa politiskajā karjerā šīs vēlēšanas būs ļoti nozīmīgas, jo konkurenti turpina analizēt viņa lidojumus ar privātajiem reisiem, savukārt "Vienotības" vadība cer, ka "JV" vēlētājs spēs novērtēt arī to darbu, ko K. Kariņš paveica kā premjers valstij grūtā laikā, kas tika atgādināts nesenajā "JV" domes sēdē.
"Progresīvajiem" šīs nav pirmās EP vēlēšanas, bet pirmās kā valdības partijai.
Neviens no partijas ministriem vēlēšanās nekandidē, bet ar otro numuru ir pieteikts Rīgas domes deputāts, bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš tikai nesen pievienojās partijai.
Saeimas deputāti – atbalsta komanda
Uz EP kandidēs gandrīz 30 Saeimas deputāti – no "JV" un "AS" startē septiņi parlamentārieši no katras frakcijas, no NA – pieci, vismaz diviem no viņiem – Inārai Mūrniecei un Rihardam Kolam – varētu būt nopietna interese saistīt savu politisko darbību ar EP. Citos sarakstos ir mazāk Saeimas deputātu. Taču, iespējams, ne visiem ir ambīcijas nokļūt EP un viņi drīzāk palīdz partijām iegūt lielāku vēlētāju atbalstu, jo, piemēram, pieredzējušais politiķis Māris Kučinskis "AS" listē startē kā pēdējais. Vēl viens veids, kā palielināt atbalstu vēlēšanās, kurās visa Latvija būs viens vēlēšanu apgabals, ir iekļaut sarakstos populārus vietējos līderus un pašvaldību deputātus, ja tādi ir. Piemēram, deviņi vietējie politiķi, kas ir puse no visiem kandidātiem, ir "Latvijas attīstībai" sarakstā. Vēl "Latvijas attīstībai", tāpat kā arī JKP piesaka vēlēšanās arī vairākus bijušos Saeimas deputātus – no JKP, piemēram, kandidē arī Sandis Riekstiņš, kas bija no partijas izstājies, bet tagad tajā atgriezies.
Visos sarakstos ir lasāmi arī Latgalē pazīstamu politiķu vārdi, piemēram, "AS" ar otro numuru ir pieteicis Juri Viļumu un tikai aiz viņa bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani.
Taču visās iepriekšējās vēlēšanās Latgalē lielāks atbalsts ir bijis kreisajiem politiskajiem spēkiem, kuru starpā konkurence ir mazinājusies. "Saskaņa", kuras saraksta galvgalī atkal ir N. Ušakovs, pat kandidātu prezentāciju rīkoja Zilupē, jo te sākoties Eiropas Savienība, kā pēc tam "Latvijas Avīzei" paskaidroja N. Ušakovs.
Ar otro numuru "Saskaņas" sarakstā ir nevis līdzpriekšsēdētāja Regīna Ločmele, kas startē trešā, bet gan Olga Petkēviča, kura strādā "Daugavpils siltumtīklos" par sabiedrisko attiecību speciālisti, bet vairāk pazīstama ar savām aktivitātēm, aizstāvot Krievijas pilsoņus, kuri riskēja zaudēt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nenokārtojot valsts valodas eksāmenu. Šajā akcijā arī viņa satuvinājās ar "Saskaņu", kuras biedre nav. Pagaidām vienīgais konkurents "Saskaņai" kreisajā flangā ir Saeimā pārstāvētā "Stabilitātei", kura, gluži pretēji, piesaka gados jaunus kandidātus, kas vēl nav plašākai sabiedrībai pazīstami – ar pirmo numuru kandidē ekonomists Ņikita Piņins. Abi politiskie spēki vēlēšanās plāno izmantot līdzīgu un jau pārbaudītu taktiku – tiešo komunikāciju ar vēlētājiem klātienē, liecina līderu teiktais.
