Nākamie pieci gadi Eiropas Parlamentam (EP) būs ļoti nozīmīgi no Eiropas un pasaules drošības viedokļa, tāpēc visiem deviņiem no Latvijas ievēlētajiem EP deputātiem vajadzētu strādāt kā vienotai komandai.
Tāds vēstījums izskanēja vairāku politisko spēku kandidātu sarakstu prezentācijā. Vienlaikus politiķi netaupa kritiskus vārdus par konkurentiem, kā arī uz citu fona cenšas izcelt sevi. Jau ir iezīmējusies gaidāmā cīņa starp jaunpienācējiem, kas tagad nav pārstāvēti EP, un tiem, kuri Briselē ir vairākus sasaukumus un uzsver, ka līdz ar pieredzi šajā institūcijā aug arī ietekme.
"Jauno Vienotību" ("JV") tagad EP pārstāv trīs deputāti – Sandra Kalniete un Inese Vaidere, kā arī Dace Melbārde, kuru ievēlēja no Nacionālās apvienības.
Partijām, kas jau ir EP, ir labākas starta pozīcijas gan finansiāli, gan iespējā izmantot tribīni.
Taču "JV", tāpat kā NA eiroparlamentārietim Robertam Zīlem, ir jārēķinās ar jaunpienācēju pretdarbību. Katrā uzstāšanās reizē Tālis Linkaits (JKP) uzsver, ka ir pienācis laiks nomainīt politiķus, kuri kā 2004. gadā aizbrauca uz Briseli, tā arī nav atgriezušies. "Mēs esam par Latvijas pārstāvniecību Briselē, nevis par Briseles pārstāvniecību Latvijā," partijas kongresā sacīja T. Linkaits. Līdzīgu vēstījumu "AS" saraksta prezentācijā izteica arī "AS" līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš uzskata, ka vēlētājiem ir jāizvēlas, vai balsot par darītājiem, ar ko domāts "AS" pirmais numurs, "tvitera konvoja" organizētājs Reinis Pozņaks, vai "par dārgos uzvalkos ģērbtiem eiroparlamentāriešiem, kas baudījuši visus EP labumus un dzēruši labu vīnu, bet par Latviju atcerējušies pusgadu pirms vēlēšanām, lieloties, ka ir ietekmīgākie Latvijas pārstāvji Eiropā".
Piektdien, 9. februārī, beigsies kandidātu sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā.
Līdz otrdienai uz deviņām Latvijai paredzētajām vietām EP bija pieteikušies deviņi politiskie spēki, kas iesnieguši kandidātu sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK),
– "Latvijas attīstībai", "Stabilitātei", "Progresīvie", Jaunā konservatīvā partija (JKP), Nacionālā apvienība, "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Jaunā Vienotība" un "Apvienotais saraksts" ("AS"). CVK pārstāvis Andrejs Vaivars informēja, ka vēl sarakstu pieteikusies iesniegt partija "Tautas varas spēks", "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Jaunlatvieši" un "Kustība Par". Jāatgādina, ka ikviens politiskais spēks, kas iesaistās cīņā par vietām EP, iemaksā drošības naudu 8000 eiro, ko saņem atpakaļ tās partijas, kas iekļūst EP, bet ārpusē palikušo politisko spēku iemaksātā nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā.
Ambīcijas lielākas nekā iespējas
Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka pārsvarā ar ļoti retiem izņēmumiem partijas var cerēt uz vienu vai diviem EP deputāta mandātiem, bet vairāki politiskie spēki jau paziņojuši, ka cer iegūt vismaz trīs vietas. Pirms pieciem gadiem – 2019. gadā – par toreiz astoņiem Latvijai atvēlētajiem mandātiem sacentās 16 politiskie spēki, no kuriem EP iekļuva pieci. "JV", par kuru nobalsoja 124 143 jeb 26,24% vēlētāju, saņēma divas vietas, tikpat bija arī "Saskaņai", kuru atbalstīja 17,45% vēlētāju, un Nacionālajai apvienībai, par kuru nobalsoja 16,46%. Vienu vietu ieguva "Attīstībai/Par", kuru atbalstīja 12,42%, bet kā pēdējā ar vienu mandātu EP iekļuva Latvijas Krievu savienība ar 6,24%.
Pirmā aiz svītras palika Zaļo un zemnieku savienībai, kurai nepietika ar piecu procentu barjeras pārvarēšanu, iegūstot 5,3% balsu, jo tā vairs neiekļuva EP.
Šie skaitļi izskaidro, kāpēc partijas lielu uzsvaru liek uz sarakstu līderiem. Daļa no tām ar pirmo numuru piesaka Eiropā ietekmīgākos savus biedrus, uz ko ir norādījusi gan "JV", izvirzot komandas galvgalī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, gan NA, kuras sarakstā ar pirmo numuru būs EP viens no viceprezidentiem R. Zīle. "Saskaņas" komandu atkal vada EP deputāts, partijas līdzpriekšsēdētājs Nils Ušakovs, bet "Latvijas attīstībai" – EP deputāts Ivars Ijabs. Sabiedrībā pazīstams ir arī bijušais satiksmes ministrs T. Linkaits, kuru kā pirmo piesaka Jaunā konservatīvā partija.
Tad seko vairāki politiskie spēki, kuru izvēli varētu nosaukt par vairāk vai mazāk negaidītu. Vispirms jāmin "tvitera konvoja" organizētājs R. Pozņaks, kuru kā pirmo izraudzījās "AS", lai gan viņš nav nevienā partijā. Viens no "AS" vadītājiem Edgars Tavars "Latvijas Avīzei" atklāja, ka ar "AS" R. Pozņaks jau sadarbojies pirms Saeimas vēlēšanām, taču toreiz viņš neesot pieļāvis domu iet politikā, jo visus spēkus bija nolēmis veltīt palīdzības organizēšanai Ukrainai.