21 °C
Eiropas Parlamenta vēlēšanām jau pieteikušies pieci politiskie spēki, bet interesi par tām izrādījušas 15 partijas vai to apvienības.
Ir sākusies kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks šā gada 8. jūnijā. Starp pirmajiem pieciem politiskajiem spēkiem, kuri Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) jau iesnieguši savus sarakstus, vēl nav "Jaunās Vienotības", kas savus kandidātus un viņu secību sarakstā atklās 3. februārī. "Jauno Vienotību" ("JV") par savu nopietnāko konkurentu uzskata gan centriski liberālā "Latvijas attīstībai", gan nacionāli konservatīvā Nacionālā apvienība un daļēji arī Jaunā konservatīvā partija, kuras līderi pieļāva, ka daļa JKP vēlētāju Saeimas vēlēšanās nobalsoja par "JV". Minētās partijas jau ir iesniegušas savus sarakstus, tāpat kā "Progresīvie" un "Stabilitātei", par kuras kandidātiem līdz šim bija visskopākā informācija.
Sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām notiek no 25. janvāra līdz 9. februārim. Interesi par dalību vēlēšanās ir izrādījuši 15 politiskie spēki,
"Latvijas Avīzi" informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars. Politiskajiem spēkiem, kas vēlas startēt vēlēšanās, ir jāiemaksā drošības nauda 8000 eiro – tā ir summa, kas pielīdzināta EP deputāta mēnešalgai pirms nodokļu nomaksas. A. Vaivars pastāstīja, ka drošības naudas apmērs nebija mainījies 20 gadus kopš pirmajām EP vēlēšanām, kurās Latvija piedalījās. Toreiz tā bija 1000 latu, bet vēlāk 1400 eiro. Politiskie spēki, kuri EP iegūs vismaz vienu vietu, iemaksāto drošības naudu varēs saņemt atpakaļ.
"Stabilitātei" – vienīgie nezināmie
Jau rakstīts, ka "Latvijas attīstībai" saraksta pirmajā trijniekā ir labi pazīstamie politiķi Ivars Ijabs, Artis Pabriks un Vjačeslavs Dombrovskis, bet tālākajās vietās pārsvarā partijas pārstāvji novadu domēs. Nacionālās apvienības (NA) līderu trijniekā ir Roberts Zīle, Ināra Mūrniece un Rihards Kols, bet viņu "atbalsta komandā", ja tā var nosaukt nākamos kandidātus, ir vēl vairāki Saeimas deputāti, piemēram, Jānis Grasbergs un Edvīns Šnore, kā arī pašvaldību deputāti. Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura nav parlamentā, izmantojusi iespēju aiz saraksta "vilcējiem" bijušā ministra Tāļa Linkaita un Gata Eglīša, kā arī publicistes Liānas Langas pieteikt vairākus bijušos Saeimas deputātus, kā arī reģionos zināmus cilvēkus – piemēram, Rēzeknes novada deputātu Gunti Rasimu un Latgalē populāro aktīvisti Margaritu Kolosovu, kura ir piedalījusies vairākos televīzijas šovos un akcijā pret mazo lauku skolu slēgšanu.
"Progresīvo" saraksta galvgalī ir Valsts prezidenta amata kandidāte Elīna Pinto un bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš tikai nesen pievienojās "Progresīvajiem". Visi minētie politiskie spēki ar saviem kandidātiem jau bija iepazīstinājuši iepriekš.
Taču partijas "Stabilitātei" komandu dienā, kad tā ieradās Centrālajā vēlēšanu komisijā, daudzi ieraudzīja pirmo reizi.
Partijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs "Latvijas Avīzei" pastāstīja, ka sarakstā ir kandidāti, kas gandrīz visi ir dzimuši pēc neatkarības atjaunošanas un ieguvuši labu izglītību – pārsvarā studējuši ekonomiku. Viņu vidū arī produktu vadītājs Ņikita Piņins, kurš startē ar pirmo numuru. Ekonomisti ir arī nākamie kandidāti – Naomi Farbere un Vjačeslavs Ciganovs. A. Rosļikovs uzskata, ka partijai vispirms ir svarīgi motivēt savus vēlētājus aiziet nobalsot, jo EP vēlēšanas nav populāras un tajās ir zema aktivitāte. Kampaņā, kas oficiāli sāksies 10. februārī, "Stabilitātei" plāno izmantot tās pašas metodes, kādas pielietoja Saeimas vēlēšanās, kas esot attaisnojušās, – ne tikai cilvēku uzrunāšanu internetā, bet arī tikšanās klātienē.
Citi klusē vai atklāj tikai līderus
Pārējie politiski spēki par saviem kandidātiem vai nu klusē, vai ir atklājuši tikai tos, kas sarakstā būs pirmajā trijniekā. Pagājušajā nedēļā Zaļo un zemnieku savienība apstiprināja, ka no tās uz EP ar pirmo numuru kandidēs frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, bet aiz viņa būs Jānis Dinevičs (LSDSP) un Saeimas deputāts Andris Bērziņš.
Par "Apvienotā saraksta" nodomiem pagaidām zināma tikai neoficiāla informācija, bet, visticamāk, tās sarakstā ar pirmo numuru būs "tvitera konvoja" organizētājs Reinis Pozņaks.
Viņam šī varētu būt interesanta jauna pieredze, jo politiskajās diskusijās būs jāsacenšas ar Valdi Dombrovski, kurš varētu būt pirmais "JV" sarakstā, R. Zīli un vēl vairākiem politiski pieredzējušiem kandidātiem. Nākamais "AS" sarakstā, iespējams, būs nevis Raimonds Bergmanis, kurš būšot trešais, bet gan Juris Viļums. Vienlaikus bijušais premjers Māris Kučinskis varētu startēt kā pēdējais. Oficiāli "AS" savu komandu plāno atklāt 31. janvārī.
Tie politiskie spēki, kas jau prezentējuši arī savu programmu – "Latvijas attīstībai", NA, JKP un "Progresīvie" –, kā konkurentus vispirms minējuši "JV". Taču vismaz no NA un JKP līderu teiktā redzams, ka tieši šo divu politisko spēku pozīcijas un prioritātes ir līdzīgas un tie varētu pacīnīties viens par otra vēlētājiem. Līdzīgi "Latvijas attīstībai" jālūkojas, lai viņu vēlētājs neaiziet ne tikai pie "JV", bet arī pie "Progresīvajiem" vai otrādi. Viens no "JV" EP kampaņas vadītājiem Ainars Latkovskis izteikumus par "JV" kā nopietnāko konkurentu saista ar partiju veiktajiem pētījumiem, kam paredzēts arī valsts budžeta finansējums. Visas partijas aptaujās vēloties noskaidrot sabiedrības viedokli ne tikai par saviem populārākajiem politiķiem, bet arī to, kā viņus vērtē citu politisko spēku vēlētājs.
Šajā pētījumā parādoties, ka "JV" sarakstā būs atsevišķi kandidāti, par kuriem gatavi balsot, piemēram, "Progresīvo" vēlētāji, bet par citiem savukārt tie, kuri Saeimas vēlēšanās atbalstīja NA.
Zināms, ka visās vēlēšanās vēlētājs nereti kādu sarakstu izvēlas tikai tāpēc, ka grib nobalsot par vienu konkrētu kandidātu. Iespējams, tieši uz to cer partijas vai to apvienības, kas pieaicina tā dēvētos "viesmāksliniekus" vai iekļauj sarakstā populārus savus biedrus, pat ja viņi līdz šim nav izrādījuši interesi par ES norisēm un politiku.
