2.3 °C
Pēc sarunas ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) par nacionālo aviokompāniju "airBaltic" opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) deputāti nolēmuši vērsties prokuratūrā.
AS norāda, ka pēdējie pieņemtie valdības lēmumi par "airBaltic" radījuši nopietnas bažas par simtiem miljonu eiro nodokļu maksātāju ieguldītās naudas atgūšanu, labas pārvaldības principu ievērošanu un kompānijas nākotni.
Kā žurnālistiem pēc tikšanās ar Briškenu trešdien norādīja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, frakcijā no ministra saņemtas vairākas atbildes uz svarīgiem jautājumiem.
"Saņēmām informāciju, ka sākotnēji uz Ministru kabinetu tika virzīta versija, kas neparedzēja tik drastisku pamatkapitāla samazinājumu un iespējamo nodokļu maksātāju naudas zaudēšanu," teica Tavars, vienlaikus norādot, ka pēc saskaņošanas ar citām ministrijām pieņemts cits lēmums.
"Mums noteikti būs jautājumi Ministru prezidentei," uzsvēra Tavars.
Tāpat AS pārstāvji neesot saņēmuši skaidru atbildi par to, vai nodokļu maksātāju veiktās investīcijas jebkādā veidā un mērā ir atgūstamas, klāstīja Tavars un piebilda, ka šim jautājumam būs jāpievērš ģenerālprokurora uzmanība.
Uz jautājumu, vai politiskais spēks plāno prasīt satiksmes ministra demisiju, Tavars atbildēja, ka "šodienas jautājums nebija par demisiju, šodienas jautājums bija par nodokļu maksātāju ieguldīto naudu".
Līdz ar to, nesaņemot atbildes par līdzekļu atgūšanu, AS vērsīsies prokuratūrā ar aicinājumu pārbaudīt šo lēmumu likumību. AS gatavo arī Saeimas lēmumprojektu, kas apturētu valdības lēmuma izpildi, līdz tiks saņemtas skaidras atbildes par sabiedrības ieguldītās naudas likteni.
Jau ziņots, ka valdība 30. augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
