"airBaltic" turpmākais liktenis. Vēl daudz neatbildētu jautājumu

Vakar notikusī Satiksmes ministrijas un "Air Baltic" vadības preses konference daļēji pacēla noslēpumainības plīvuru, kas apvij nacionālās aviokompānijas turpmāko likteni, taču vairākus jautājumus atstāja neatbildētus.

Jaunumi ir vairāki – tika paziņots, ka "Air Baltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro. To pavēstīja "Air Baltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks. Šī mērķa sasniegšanai papildu valsts atbalsts (lasi – jauni ieguldījumi uzņēmuma kapitālā) nav paredzēts. Vienlaikus valsts izšķīrusies līdzšinējās četru dažādu kategoriju un vērtības akcijas, kas savulaik izveidojušās no dažādiem uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanas pasākumiem, pārveidot vienādās akcijās, šādi vienkāršojot un padarot saprotamāku akciju struktūru. Taču šajā procesā tiek norakstīti arī 571,3 miljoni no "Air Baltic" 596,4 miljonus eiro lielā pamatkapitāla, kas savulaik tika ieguldīts, veidojot uzņēmumu, – tieši šis fakts izraisījis lielāko publisko satraukumu.

Ar šīs norakstīšanas palīdzību tiek segta lielākā daļa no uzņēmuma 734 miljonus eiro lielajiem uzkrātajiem zaudējumiem, taču rezultātā uzņēmuma pamatkapitāla vērtība samazinās līdz 25,179 miljonam eiro. 

Tomēr šie skaitļi radījuši bažas, ka uzņēmumu gatavojas pārdot par grašiem.

Visbeidzot, svarīgi ir arī tas, ka uzņēmuma galvenais akcionārs – Latvijas valsts – beidzot publiski atzīst, ka lielākā daļa uzņēmuma sākotnējā kapitāla ir bezcerīgi zaudēta un to atgūt vairs nevarēs, būtībā šī operācija līdzinās bezcerīgi zaudēta kredīta norakstīšanai bankā.

Kur radās zaudējumi?

"Air Baltic" lielo zaudējumu rašanās galvenie cēloņi ir divi – kovida pandēmijas radītie ierobežojumi un Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā, kas ārkārtīgi negatīvi ietekmējis pārvadāto aviopasažieru daudzumu no Rīgas un pārējām Baltijas valstu lidostām. "Air Baltic" kovida dīkstāves laikā neguva plānotos ieņēmumus apmēram 450 miljonu eiro apmērā, jo nebija iespējams izpildīt avioreisus, bet daudzas izmaksas – personāla algas, lidmašīnu tehniskās apkopes izmaksas – saglabājās. Ir publiski minēts, ka katra dīkstāves diena uzņēmumam nesusi līdz pat miljonam eiro lielus zaudējumus. Lai atbalstītu "Air Baltic" šajā situācijā, valsts 2020. gadā sniedza atbalstu divas reizes – vienreiz ieguldot 250 miljonus eiro, bet otru reizi – 90 miljonus eiro. T