Patiesībai neatbilst uzskats, ka Latvijā ieceļo ļoti, ļoti daudz ārzemnieku un lielākā daļa no viņiem šeit uzturas nelikumīgi. Tā trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.

Reklāma

Komisija pēc vairāku mēnešu starpposma bija kārtējo reizi sarīkojusi sēdi par trešo valstu pilsoņu, tostarp studentu, legālas uzturēšanās uzraudzību Latvijā. Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ne ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomikas zonas valstis.

Kā norādīja komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (ZZS), acīmredzot sabiedrība vēlas redzēt "asāku rīcību", jo tomēr aptuveni desmit tūkstoši trešo valstu pilsoņu mācās Latvijā, lai gan, pēc komisijas priekšsēdētāja vārdiem, lielākā daļa ir "normāli studenti", tostarp tādi, kuri piestrādā par kurjeriem.

Briede nenoliedza, ka ir saprotama sabiedrības interese, jo pēdējo gadu laikā, salīdzinot ar 30 gadu senu pagātni, situācija ar ārvalstniekiem ir mainījusies. 

Patlaban arī ieceļotāju valsts piederības sadalījums ir mainījies un galvenā ieceļotāju grupa ir Indijas un Uzbekistānas pilsoņi, kuri ārēji ir viegli atpazīstami, un tādēļ varbūt sabiedrībai ir sajūta, ka Latvijā ieceļo ļoti, ļoti daudz ārzemnieku, un sabiedrības ieskatā droši vien lielākā daļa no viņiem šeit uzturoties nelikumīgi. "Bet tā nav.

Šobrīd migrācijas situācija ir mainījusies tā, ka vismaz trīs reizes ir palielinājies to personu skaits, kas ieceļo saistībā ar nodarbinātību, ja salīdzina ar desmit gadu senu pagātni. Tāpat dubultojies ārvalstu studentu skaits. 

Vienlaikus ir ieradušies Ukrainas iedzīvotāji," uzsvēra Briede.

Kopumā patlaban Latvijā ir 132 000 ārvalstnieku, no kuriem 32 000 ir Ukrainas iedzīvotāji ar uzturēšanās atļaujām.

Briede norādīja, ka PMLP pērn anulējusi 977 uzturēšanās atļaujas, ņemot vērā personas atskaitīšanu no studiju programmas. Viņasprāt, tas ir ļoti daudz. Viņa arī skaidroja, ka pērn Latvijā ieceļoja un pirmreizējās uzturēšanās atļaujas saņēma apmēram pusotrs tūkstotis ārzemnieku.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka IZM šobrīd sāktas sarunas par iespēju potenciāli ierobežot augstskolas, kurām ir liels vīzu atteikumu skaits, uzņemt trešo valstu pilsoņus. Pēc IZM pārstāvju paustā, augstskolas esot signalizējušas, ka atbalstītu augstāku uzņemšanas nosacījumu noteikšanu trešo valstu pilsoņiem.

Aptauja

Vai valstij jāatbalsta mazākumtautību biedrības?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu