Partly cloudy -1 °C
S. 20.04
Mirta, Ziedīte
Aivars Lembergs.
Aivars Lembergs.
Foto: Zane Bitere/LETA

Cilvēks. Lembergam apnicis tēlot "pensionāru"? Šķiet, tikai īpaši naivi cilvēki varēja noticēt valdības vadītājas Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") un citu koalīcijas politiķu apgalvojumiem, ka Aivaram Lembergam uz valdības darbu un pozīcijām nebūšot nekādas ietekmes. Kā tad!

Zinot, ka partiju "Latvijai un Venstpilij" koalīcijā pārstāv trīs deputāti (Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Ģirts Štekerhofs), kas ir ļoti daudz, ņemot vērā trauslo dažu balsu vairākumu parlamentā, turklāt arī visa Zaļo un zemnieku savienība uz Saeimas vēlēšanām gājusi ar Lembergu kā premjera kandidātu un nevienā brīdī no viņa nav atteikusies, jo apzinās, ka bez palīdzības no Ventspils var zemu krist.

Tomēr kādu laiku šķita, ka Lembergs labprāt spēlē līdzi un arī pats cenšas izskatīties pēc tāda kā garlaikota pensionāra, kurš politikai seko soctīklu līmenī. Acīmredzot tas bija vajadzīgs, lai netraucētu ZZS, ļautu tai iejusties jaunajās pozīcijās. 

Tagad Lembergs iznācis ar skaļu paziņojumu, kas jau iezīmē atšķirīgu politisko kursu. Proti, viņš pauž neapmierinātību, ka Latvija nodarbojas ar "Krievijas provocēšanu". 

Tāda Ventspils politiķa izpratnē ir gan okupācijas laika pieminekļu novākšana, gan "Maskavas nama" nacionalizācija. "A jums neliekas, ka Krievija rīt var pateikt, ka jūs pārkāpāt līgumu [par Krievijas karaspēka izvešanu], un atsaukt parakstu? Un kas tālāk? (..) Priekš kam dot pamatotu, nepamatotu iemeslu Krievijai atrast iemeslu iebrukumam Latvijā?" – feisbukā publicētā video sludina Lembergs.

Kāpēc tieši tagad šāds uzsaukums? Daži taču kaut ko tādu bubina jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Un Lembergam šī pozīcija vienmēr bijusi tik raksturīga, ja atceras viņa agrākos iebildumus pret NATO un ilggadēju piespēlēšanu Kremļa vēstījumiem. Ko tad viņš tik ilgi klusējis? Bez tā, ka ZZS pirmo reizi kopš 2018. gada ir atgriezusies varas pozīcijās, ir arī citi faktori. Piemēram, "Vienotības" vājums, ko veicinājis Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls, un tagad arī gaismā nākušās ziņas, ka partijas birojā, iespējams, maksātās aplokšņu algas (bet aiz tām tātad arī "melnā kase") un kopumā zaudētā līderība. 

Tāpat sabiedrībā pieaugošais spiediens pamatīgāk ierobežot Krievijas tranzītu, pret ko manāmi iededzies Ainārs Šlesers un viņa "Latvija pirmajā vietā", bet kas noteikti neapmierina arī citus oligarhus. 

Un, protams, kopējais starptautiskais noskaņojums, kur dažādi "Putina sapratēji" un tamlīdzīgi personāži sāk pacelt balsi. Bet ko tad koalīcija, ko zaļzemnieki? Neko! Izliekas, ka uz viņiem tas neattiecas.

Šaubas. Valsts pārvalde "koučingo"

Valsts kancelejas vadība ir nolēmusi ieguldīt līdz 34 tūkstošiem eiro no sava 1,5 miljonus eiro budžeta "koučinga" (izaugsmes veicināšana – no angļu val.) nodarbībās 270 augstākā līmeņa vadītājiem: valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, valsts sekretāriem un vietniekiem. "Koučs" jeb izaugsmes treneris katru individuāli apmācīšot, kā pielāgoties dažādām pārmaiņām un satricinājumiem, kas jau skar un varētu skart pasauli un kā virzīt cauri šiem mainīgajiem apstākļiem savus darbiniekus. Stiprināšot līderības kapacitāti, kas savukārt sniegšot atdevi iestāžu attīstībā un uzlabošot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tas nav nekas jauns, jo 

šādi izaugsmes treniņi valsts pārvaldē ir rīkoti arī agrāk, bet nav dzirdēts, ka to organizētāji būtu pārliecinājušies, vai no tiem ir bijusi kāda jēga. 

Sabiedrība to vislabāk var konstatēt tad, ja augstākā līmeņa vadītājs nonāk kādā problemātiskā situācijā, no kuras viņam vajag izkārpīties. Ne tik sen daudzi bija aculiecinieki, cik neveiksmīgi ar žurnālistiem komunicēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kad viņam lūdza atbildēt uz jautājumiem par bijušā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa lidojumu organizēšanu. Vai šādā gadījumā var palīdzēt izaugsmes treniņš? Vai tas Citskovskim iedvesīs drosmi skaidri un atklāti runāt par šādiem jautājumiem?

Dažādus izaicinājumus un satricinājumus ir piedzīvojis arī ilggadējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, kurš pērn decembrī bija spiests uzrakstīt atlūgumu, jo nav spējis sadarboties ar jauno aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Vai tad, ja Garisonu būtu uztrenējis "koučs", viņš spētu novērst nesaskaņas ar ministrijas augstāko politisko vadītāju? 

Politiskā vara rēķinās ar politiskajām interesēm, nevis "koučinga" iedzītajām prasmēm.

Rodas jautājums arī par to, vai Valsts kanceleja nedublē funkcijas ar Valsts administrācijas skolu, kura ir lielākais mācību centrs valsts pārvaldē nodarbinātajiem un kuras uzdevums ir palīdzēt sniegt kvalitatīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijas sabiedrībai.

Neskaidrība. Kad sagaidīsim spriedumu Justīnes lietā?

Latgales rajona tiesā Ludzā pagājušā nedēļā notika pirmā tiesas sēde par septiņgadīgās Justīnes Reinikovas slepkavību, kas notika pērn Rogovkā. Apsūdzētie – Justīnes tēvs Vladimirs un pamāte Sandra. Abiem izvirzīta apsūdzība pēc diviem Krimināllikuma pantiem: par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos – ja slepkavība izdarīta personu grupā un noslepkavota persona bezpalīdzības stāvoklī –, kā arī par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, ja ar to mazgadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas. Abus uz tiesu nogādāja no cietumiem. Tiesa notiek slēgtā procesā, jo iesaistīti nepilngadīgie.

Reklāma

Apsūdzētās advokāts izteicis viedokli, ka tiesas spriedums iespējams jau rudenī, taču prokurore negribot pārsteidzīgi apgalvot, ka pirmās instances tiesas spriedumu sagaidīs jau šogad.

Līdz šim izskanējuši daudzi minējumi par Justīnes nāves apstākļiem. Pēc neoficiālas informācijas, eksperts neesot varējis noteikt nāves cēloni, kaut gan līķis bijis labi saglabājies. Jā, bijuši zilumi, bet ne nāvējoši. 

Tēvs liecībās esot atklājis, ka meitai spēris – pēc tam, kad viņa esot iekodusi rokā pamātei, kura barojusi abu kopējo bērniņu. 

Justīnei kļuvis slikti, un vecāki viņai devuši pretsāpju zāles. Mediķiem neziņojuši, jo baidījušies. Otrās dienas rītā Justīne bija mirusi. Tad arī tēvs nolēmis meitu aizvest uz pamestu māju un tur norakt. Nedomājis, ka Justīni meklēs tik masveidīgi un policija nerimsies. Pamāte zinājusi par Justīnes nāvi, bet nezinājusi, kur aprakta. Kur apracis savu meitu, policijai pateicis tēvs.

Kad sabiedrībā pērnvasar tika izziņota it kā pazudušās Justīnes meklēšana, policija abus vecākus jau sākotnēji turējusi aizdomās, jo tēva stāstītajā atklājušies meli. Justīne nav izgājusi no mājās, kā teicis tēvs: meitene neparādījās ne pašvaldības videokamerās, ne viņu redzēja cilvēks, kas visu laiku sēdējis pie mājas. Toties videokamera piefiksējusi, kā tēvs kaut kur aizbrauc ar savu automobili.

Likumsargiem vecāki neesot atklājušies kā deklasēti un ļauni elementi. Pietiekami saprātīgi, taču ne tik daudz, lai saprastu, ka ar attīstības problēmām esošai Justīnei nepieciešama īpaša aprūpe un medikamenti. Vecāki domājuši, ka medikamentus var aizstāt ar stingru audzināšanu un sodiem. 

Vecāki arī esot kaunējušies par Justīni, tāpēc pēc pārcelšanās uz Rogovku dzīvojuši ļoti noslēgti un neprasījuši palīdzību ne pašvaldībai, ne līdzcilvēkiem. 

Tāpēc arī rogovkieši nezinājuši, ka situācija ģimenē ir ļoti nopietna, arī pašvaldības sociālais dienests, kas ir turpat blakus mājā, to nepamanījis.

Bet vairāk šī lieta – kas, kā un kāpēc notika – tiks šķetināta tiesas sēdēs. Patlaban ieplānotas desmit tiesas sēdes, nākamā plānota 16. aprīlī.

Kā vēsta Latvijas Radio, apsūdzēto bērni atrodas radinieku aizgādībā. Ģimenes māja Rogovkā ir tukša.

Darījums. Sankcionētie maksās 10% nodokli

Saeima atbalstījusi izmaiņas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", ar kuru sankcijām pakļautu personu īpašumiem paredzēts noteikt 10% nekustamā īpašuma nodokli un atcelt citus atvieglojumus.

Krievijas iebrukums Ukrainā mainījis daudzu sabiedrības locekļu skatījumu uz to, cik ļoti mēs vēlamies Putinam tuvu oligarhu īpašumus Latvijā. Vēl pirms kādiem gadiem Krievijas oligarhu īpašumi Latvijā tika uztverti kā pieciešami nekustamā īpašuma tirgus pieprasījuma veicināšanai, tad karš licis tos uztvert kā potenciālu apdraudējumu.

Saeimā pieņemtās izmaiņas paredz, ka sankcijām pakļauto personu īpašumi ne tikai tiek aplikti ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi, bet arī to, ka šiem īpašumiem nedrīkstēs piemērot nodokļa atlaides.

Pavisam Latvijā šobrīd ir 73 nekustamie īpašumi, kas pieder sankcijām pakļautām personām. Tie atrodas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Madonas novadā un Augšdaugavas novadā.

Kā atgādina ziņu aģentūra LETA, Madonas novadā, piemēram, atrodas sankciju sarakstā iekļautajam miljardierim Pjotram Avenam piederošā Klauģu muiža, kuru apsaimnieko viesu izmitināšanas uzņēmumi SIA "Klauģu muiža" un SIA "Klauģu muiža RE". SIA "Klauģu muižai" pieder arī Madonas novadā esošā SIA "Ezermaļu mežu īpašumi". Visos šajos uzņēmumos kā patiesais labuma guvējs norādīts Avens.

Visu iepriekšminēto 73 īpašumu kopējā kadastrālā vērtība ir 58,5 miljoni eiro. Apkopojot ziņas no pašvaldībām par nodokļa piemērošanu, Finanšu ministrija konstatējusi, ka atsevišķiem objektiem ir piemērots nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums, proti, tas vispār nav aplikts ar nodokli – tas konstatēts 11 gadījumos. 

Reāli NĪN par 2023. gadu aprēķināts tikai 62 īpašumiem.

Likuma izmaiņas paredz, ka pašvaldību ieņēmumi nodokļa veidā no šiem īpašumiem varētu palielināties sešas reizes un sasniegt 1,9 miljonus eiro. Turklāt paredzēts, ka vismaz 80% no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, kas pašvaldības budžetā tiks gūti no šādiem īpašumiem, tiks izmantoti atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Artis Drēziņš, Māra Libeka.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma