4.2 °C
Jau sestdien, 18. janvārī, Latvijas Nacionālajā teātrī mūzikas balvas "Zelta mikrofons 2025" ceremonijā noskaidrosim aizvadītā gada spilgtākos mūzikas ierakstus.
Tomēr, pēc žūrijas iekšējo diskusiju satura noplūdināšanas publiskajā telpā, daži mūziķi ir sākuši apšaubīt balsošanas procesu un žūrijas godprātību, pat boikotējot šo prestižo balvu. "Latvijas Avīze" noskaidroja, vai, sastādot nominantu sarakstu, pieļautas kļūdas, un vai lēmumus žūrija pieņēmusi vienpersoniski.
Gada nogalē sociālajos tīklos izplatījās informācija par izmaiņām, ko "Zelta mikrofona" žūrija veica šī gada nominantu sarakstā kategorijās "Gada labākā dziesma" un "Gada labākais albums". 27. decembrī mūzikas grupas "Olas" dalībnieki Arvis Reiks un Žanis Pavlovskis savā "Instagram" kontā publicēja video, izsakot nopietnus pārmetumus žūrijai par negodīgu vērtēšanas procesu. Grupas pārstāvji dalījās ar ekrānuzņēmumiem no žūrijas iekšējā čata, kur tās priekšsēdētājs Jānis Žilde ierosināja veikt pārbalsošanu, jo neuzskatīja, ka "Olu" dziesma "Nārnija" iederas kategorijas "Labākā dziesma" piecniekā. Žūrijas pārstāvis Normunds Vucāns piebalsoja, norādot, ka šīs dziesmas iekļaušana ir "liels pārpratums". Pēc atkārtotas balsošanas "Nārnijas" vietā tika iebalsota Elizabetes Gailes dziesma "Zinu, ka pāries". "Viņi (Jānis Žilde un Normunds Vucāns. – L. A. L.) savā mazajā trieciendiskusijā, ignorējot žūrijas viedokli, lēma izņemt mūsu dziesmu no nominantiem. Dziesma, kuru ielika mūsu dziesmas vietā, izrādās, Jāņa Žildes mīļākā dziesma. Rodas jautājums, kāda tad īsti ir jēga no žūrijas?" tā savā video pauž duets "Olas".
Pareiza nolikuma interpretācija?
J. Žilde intervijā "Latvijas Avīzei" skaidro, ka "Labākās dziesmas" atlases kritēriji balstās divu faktoru kombinācijā: augsta mākslinieciskā un satura kvalitāte, kā arī komerciālais potenciāls un rezonanse. Viņš norāda, ka, iespējams, pirmajā balsošanas kārtā par dziesmu "Nārnija" nobalsoja vairāki žūrijas locekļi, nepievēršot pietiekamu uzmanību šiem kritērijiem. Viņaprāt, lai gan dziesma ir populāra un ar komerciālu potenciālu, tās mākslinieciskā kvalitāte radīja šaubas. "Ja analizējam skaņdarbu hiphopa žanra kategorijā, rodas jautājums: vai tas ir tikpat augstvērtīgs kā citu hiphopa nominantu darbi, piemēram, Wiesuļa, Skuteļa vai Gustavo. Ņemot vērā šos aspektus, žūrijas vairākums otrajā kārtā nolēma dot priekšroku dziesmai "Zinu, ka pāries". "Šī diskusija bija nepieciešama, lai pārliecinātos par pareizu nolikuma interpretāciju, taču šādai informācijai nevajadzēja nonākt ārpus žūrijas diskusiju sienām, vēl jo mazāk līdz māksliniekiem," uzsver J. Žilde.
"Mēs jau zinām, ka "Zelta mikrofons" mēģinās attaisnoties, ka ir izmainījuši nolikumu, pieliekot punktu, kas nav bijis iepriekšējos gadus, ka var veikt samērīgas izmaiņas, ja rodas pamatotas šaubas par rezultātu. Piedāvājam nolikumā uzreiz pievienot punktu, ka varam veikt izmaiņas, ja žūrija iebalso grupu "Olas"," muzikālās apvienības "Olas" publicētajā videoklipā izsakās mūziķi. Tāpēc rodas jautājums: kā žūrija pieņem lēmumus, un vai "Nārnijas" izņemšana no nominantu saraksta ir attaisnojama?
Kā žūrija pieņem lēmumus?
Lēmumu pieņemšanas process ir intensīvs un ilgst vairākas nedēļas, stāsta žūrijas priekšsēdētājs. Decembra sākumā teju pussimts (49) žūrijas locekļu klausījās iesūtītos ierakstus un balsoja par saviem favorītiem. J. Žilde skaidro, ka pagājušajā gadā žūrija nolēma uzlabot balsošanas procesu, ieviešot divu kārtu sistēmu. Pirmais balsojums esot matemātisks, bet tas ne vienmēr sniedz visprecīzākos rezultātus. Pēc pirmās kārtas rezultātu paziņošanas, ja nepieciešams, tiek organizēta atkārtota balsošana. Otrajā kārtā žūrijas locekļi diskutē un argumentē par māksliniekiem vai albumiem, kuri, viņuprāt, būtu pelnījuši augstāku vai zemāku vietu. J. Žilde uzsver, ka izskanējušie apgalvojumi par vienpersonisku lēmumu pieņemšanu ir pilnīgi nepatiesi.
"Informācija par pirmās kārtas balsojumiem tika noplūdināta pirms oficiālās izziņošanas un sociālajos tīklos to pasniedza maldinošā veidā, atgādinot pseidoizmeklējošās žurnālistikas pieeju. Šogad ir veikti četri pārbalsojumi; tomēr šis process nav jāizpauž sabiedrībai vai pašiem mūziķiem, jo tās ir žūrijas iekšējās "virtuves" sarunas. Šāda divu kārtu balsošana tiek izmantota arī citās nozarēs, piemēram, "Spēlmaņu naktī" vai "Lielajā Kristapā"," uzsver J. Žilde.
Ja žūrijas loceklis uzskata, ka kāds mūzikas ieraksts ir nepelnīti nepamanīts vai kādu citu iemeslu dēļ nav iekļuvis pieciniekā, viņam ir tiesības ierosināt šo jautājumu pārrunāt.
Viņš var argumentēt, kāpēc nominantu sarakstu vajadzētu pārskatīt. Otrajā balsošanās kārtā kopīgi izvērtē, vai ir nepieciešamas izmaiņas. "Pārējiem žūrijas dalībniekiem nav pienākuma piekrist šim viedoklim. Ja top piecu mākslinieku vai albumu pozīcijas ir stabilas un lielākā žūrijas locekļu daļa piekrīt pirmajam balsojumam, tad izmaiņas neveicam. Tomēr, ja žūrija uzskata, ka korekcijas ir nepieciešamas, nominantu sarakstu labojam," uzsver J. Žilde.
Kategorijas mainās katru gadu
Šogad "Zelta mikrofonā" pārstāvēti 11 dažādi mūzikas žanri. Turklāt ir izdalītas piecas nominācijas par debiju, labāko dziesmu, albuma dizainu un audiovizuālo veikumu – mūzikas videoklipu un koncertierakstu. No visiem albumiem izvēlēsies arī gada albumu, bet radiostacijās spēlētākā dziesma saņems apbalvojumu "Radio hits", savukārt straumēšanas platformās visvairāk atskaņotā dziesma kļūs par straumētāko ierakstu. "Latvijas mūzikas industrija ir samērā maza, un tās ierobežotais apjoms apgrūtina skaidru žanru kategoriju izvēli. Katru gadu analizējam reālo situāciju, balstoties uz pieteikumiem.
Piemēram, šogad nebija neviena blūza albuma, bet jauno mākslinieku vidū parādījušies pankroka veikumi, kas citus gadus nav bijuši tik populāri. Tādēļ šogad veicām korekcijas roka un metāla kategorijā,
to apvienojot ar nosaukumu "Roka, pankroka un metāla albums". Savukārt albumi, kas ir žanru mikslis, tiek iekļauti kategorijā "Starpžanru albums"," stāsta J. Žilde. Lai gan mūziķi parasti norādot kategoriju, kuru vēlas pārstāvēt, reizēm viņi izvēlas vairākus žanrus. Šogad žūrija diskutēja par grupu "Very Cool People", kas ir pazīstama ar savu mainīgo stilu. Žilde stāsta, ka reizēm viņu mūziku var definēt kā fanku, citreiz tajā iepīti Balkānu ritmi, bet šogad viņu albums "Dzīvs" sastāv no daudzām elektroniskās un deju mūzikas dziesmām. Tādēļ žūrija nolēma iekļaut šo albumu starpžanru kategorijā.
Mūziķi protestē
Pēc reperu apvienības "Olas" publicētā video grupa "Instrumenti" atteicās no saņemtās nominācijas kategorijā "Gada labākais albums", jo pēc pārbalsošanas viņu dziesma "Tu iekriti manī" tika izņemta no labāko dziesmu piecinieka. Tās vietā žūrija izvēlējās grupas dalībnieka Jāņa Šipkēvica (Shipsea) solo darbu "Lielās cerības". Neilgi pēc "Instrumentu" paziņojuma arī viņš sociālajos tīklos pavēstīja par savas dziesmas atsaukšanu no nominantu saraksta: "Būt nominantu sarakstā, protams, ir pagodinoša sajūta. Bet tas nebūtu godīgi ne pret grupu "Instrumenti", ne citiem mūziķiem, kuri šo apbalvojumu uztver nopietni. Tāpēc esmu nolēmis savu vārdu izņemt no nominantu saraksta un ceru atkal piedalīties šajā pasākumā tad, kad izvērtēšanas sistēma būs caurspīdīga un godīga."
Zem publikācijas komentāru atstājusi "Spēlmaņu nakts" žūrijas pārstāve Anna Andersone: "Divus gadus esmu strādājusi "Spēlmaņu nakts" žūrijā, arī tur ir prakse balsošanas rezultātu pārskatīt – pēc balsu apkopošanas žūrijas locekļi var argumentēt par vai pret to vai citu balsojuma līderi, vai aiz strīpas palikušo, un, ja argumentācija ir gana pārliecinoša, tā var likt citiem žūrijas locekļiem mainīt savas domas. Tas var būt ļoti auglīgi – galu galā jebkurš žūrijas lēmums ir viedokļu summa un profesionālu žūrijas kolēģu argumenti arī man likuši mainīt domas. Galvenais – lai diskusiju galarezultāts tiktu nostiprināts atkārtotā balsojumā. Ja šajā gadījumā rezultāts ir iegūts atkārtotā balsojumā (kā saprotu no publikācijas "Delfi"), tas nozīmē, ka daļa žūrijas locekļu vienkārši mainījuši savu viedokli (kas acīmredzot nav bijis pārāk stingrs). Drīzāk jautājums – kā citādi organizēt žūrijas iekšējo darbu un komunikāciju, lai atsevišķiem tās locekļiem nerodas sajūta, ka galarezultāts pieņemts negodīgi."
"Latvijas Avīzes" jautāts, ko no šī varam mācīties nākamajiem gadiem, J. Žilde atbild: "Ir nepieciešams pārskatīt žūrijas sastāvu, jo kāds ir rīkojies nelojāli un noplūdinājis iekšējo informāciju. Jāizveido jauna žūrija ar konfidencialitātes līgumiem, lai novērstu sensitīvu datu izpaušanu. Diskusijām jānotiek drošākā vidē, iespējams, klātienē, nevis rakstiski saziņas platformās." J. Žilde uzsver, ka žūrija ir strādājusi godprātīgi un nepieņemami ir noplūdinātas iekšējās sarunas, par kurām nevienam ārpus slēgtā žūrijas loka nevajadzēja zināt. Turklāt atsevišķas frāzes esot izņemtas no konteksta, radot nepareizus secinājumus un spekulācijas.
"Šobrīd konsultējamies ar juristiem. Es būtu patiesi priecīgs, ja šis acīmredzami safabricētais un apmelojošais video tiktu izņemts vai arī grupa atzītu kļūdas savos secinājumos.
Tomēr šis lēmums nav manā kompetencē. Personīgi neesmu runājis ar grupas "Olas" pārstāvjiem, un viņi nav sazinājušies ar mani," uzsver "Zelta mikrofona" žūrijas priekšsēdētājs.
Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons 2025"
- Vērtēšanai iesniegti 136 šogad izdotie albumi, 92 dziesmas, 81 videoklips, 47 debijas ieraksti, 32 dizaini, 11 koncertieraksti.
- Balvu ieguvēji tiks noskaidroti to pasniegšanas ceremonijā 18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī.
- Par mūža ieguldījumu balvu saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla "Bildes" rīkotāja Tija Auziņa.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
