15 °C
Līdz Dziesmu un deju svētkiem Latvijā jāgaida vēl pāris gadu, bet tikmēr dziedāt un dejot gribētāji no visas pasaules pulcējās Toronto, kur no 4. – 7. jūlijam notika Kanādas dziesmu un deju svētki — jau XVI svētki Kanādā. Tāpat kā Latvijā, arī šeit tie notiek tikai ik pēc pieciem gadiem.
Pirmie Kanādas dziesmu svētki notika 1953. gadā, kad uz šejieni emigrējušie latvieši sajuta milzu vēlmi vienoties latviskās tradīcijās. Viņu bērni, mazbērni un mazmazbērni to turpina līdz pat mūsdienām. Ja pirmajos Kanādas Dziesmu svētkos 1953. gadā piedalījās 9 kori un 3 deju kopas, tad šogad tie bija 980 dziedātāji no 41 kora un 847 dejotāji no 42 deju kopām.
Šogad uz svētkiem sabraucis arī īpaši liels dalībnieku skaits no Latvijas - Aizkraukles, Baldones, Bauskas, Dobeles, Garkalnes pagasta, Jelgavas, Limbažiem, Līvāniem, Ogres, Rīgas, Smiltenes, Tīnūžiem, Valmieras, Zaubes, Eiropas - Austrijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Zviedrijas, un citām tuvākām un tālākām vietām pasaulē - ASV, Austrālijas, Brazīlijas.
Koristi gan Latvijā, gan Eiropā svētkiem gatavojās vairākos kopmēģinājumos. Eiropas koristi uz kompēģinājumiem tikās Annabergā, Brislē un Londonā. Bet tāpat kā pirmajos Kanādas dziesmu svētkos – arī šogad bija dažādi pasākumi – gan mūzikas un dejas, gan teātra izrāde un filmas seansi, dievkalpojums, rakstnieku cēliens. Varēja pat apmeklēt mākslas, daiļamatnieku izstādi, kurā bija izstādīti Kanādas latviešu rokdarbnieku un amatnieku darbi, un tirdziņu, kurā pārdeva latviešu mākslinieku un ražotāju preces. Mūzikas programmā bija gan koru mūzika – kopkora koncerts, koru meistarklases, garīgās mūzikas koncerts, gan klasiskās mūzikas (operas, filmu un kamermūzikas pērles), gan džeza un postfolka mūzikas koncerti. Deju pasākumos varēja redzēt gan tautas deju lieluzvedumu, gan jaundeju skates, kā arī atsevišķu kolektīvu solo koncertus. Protams, neiztrūka arī pasākumi un balles, kurās varēja kārtīgi izdejoties un sadziedāties ar seniem vai jauniegūtiem draugiem no visas pasaules.
Kanādas Dziesmu svētkiem ļoti raksturīga un svarīga ir jaunrade – notiek īpašas skates un tiek pasūtītas dziesmas kopkorim un deju lieluzvedumam. Šāda tradīcija iedibinājusies jo jau pašu pirmo Kanādas Dziesmu svētku organizatori bija komponisti (nevis diriģenti) kā Tālivaldis Ķeniņš, Jānis Cīrulis, Voldemārs Linde, Ēriks Freimanis, kuriem bija nozīmīgi radīt jaunas kompozīcijas. Arī šodien tas ir kā pamudinājums attīstīties un turpināt radošo darbu. Šogad svētkiem tika sakomponētas vai aranžētas sešas dziesmas kopkorim — to autori Juris Ķeniņš, Ērika Jōste (Erika Yost), Mišels Pinsonots (Michael Pinsonneault), Rita Strautiņa, Laura Legzdiņa. Par savu pirmo skaņdarbu - tautas dziesmas "Velējosi, skalojosi" apdari 21 gadu jaunā komponiste Laura Legzdiņa saņēma Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Andŗa Ritmaņa radošās nākotnes piemiņas fonda goda balvu mūzikā.
Horeogrāfe Dagmāra Bārbale radījusi jaundarbu deju lieluzvedumam "Ai, bagāta man zemīte". Jaundeju skatē piedalījās 17 horeogrāfi ar 20 dejām. Skates vērtē horeogrāfi, pašas deju kopas (5 kategorijās) un uzvarētāju nosaka skatītāji. Godalgas ieguva Agris Daniļēvičs (skatītāju simpātijas balva), Austra Gulēna, Lilija Lipora, Māra Simsone, Tija Freimuta, Juris Gogulis.
Kanādas Dziesmu svētkos piedalījās arī Rīgas Lutera draudzes koris un tā prezidente Guna Berga min, ka šo svētku repertuārs bija īpašs - gan klasiskais Dziesmu svētku, gan trimdas autoru darbi un reizēm grūti bija novaldīt asaras, jo emocionālais spriegums bija tik liels, ka bija grūti padziedāt — dziesmas stāsta mūsu senču traģiskos trimdas likteņus un tā īsti tos varam saprast tikai esot svešumā.
Kanādas Dziesmu un deju svētkus organizēja brīvprātīgie — īpaši ievēlēta rīcības komiteja, kā arī brīvprātīgie, kas nodrošināja atbalstu pasākumu norises vietās, organizēja mēģinājumus un darīja citus darbus, lai svētku dalībnieki justos īpaši gaidīti.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
