Vizuālajā mākslā — divas balvas?

Nacionālā kultūras padome vasaras sākumā ir atbalstījusi valstiskas nozīmes gada balvas vizuālajā mākslā dibināšanu. Tomēr arī Purvīša balvu neviens negatavojas atcelt.

Ierosinājumu veidot valstiskas nozīmes gada balvu vizuālajā mākslā iesniegusi Kultūras ministrijas (KM) konsultatīvā institūcija – Latvijas Vizuālās mākslas padome, balvas nepieciešamību pamatojot ar to, ka vizuālās mākslas nozare ir līdzvērtīga citām, kurās šādi nacionālas nozīmes apbalvojumi jau ir, veicinot regulāru un kvalitatīvu attīstības izvērtējumu un izceļot būtiskākos sasniegumus.

Tādas ir, piemēram, "Lielais Kristaps" kinomākslā, "Spēlmaņu nakts" teātra mākslā, Lielā mūzikas balva, Latvijas Dizaina gada balva, Latvijas Arhitektūras gada balva, Latvijas Literatūras gada balva, "Zelta ābele" grāmatu mākslā u. tml. Vizuālajā mākslā vienīgā līdz šim bijusi privātā Purvīša balva, ko finansē SIA "Alfor" – kritiķiem ir paticis atgādināt, ka tās finansējums nāk no azartspēlēm –, balvai ir tikai viens ieguvējs un mūža balvas laureāts. Laureāta finansiālais ieguvums ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus).

Purvīša balva līdz šim tika pozicionēta kā lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tomēr tā arī konceptuāli izpelnījusies kritiku, jo ar vienu laureātu neaptver visu plašo nozari. Arī tās pasniegšanas biežums – reize divos gados – neļauj operatīvi atainot visu nozarē notiekošo.

Pēc garām pārrunām un diskusijām lēmums par nacionālās balvas vizuālajā mākslā dibināšanu ir pieņemts. Tomēr nav vēl skaidrs, kā tā izskatīsies, kādas būs kategorijas – pašlaik diskutē par deviņām –, kā tā šā laika ekonomijas apstākļos tiks finansēta, kā arī – kā šī balva līdzpastāvēs Purvīša balvai.

Lēnais un grūtais ceļš

Vizuālās mākslas padome jau vairākkārt iezīmējusi nepieciešamību šādas balvas tapšanai. Tās priekšsēdētāja, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) direktore Solvita Krese norāda: "Iniciatīva nāca no visai plaša mākslas lauka, kurā ietilpst gan tradicionālā, gan laikmetīgā māksla, kā arī mākslas kritiķi. Tā ir ļoti plaša pārstāvniecība.

Iepriekš bija argumenti, ka nozarē ir Purvīša balva un ar to pietiek. Taču mums galīgi nelikās, ka tas ir arguments. 

Protams, ir ļoti labi, ka mums šāda balva ir, bet to reizi divos gados pasniedz vienam māksliniekam. Tā nebūt nenosedz visu nozares ekosistēmu. Mēs gribam izveidot balvu, kurā tiešām parādītos pilns vizuālajā mākslā iesaistīto personu spektrs, piemēram, mākslinieki, kuratori, kā arī cilvēki, kas raksta par mākslu un pēta to. Mums bija svarīgi veidot balvu kā tādu kultūrpolitisku instrumentu, kas stimulē nozares attīstību un nav vērsts tikai uz vienas izcilības izcelšanu," stāsta Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja Solvita Krese.

Solvita Krese.

Foto: Paula Čurkste/LETA / LETA

Savukārt iepriekšējais Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš norādīja, ka sprungulis ritenī ātrākai idejas apstiprināšanai ir jautājums par pieejamo finansējumu. "Mēs biežāk klausāmies tajā, ko saka nozare, nevis mēģinām pateikt, kas viņiem būtu jādomā un jādara. Līdz brīdim, kamēr vizuālās mākslas nozare pati nebija sarosījusies un šo apzinājusi, protams, mēs ar savu iniciatīvu viņiem virsū neskrējām. Savukārt pirmo reizi ideju uzklausījām jau pirms vairākiem gadiem. Protams, tas ir saistīts ar pieejamo finansējumu. Jo katra balva kaut ko maksā, tas nozīmē, ka mums ir jāspēj arī finansēt šīs balvas darbība."

Kā norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, par valstiskas nozīmes balvas izveidi vizuālajā mākslā ticis runāts jau pirms pandēmijas. Balvai bija vajadzīgs politisks un finansiāls atbalsts tās tapšanai. "Tieši Purvīša balvas esamība visai uzskatāmi akcentēja problēmu par nepieciešamību daudz segmentētāk analizēt vizuālās mākslas kopējo ainu, izvirzot ne tikai vienu laureātu divu gadu periodā, bet rast iespēju astoņām līdz desmit nominācijām, tai skaitā pievēršoties arī pētniecībai un izstāžu kuratoru darbam. Lai gan lēmumu par balvas izveidi pieņēma KM Nacionālā kultūras padome, bija vajadzīgs politiskais atbalsts, kas tika saņemts šajā brīdī," viņa stāsta.

Visas "Kultūrzīmju" intervētās personas ne mirkli nenoliedz Purvīša balvas nozīmīgumu un devumu Latvijas vizuālās mākslas ainavā, taču norāda, ka ar to vien nepietiek, lai dotu novērtējumu visām nozarē iesaistītajām personām. Vēl vienu iemeslu, kāpēc nacionāla mēroga balva iepriekš nav bijusi, norāda Krišs Salmanis, viens no mākslinieku grupas dalībniekiem, kas 2017. gadā ieguva prestižo Purvīša balvu. "Pirmā uzskatāmā atšķirtība ir tā, ka mūzika un teātris ir sadarbības mākslas, savukārt vizuālā māksla ir tāda, ka katrs savā darbnīcā kaut ko dara. Un īsti ne grib, ne prot sadarboties, tāpēc tā kopējā balss ir vairāk izšķīdusi," teic mākslinieks.

Līdzāspastāvēšana vai konkurence?

Līdz šim Purvīša balva ir bijusi prestižākais un lielākais apbalvojums vizuālajā mākslā. Pirmo apbalvojumu saņēma Katrīna Neiburga 2009. gadā, un kopš tā laika balva tiek piešķirta reizi divos gados izcilākajam darbam vizuālajā mākslā.

Kā Purvīša balva līdzpastāvēs jaunajam valstiskajam apbalvojumam? SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, kurš ir finansējis Purvīša balvas darbību, uzskata: "Tas nekādu konkurenci neveido. Purvīša balva ir novērtēta mākslinieku, ekspertu, cilvēku vidū. Tagad būs balva, ko pasniegs valsts. Jautājums vēl, kurš to veidos, kurš būs tas, kas vērtēs. Jo mūsu sistēma ir rūpīgi atstrādāta un laika gaitā sevi pierādījusi. Man nav iebildumu šīs balvas pastāvēšanai."

Tik lielu spēlētāju kā Purvīša balva nevarēja neņemt vērā arī Vizuālās mākslas padome un, pēc Ulda Zariņa teiktā, tika respektēts šīs balvas organizatoru lēmums balvas neapvienot, Purvīša balvai turpinot saglabāt savu identitāti un darbību atsevišķi no nacionālā mēroga balvas. "Purvīša balvas veidotāji uzskatīja, ka ir jēga turpināties šai jau esošajai balvai, tai nepazaudējot savu identitāti. Mēs šo lēmumu visnotaļ respektējam. Ne mēs, ne Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nesaredz, ka starp tām būtu konkurence, bet valsts balva drīzāk tiešām dotu tādu pilnvērtīgāku ainu. Protams, Purvīša balvai ir sava tradīcija, vilkme, svars. Tā ir nozarē prestiža, atzīta balva. Domāju, ka tas ir tikai labi, ka ir gan valsts balva, gan privātu mecenātu virzīta balva, taču Purvīša balvas organizēšanā KM finansiāli un organizatoriski nepiedalās," norādīja Uldis Zariņš. "Varētu pat domāt, ka tas būtu tikai normāli, ja viens un tas pats mākslinieks kādā kategorijā saņemtu abas balvas. Ja tiešām šis darbs ir tik izcils, tad, protams, to novērtēs abas žūrijas."

Arī Solvita Krese norāda, ka Purvīša balvas organizatoriem nelicies saistoši abas balvas apvienot. "Patiesībā ir labi, ka būs divas atsevišķas balvas, jo tās ir ļoti atšķirīgas pēc savas būtības un veidošanas principiem. Purvīša balva ir tāda kalna virsotne, izcilība vienam māksliniekam," viņa teic.

Purvīša balvas izveide

Iezīmējot vizuālās mākslas balvu vēsturi Latvijā, LNMM direktore Māra Lāce skaidro, ka divtūkstošo gadu sākumā Latvijā bija izveidota balva vizuālajā mākslā, ko pasniedza Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) un kas aptvēra salīdzinoši plašu mākslas aktivitāšu lauku. Mainoties situācijai LMS, no balvas atteicās un vizuālās mākslas norises vispār netika izvērtētas. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs šādu situāciju vērtējis negatīvi un centies rast risinājumus balvas izveidei, vērtējot sadarbības iespējas ar privātiem atbalstītājiem. Bijušas tikšanās ar SIA "Alfor" un konkrēti Jāni Zuzānu. 2008. gada 9. janvārī, klātesot kultūras ministrei Helēnai Demakovai, tika parakstīts nodomu protokols starp LNMM un SIA "Alfor" par Purvīša balvas izveidi. Māra Lāce norāda, ka balva sekmē mākslas ainas paplašināšanos. "Mākslinieki ar šo balvu rēķinās un lepojas ar iekļūšanu arī tikai starp ekspertu nosauktajiem autoriem. Mākslas aina šo gadu laikā ir radikāli mainījusies, mākslinieku sniegums ir kļuvis sociāli atbildīgāks. Mainoties paaudzēm, redzam, kā mainās arī pašu mākslinieku attieksme pret laikmetu un šī atvērtā laika aktualitātēm. Lai gan nesaskatu tiešu korelāciju, tomēr esam novērojuši, ka bieži Purvīša balvas saņēmēji gūst atzinību, startējot konkursos Latvijas dalībai Venēcijas biennālēs," viņa norāda.

Statujas, pilieni, podziņas vai nauda?

Skaidrs, ka līdz ar nacionāla mēroga apbalvojumu, kam jāaptver teju visa vizuālās mākslas nozare, nevarēs piešķirt tik lielu naudas balvu, kā to var atļauties darīt Purvīša balvas organizatori. Uldis Zariņš norādīja, ka naudas balva ir mazākais no visiem balvai paredzētajiem KM izdevumiem. "Pirmkārt, lielāko daļu finansējuma prasīs eksperti. Jo mēs nevaram gaidīt, ka to darīs kā brīvprātīgo darbu. Otrkārt, balvām ir dažādas tradīcijas, arī noslēguma ceremonijas organizēšanai ir nepieciešams finansējums. Sevišķi, kas attiecas uz Lielo mūzikas balvu, tur arī nepieciešams izpildīt dzīvo mūziku. Tur arī izmaksas veidojas diezgan pamatīgas."

Savukārt Solvita Krese teic, ka finansiāla balva ir noteikti svarīga, taču nozīmīgi, kāds būs arī konceptuālais žests. "Atceros, kad tika aptaujāti vairāki mākslinieki, kā balvu varētu veidot, vienam no viņiem bija ideja, ka tā varētu būt poga, ko varētu piešūt vai piespraust pie apģērba. Noteikti arī būs konkurss uz šīs balvas vizuālā tēla veidošanu. Man liekas, varētu būt daudz interesantu ideju," teic Solvita Krese.

Ideja par to, kāds varētu izskatīties apbalvojums, ir arī māksliniekam Krišam Salmanim. "Forši, ka ir simboliska balva, bet tomēr labāk, ja tas ir kaut kas praktisks. Domājot par jauno balvu, manas sievas (Annas Salmanes) ideja bija, ka būtu jauki, ja atkal ieviestu to, ka balvā ir došanās uz mākslinieku rezidenci kādā svarīgā mākslas institūcijā Eiropā, kas liek darboties tālāk. Jo pārsvarā ir tā, ka saņem naudas balvu, nomaksā parādus, tad skaties, ko par atlikušo naudu vari radīt. Nomaksā kredītu un turpini darboties. Taču došanās uz rezidenci būtu turpinājums tam, ko jau dari, tikai citur, attīstot sevi. Tā arī būtu tā balvas identitāte. Ārējie atribūti, vai tā būtu biļetīte vai pilīte, nav tik svarīgi," norāda Krišs Salmanis.

Purvīša balva

• Lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.
• Finansiālais apjoms: 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus).
• Dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
• Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Astoto "Purvīša balvu 2023" pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs".
• Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA "Alfor". Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība "Mākslas platforma" un kultūras projektu aģentūra "INDIE".

Nacionālā gada balva vizuālajā mākslā

• Ekspertu žūrija balvai izvirzītos darbus sāks vērtēt no nākamā gada.
• Lai izvēlētos balvas organizatorus, KM plāno izsludināt konkursu, ar kura uzvarētāju tiks slēgts līdzdarbības līgums par darbu izvērtēšanu un balvas pasniegšanas ceremonijas norises organizēšanu.
• Balva varētu tikt pasniegta Vizuālās mākslas padomes piedāvātajās kategorijās – Gada mākslinieks, Gada personālizstāde, Gada grupas izstāde, Gada pētnieciskais darbs, Gada kurators, Gada debija, Gada pārsteigums vai inovācija, Gada mākslas kritika, Gada vizuālās mākslas izglītības projekts.
• Kā stūrakmeņi būtu balva par mūža ieguldījumu un publikas simpātiju balva.