Šobrīd joprojām turpinu strādāt, manu paaudzi gan sevišķi vairs neatbalsta, jo laikam uzskata, ka visu jau esam izdarījuši un jādod ceļš jaunākiem, lai tagad cīnās viņi.

Svētdien, 24. septembrī, pienāks kino režisores Laimas Žurginas dzimšanas diena, un tās svētku nedēļā, sākot no 20. septembra, mākslas centrā "Zuzeum" varēs noskatīties viņas jubilejas filmu skati "Piecas dienas septembrī". 

"Visu neesmu paspējusi, bet pasaulē dzīvot ir skaisti, krāšņā bijis daudz, un līdz ar padarīto kino priecājos par savu dēlu Ikaru, kurš strādā Latvijas Nacionālajā operā, un trim mazbērniem, no kuriem viens šogad iestājies Lietišķās mākslas vidusskolā. Būs, kas turpina mūsu dzimtas mākslas ceļu," sarunā ar "Latvijas Avīzi" uzsver izcilā kultūras portretfilmu veidotāja. Savus gadus viņa uztverot ar zināmu pašironiju, jo laiks aizskrējis, turklāt to apēdis arī darbs – kopumā izveidoti vairāk nekā simt kinodarbi.

Laimas Žurginas kinoprogramma tiks atklāta rīt, 20. septembrī, plkst. 19 mākslas centrā "Zuzeum" ar režisora Ulda Brauna dokumentālo filmu "235 000 000" (1967). Ceturtdien, 21. septembrī, plkst. 19 turpat būs skatāma programma "Pazīstamas sejas" – portretfilmas par dzejnieku Ojāru Vācieti, Maestro Raimondu Paulu, dzejnieku Imantu Ziedoni, mākslinieci Džemmu Skulmi un kādreizējo Mazirbes internātskolas zīmēšanas skolotāju Andri Grinbergu. Savukārt piektdien, 22. septembrī, plkst. 19 varēs noskatīties programmu "Politiskais sānsolis", kurā demonstrēs filmu "Tie ir arī mani dēli" (1990) un "1988. gada vasaras hroniku". 23. septembrī plkst. 19 izrādīs programmu "Aiz astes noķertais laiks", kurā varēs noskatīties filmu "Mana mīļā Rīga" (2003). 24. septembrī plkst. 15.30 programmā "Paaudzes portrets" būs ietverta filma "Kaza kāpa debesīs" (2019).

Sarunas sākumā teicāt – nerunāsim tik daudz par pagātni, tāpēc – kādu saredzat mūsdienu Latviju?

L. Žurgina: Dēls Ikars mēdz teikt, ka svarīgi, lai dzīvei būtu turpinājums. Atgriešanās pirmskara Latvijā nevarēja būt burtiska, jo katrs laiks nāk ar citu paaudzi un pieredzi, vērtībām. Tomēr kaut kas laika gaitā ir arī pazudis. Manuprāt, pašlaik mums trūkst garīgo līderu, tādu kā kādreiz Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis un Džemma Skulme, cilvēku, kas ar savu pasaules izjūtu un idejām spēja iedvesmot pārējos.