1.2 °C
Izdevniecība "Latvijas Mediji" laidusi klajā lietuviešu rakstnieces un žurnāla “Zaķēns Ziķeris” galvenās redaktores Rasas Dmuhovskienes izzinošās bērnu grāmatas “Skudriņa Kāpēcīte” ceturto daļu.
No lietuviešu valodas grāmatu tulkojusi un atdzejojusi rakstniece Jana Egle. Mākslinieks Gintars Jocjus.
Kurš ir visātrākais kukainis pasaulē? Kāpēc mārītes nesadzīvo ar skudrām, un kam ir tūkstoš acu? Uzzini un iepazīsti meža dzīvniekus kopā ar lasītāju iemīļoto Skudriņu Kāpēcīti!
"Skudriņas Kāpēcītes" grāmatas sniedz atbildes uz jautājumiem, kā arī rosina zinātkāri izpētīt un atklāt vēl vairāk.
"Pasaules pētniece skudriņa Kāpēcīte dodas jaunos piedzīvojumos. Viņa lido debesīs, aizdzen mežakuili no skudru pūžņa un pat apstādina skudru karu! Es tik tikko spēju viņai tikt līdzi un visu pierakstīt!" tā grāmatas autore Rasa Dmuhovskiene.
“Šķiet ar skudriņu Kāpēcīti vairs nav jāiepazīstina, jo ceturto izdevumu par zinātkāro skudriņu no Lietuvas, gaidījuši daudzi jo daudzi bērni.
Šī grāmata man no visām ir vismīļākā, jo paralēli aizraujošajiem dzīvās radības faktiem, autore neslēpj, cik svarīga ir dabas barības ķēde, kas nebūt nav nekāda pasaku valstība.
Dažos attēlos, kas var līdzināties ainām no šausmu filmas dzīvo radību pasaulē, tiek parādīta skarbā realitāte, kā viens otram ir lielākais kārums pusdienās,” raksta grāmatu blogere, Sandra Koka.
Par autoriem
Rasa Dmuhovskiene vairāk kā 20 gadus ir strādājusi izglītības jomā par mākslas skolotāju bērnu dārzā. Caur savām unikālajām grāmatām Rasa palīdz bērniem labāk iepazīt apkārtējo pasauli.
Mākslinieks Gintars Jocjus ir zīmēšanas pasniedzējs Viļņas Dizaina koledžā un papildus grāmatu ilustrēšanai viņš rada arī multiplikācijas filmas.
Grāmatas tulkotāja un atdzejotāja Jana Egle ir Latvijā pazīstama un iemīļota rakstniece un dzejniece, kas ar saviem darbiem ir iekarojusi ne vien lasītāju sirdis, bet arī tādas literatūras balvas, kā Literatūras gada balvas (2016) un Liepājas Kultūras balva (2018).
KONTEKSTS
Grāmatu izdevniecība "Latvijas Mediji" darbu sāka 1998. gadā ar latviešu rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu "Enijas bize". Oriģinālliteratūra allaž ir bijusi izdevniecības galvenais stūrakmens un veiksmes stāsts. Vairāki romāni saņēmuši "Lielo lasītāju balvu". Šodien izdevniecība "Latvijas Mediji" piedāvā oriģinālo un tulkoto literatūru, vēsturi un dokumentālo literatūru, praktiskās grāmatas, gadagrāmatas, kalendārus, bērnu grāmatas. Katru gadu izdevniecība lasītāju rokās nodod vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu darbus.
Jaunākās grāmatas meklē izdevniecības veikalā šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
