Kur divi latvieši, tur trīs partijas, skumji ironiski mēdzam komentēt kārtējos ķīviņus. Ko nu es, lai jau tie citi, vēl drūmāk Latvijā novilks kāds maliņā stāvētājs.
Pasaulē trīs Baltijas valstis mēdz sajaukt, vien paši, te uz vietas dzīvojot, zinām, kā ir patiesībā, turklāt bieži mēdzam sevi salīdzināt ar brāļiem igauņiem vai māsām lietuvietēm. Starp citu, gluži tāpat ar latviešiem līdzinās arī igauņi un lietuvieši, turklāt bieži atrodot ko labāku tieši Latvijā. Tomēr pēdējos gados latvieši teju vienotā korī mēdz vilkt, ka mēs vai visos rādītājos esot pašā pēdējā vietā.
Varbūt visas trīs Baltijas valstis nemaz nav salīdzināmas, tāpat kā, rūpīgi ieskatoties, pasaulē salīdzināms nav teju nekas, katrai lietai ir pavisam savs vērtību mērs.
Tomēr – mēģināšu salīdzināt, pamatam ņemot kādu dīvainu virtuālu rīku, to, kas par laiku kopš neatkarības atjaunošanas rakstīts virtuālajā enciklopēdijā "Wikipedia". Šī enciklopēdija, sasniegusi nozīmīgas globālas ietekmes pozīcijas, ir viena no desmit visvairāk skatītākajām vietnēm internetā, tās informāciju katru mēnesi atšķir ap desmit miljardiem reižu, to skata teju visi, kas vien izmanto tīmekli, cita starpā tā ir ļoti spēcīga valsts reklāma.
Taču šī enciklopēdija sniedz kādu iespēju, kādu nesniedz citas, zinātniskākas un pilnīgākas enciklopēdijas: vietni var labot teju jebkurš, tātad Latvijas iedzīvotāju, mūsu visu atbildība ir tas, kas sarakstīts par mūsu valsti.
Īsti jau nepatiesība tā nav, vien patiesībai ir nokrāsa, turklāt – igauņu un lietuviešu raksti ir lepnuma pilni, bet latviešu toņkārta ir … gaudulīgāka.
Lietuvieši jau no sava 15. gadsimta dižkunigaiša Vītauta Dižā laikiem mācējuši dižoties, tāpēc "Wikipedia" uzsver, ka Viļņa kļuvusi par modernu Eiropas pilsētu. Lielākā daļa vēsturisko ēku esot atjaunotas, par biznesa un tirdzniecības rajonu kļuvis Jaunais pilsētas centrs, pilsētā atrodoties modernas dzīvojamās un tirdzniecības telpas, arī teju 150 metrus augstais Eiropas tornis, savukārt "Swedbank" galvenā mītne norādot uz skandināvu banku nozīmi Viļņā. Pēdējos 20 gados, padarot pilsētu par Baltijas būvniecības līderi, esot uzcelti vairāk nekā 75 000 dzīvokļu.
Savukārt igauņi… Viņos ir spīts un lepnums, nav viņu dabā uz āru teikt ko sliktu par savu valsti, tāpēc jau pirmais brīvās enciklopēdijas teikums uzsver, ka 1991. gadā tikusi atjaunota neatkarīga un demokrātiska valsts un Tallinā sekojis straujas modernas Eiropas galvaspilsētas attīstības periods. Pirms vairāk nekā desmit gadiem starp visām Eiropas galvaspilsētām tieši Tallinā bijis lielākais jaunuzņēmumu skaits uz vienu iedzīvotāju, tā esot daudzu starptautisku augsto tehnoloģiju uzņēmumu dzimtene. Pilsētā atrodoties NATO Kiberaizsardzības izcilības centrs. 2007. gadā Tallina esot iekļauta starp desmit labākajām digitālajām pilsētām pasaulē, bet 2022. gadā Tallina iekļauta starp desmit labākajām "vidēja izmēra Eiropas nākotnes pilsētām".
Bet latvieši? Pats pirmais teikums pauž, ka, pateicoties lētajām aviolīnijām, Rīgu apmeklējot daudz tūristu, uzsveram Zolitūdes traģēdiju un kā pozitīvu ziņu atzīmējam okupekļu nojaukšanu, foto rādot kārtējo ziedu nolikšanu. Vai tad mūsu galvaspilsēta reiz nebija Eiropas "wi-fi" galvaspilsēta, vai nedarbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, galu galā – vai Rīga nav vislielākā Baltijas valstu pilsēta? Vai mūsu vecpilsēta nav viens no ikviena pasaules tūrista iemīļotākajiem galamērķiem, un, protams, gluži kā Viļņā arī Daugavas krastā slejas 26 stāvu lielais "Swedbank" Saules akmens.
Ko nu mēs, lai tie citi….
Igauņu žurnāliste Kaire Ūsena augusta vidū teikusi: "Visu, kā pietrūkst latviešu tautsaimniecībā, viņi kompensē ar puķēm, krāsām vai neparastām, tomēr gaumīgām kompozīcijām."
Bet… Vikipēdijā, šajā tautas enciklopēdijā, esam izrādījušies tieši tādi, kādi esam arī ikdienā, ne tur puķes, ne skaistu krāsu… Vien plika patiesība par to, kādi mēs, latvieši, esam. Vai izlabosim? Ne tik sen toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Dziesmu svētku estrādē tautu centās iedvesmot, uzsverot, cik skaisti, cik stipri, diženi un vareni esam. Tajā brīdī mēs noteikti iztaisnojām mugurkaulus un lepni pasmaidījām. Par sevi, par to, ka tas tiešām varētu būt tiesa. Tas ir tiesa!