Izstāstot tūkstošgadu stāstu. Saruna ar Turaidas muzejrezervāta direktori Jolantu Borīti

"Līdz šim, sākot no pirmās koka pils laikiem līdz šodienai, Turaidas pils stāsts astoņu gadsimtu garumā vienkopus nav bijis izstāstīts," intervijā "Latvijas Avīzei" teic Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte.

Svētdiena, 10. maijs jeb Maijas diena, Turaidas pils mūžā būs īpaša ar izstādēm "Astoņi gadsimti Turaidas pilī" Galvenajā tornī un "Turaidas pils septītais tornis", kas atradīsies ziemeļu iekšvārtu torņa iekonservētajā būvapjomā. Savukārt pēcpusdienā Turaidā tradicionāli svinēs Maijas dienu, godinot Maiju Greifu, kuras dzīvesstāsts ievijies leģendā par Turaidas Rozi. Apmeklētāji varēs izbaudīt vienu no spilgtākajiem Latvijas kultūrvēstures stāstiem, kurā apvienojusies mūzika, dzeja un vizuālā māksla. Turaidas baznīcā notiks koncerts un dzejas lasījums "Dvēseles putni", kurā uzstāsies vokālā grupa "Putni" kopā ar dziesminieci Antu Eņģeli, savukārt literāro dimensiju papildinās dzejniece Agnese Rutkēviča.

Kas 10. maija svētkos jums pašai liekas visnozīmīgākais?

J. Borīte: Uz šo notikumu skatos divējādi. Pēc Turaidas muzejrezervāta Klaušnieku mājas atvēršanas 2019. gadā un meža parka jaunās ekspozīcijas esam spēruši vēl vienu soli. Otrkārt, gan ārzemju, gan latviešu tūristu muzejrezervāta galvenais magnēts ir Turaidas pils, vairāk vai mazāk viņu interese un vēlme ir doties uz pili, uzkāpt tornī, paskatīties uz Gaujas senlejas ainavu. Šajā ļoti pieprasītajā teritorijas daļā esam ievietojuši jaunus stāstus, jo līdz šim, sākot no pirmās koka pils laikiem līdz šodienai, Turaidas pils stāsts astoņu gadsimtu garumā vienkopus nav bijis izstāstīts. Turklāt pils septītajā tornī izdevies izveidot ārtelpas ekspozīciju, kas būs pieejama visos gadalaikos. Esam gandarīti par zināmu pabeigtības sajūtu, kas ārkārtīgi svarīga gan muzejam, gan apmeklētājiem.

Kā pirmo nosaucāt ārzemju tūristu, tikai tad vietējo apmeklētāju.

Atbraucot uz Latviju, ārpus Rīgas ārzemju tūristi izvēlas starp Rundāli vai Turaidu, protams, arī Bausku, Kuldīgu un Cēsis. Līdz šim ārzemju tūristu apmeklējums Turaidā tiešām procentuāli ir mazliet lielāks nekā tūristu no Latvijas. 

Esam sapratuši, ka vietējais tūrists mums īpaši jāuzrunā, jo tiešām nav daudz to, kuri brīvdienās apzināti dotos uz Turaidu un aplūkotu ekspozīcijas. 

Tiesa, parādoties jauniem piedāvājumiem, Latvijas tūristi atbrauc aizvien vairāk, jo līdz ar ārtelpas ekspozīcijām viņus uzrunā staigāšana vai būšana dabā.

Jautājot par pēdējo Turaidas apmeklējumu, daudzu atbilde skan: tas bija kaut kad, skolas laikā. Savukārt tepat, pāris kilometru tālāk pie "Siguldas zoo", viss stāvlaukums piepildīts ar mašīnām, tās pat atstātas ārā uz lielā ceļa. Mēs ļoti gribētu, lai daļa zoo auditorijas apmeklētu arī mūs, bet, lai tā notiktu, jāiegulda darbs, kas vairāk vērsts tieši uz latviešu auditoriju. Iespējams, ģeopolitiskā situācija cilvēkiem liks pārskatīt ceļošanas paradumus, un Turaidā jābūt piedāvājumam, lai viņi brauktu un izvēlētos laiku pavadīt tieši šeit. Jādomā arī par ēšanu, saldējumu, ūdens padzeršanos un iespējām piknikot. Šajā gadā visu nosaukto esam sarūpējuši.

Jūs pusotru gadu vadāt Turaidu, nedaudz agrāk nomainījās arī Rundāles pils, Brīvdabas muzeja vadība, pirms dažām dienām jaunu direktori apstiprināja arī Nacionālajam mākslas muzejam. Vai Latvijas lielo muzeju darbā var runāt par jaunu laikmetu?

Jā, smagsvari bija atpazīstami teju pusgadsimtu ilgā laika periodā. Iespējams, tagad tik liels akcents vairs netiek vērsts uz vadītāju kā personību, vairāk uzsveram muzeju jaunās iespējas. Turklāt arvien vairāk esam ne vien vienotās Latvijas kultūrtelpas, bet arī visas Eiropas piedāvājuma daļa. Manuprāt, būtiski arī tas, ka Muzeja likumā tikusi nomainīta pati muzeja definīcija, parādījušies tādi jauni aspekti kā ilgtspēja, līdzdalība, pilsoniskā un sociālā atbildība. No vēstures muzeja kļūstam par atvērtu platformu, kurā mācīties, pieredzēt, atpūsties, izzināt. Formāti var būt ļoti dažādi; šeit var braukt uzzināt konkrētu vēstures stāstu, bet var arī šo vietu uztvert kā iespēju pavadīt un piepildīt laiku.

Vai esat pētījuši, ko muzejā gribētu pieredzēt Latvijas iedzīvotājs?

Ģimenes priecājas par dažādām papildu iespējām bērniem, ekspozīcijās viņus uzrunā digitālās ierīces, priecājas, ka bērni var atdarināt arheoloģiskos izrakumus smiltīs un izspēlēt dažādas spēles. Rīdzinieks šo teritoriju vairāk saredz kā skaistu pastaigu vietu, viņam svarīgi izstaigāties, uzkāpt tornī, un tas arī viss, ko caurstaigātājs šeit gribētu baudīt, taču arī tāda auditorija ir vajadzīga.

Šobrīd, veidojot ekspozīcijas, nopietni strādājam ar jauniem risinājumiem. 

Izveidotas dažādas taktilas iespējas, tā, lai interesanti būtu arī vājredzīgiem un vājdzirdīgiem. Klaušenieku mājas ekspozīcijā pieejama sensorā karte, kas aizrauj arī apmeklētājus ar autisma traucējumiem vai tos, kas jutīgāki pret kādiem trokšņiem vai spilgtām gaismām.

Ir jārēķinās, ka jaunajā paaudzē aizvien vairāk parādās psihosociālie traucējumi, un, ja gribam, lai šeit brauktu ģimenes ar bērniem, jādomā ne tikai par atraktīvu, bet arī ļoti specifisku piedāvājumu. Tas ir darbs gan ar Autisma biedrību, gan "Cerību spārniem", arī Vieglās valodas aģentūru, mums ir daudz partneru, kas var parādīt ceļu, ja gribam kļūt par atvērtu platformu.

Lībiešu valodā Turaida nozīmē Dieva dārzs. Ko Turaida var dot apmeklētāju mieram un labbūtībai?

Nesen tikāmies ar skolu jaunatnes pārstāvjiem un diskutējām, kas tad ir tas mūsu apmeklētājs. Ne vienmēr apmeklētājs ir ieinteresētais, klase tiek vesta uz "Latvijas skolas somas" programmu, un dažkārt skolēns šeit ir atbraucis pats pret savu gribu. Tad muzeja pedagogu lielais uzdevums ir iemest "āķi lūpā", tiesa, visiem neizpatiksim.

Ziemā sadarbībā ar Dabas pārvaldi iedzinām sniegā distanču slēpošanas trasi un aicinājām slēpot. Dodam iespēju makšķerēt mūsu dīķos, jo mums vajag izķert līdakas, kuras apēd mūsu labās zivis. Tā ikreiz uzrunājam pilnīgi citu jauniešu kopienu, netrūkst arī daudz jauniešu, kas šeit brauc labprāt. Tomēr atbildes, kādēļ braukt tieši uz muzeju, vēl aizvien nav. Arī manā ģimenē, jautājot – nu, kur brauksim? –, mazmeitas teiks, ka brauksim uz muzeju, bet 26 gadus vecais dēls – tur jau braucam katru gadu, labāk braucam uz "Siguldas zoo".Tomēr, kad uz aizsalušā dīķa izzāģējām apli kamanām, tad gan puikas teica: aizbraucam pie Jolītes – tā mani sauc ģimenē – uz muzeju, tur ir īpašas ragavas!

Lai izstaigātu Turaidu un noklausītos gidu stāstījumu, ir vajadzīgs laiks. Mūsdienu cilvēkam tā nav un nav arī intereses lasīt garus tekstus.

Uzmanību un interesi noturēt ir ļoti grūti. 

Jaunajās ekspozīcijās apmeklētāju uzrunājam vieglajā valodā un pamazām to izmantojam arī esošajās ekspozīcijās. 

Skolotāji un jaunieši ļoti labi zina, ka viņiem ir divu stundu programma, un teic – mums nav tik daudz laika, stāstiet ātri!

Pirms gada Kultūras ministrijā tika pieņemts plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās.

Līdz šim ieviešot krīzes vadības plānā izstrādātās lietas, mums ir bijušas divas mācības kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Četras dienas, reāli izspēlējot situāciju, ka izcēlies ugunsgrēks konkrētā ekspozīcijā, trenējām visas maiņas – gan ugunsdzēsējus, gan arī mūsu uzraugus. Katram darbiniekam kabatā ir kartīte, ko darīt krīzes pirmajās desmit minūtēs, jo, kā zinām, krīzes situācijā var apmulst un nezināt. Tādā gadījumā darbinieks no kabatas izrauj lapiņu un izlasa, ja nepieciešams, nodrošinot savu un citu drošību, zvana uz 112. Mums ir kiberdrošības mācības, kuras līdz šim apguvuši divdesmit darbinieki. Izstrādāts simt īpaši vērtīgo priekšmetu saraksts.

Es esmu ļoti priecīga, ka mūsu muzejrezervāta kolēģis, kas atbild par pieminekļiem un infrastruktūru, ir gan Kultūras ministrijas krīzes grupā, gan Siguldas pašvaldības civilās aizsardzības grupā. Pašlaik Kultūras ministrija devusi solījumu, ka gada otrajā pusē Turaida varētu tikt pie starptautiskā finansējuma ūdensvada izbūvei tieši ugunsdrošības nodrošināšanai.

No septembra uzsāksim apmācību ciklu kopā ar vietējo iedzīvotāju brīvprātīgo kopienu. Turaidas ciematā reģistrēti 211 iedzīvotāji, mūsu kopējā grupā darbojas vairāk nekā piecdesmit. Vietējā kopiena ir labs resurss, kas tālāk no mutes mutē nodod stāstu, ka šeit ir vērts nākt un būt, atbraukt pie mums ciemos.

Kas līdz šim, nostrādājot gadu un četrus mēnešus Turaidā, jums sagādājis gandarījumu?

Gandarījums ir tad, kad komanda pieņēmusi pilnīgi citādāku redzējumu. Esam salikuši citus akcentus stratēģijai, esam vienojušies, ka šī ir atvērtā platforma, kura stāsta tūkstošgades stāstu. Esmu gandarīta, ka mums ir izdevies no atvilktnes izvilkt ordeņus, kas Turaidai bijuši piesprausti Annas Jurkānas laikā – gan Eiropas mantojuma zīmi, gan 2016. gadā iegūto Eiropas līmeņa tūrisma galamērķa godazīmi. Komandā ienākuši arī jauni cilvēki, un tā apzinās mūsu kopīgo mērķi. Mēs esam ļoti atbildīgi pret to, kas mums šeit pieder, un meklējam visvisādus veidus, kā kļūt dzīvelīgākiem un saistošākiem. Atbrauciet uz Jāņiem Turaidā!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

• Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
• Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
• Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu