Rakstnieks Viktors Igo 1848. gadā, atbildot uz ministru priekšlikumu samazināt finansējumu kultūrai, Konstitucionālajā asamblejā nolasīja runu, kuru var atkārtot 2026. gadā Latvijas Ministru kabinetā, jo ierēdņi nemitīgi stūrē vispirms uz taupīšanu kultūras vajadzībām.
Jūs taču varat dziedāt un dejot no prieka par to vien, ka jums to atļauj! Cita starpā rakstnieks teica: "...un kādas ir pašreizējās situācijas vislielākās briesmas? Nezināšana. Nezināšana daudz lielākā mērā nekā trūkums." Kā ar nezināšanu šī vārda visplašākā nozīmē ir mūsdienās, vislabāk jautāt skolotājiem. Viņi plēš sev matus, jo skolēnus paraustīt aiz matiem nedrīkst ne skolotāji, nedz vecāki. Nezināšanas elli rada pieaugušie. Diplomētas tantes un onkuļi sastāda atmetamo priekšmetu sarakstus, izšķir, kuras grāmatas var arī nelasīt, kādus pienākumus nepildīt. Atvieglotais saraksts ļauj viegli izbraukt cauri skolas laikam, bet ko darīt tad, kad neiegūtās zināšanas jāsāk pielietot dzīvē?
Agrāk cilvēki ticēja Laimes lācim, tagad – mākslīgajam intelektam. Izrādās, augstskolas diploms nevar aizpildīt tukšos kultūras laukumus, patriotisma, empātijas iztrūkumu un iztaisnot greizu morālās dzīves vektoru. Ir viegli izkaisīt garīgo un materiālo, kas gadsimtiem sūri vākts. Piemēram, tautas dziesmas, neticamus likteņstāstus, pieredzes, bez kurām nevar nodibināt ne ģimeni, nedz valsti. Kāpēc tie, kas ir aicināti un pilnvaroti sargāt šīs bagātības, tās putina laukā? Tāpēc, ka paši ir garīgi nabadzīgi, iekļaudamies valdošajā plūsmā un neizprotot visbiežāk tieši nemateriālās vērtības. Viena no pasaules ievērojamākā renesanses literatūras speciālista Nučo Ordines grāmata "Nelietderīgā lietderīgums" izdota arī latviski. Autors saka: "Ir sāpīgi redzēt vīriešus un sievietes, kas iesaistījušies neprātīgā skrējienā uz peļņas Apsolīto zemi, zaudējot jebkādu interesi par apkārtējo – dabu, lietām, citiem cilvēkiem."
Īpaši sāpīgi tad, ja no šādu cilvēku lēmumiem ir atkarīgi bibliotēku, lasītāju klubu, mākslas salonu, izstāžu zāļu un mākslas darbu radītāju likteņi. Radošais gars pēc būtības ir viensētnieks, tas necieš centralizāciju un kontroli. Mūsu valstī nesaprātīgas reformas ik reizi iecērt nāvējošus robus kultūrā. Novadi, kas tagad ir kļuvuši par pagastiem, sirgst ar apātiju un apsūno. Kultūrai patīk autonomija, sava dzīves telpa, kurā rodas pārsteigumi, kas visus izbrīna. Ne velti saka – kopus cūka nebarojas. Ja runa ir par "pārsteigumu" kultūrā, tad ar Gada balvas literatūrā pasniegšanu Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā šoreiz ir iešauts kultūrai kājā. Ja nu kaut kas ir atmetams, tad tā ir patētika, bezgaumība un snobisms, kas rodas no nezināšanas un mūsu sakrātajiem un nepildītajiem mājas darbiem.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.4 °C

























































































































































































































































