Aktieris Semuels L. Džeksons atzinies, ka pēc filmas "Lubene" noskatīšanās cilvēki sākuši domāt, ka viņš ir viens no pasaules lielākajiem neliešiem.
"Lubenes" pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur Kventina Tarantīno režisētā filma saņēma "Zelta palmas zaru", kas savukārt palīdzēja būvēt tās ceļu gan uz finansiāliem panākumiem, gan kinoprofesionāļu atzinību. Amerikas Kinoakadēmijas biedru vērtējumā "Lubene" bija izvirzīta septiņiem "Oskariem", to vidū arī kā labākā filma un par režiju, bet triumfēja vienā kategorijā – par oriģinālscenāriju. Savukārt pēdējās nedēļās par to runā atkal un atkal, jo kopš pirmizrādes Kannās apritējuši apaļi 30 gadi, bet "Lubenes" efekts nav mazinājies.
K. Tarantīno filmu nupat izrādīja arī "TCM Classic Film Festival", un īpašo seansu apmeklēja arī Uma Tūrmane, Hārvijs Keitels, Rozanna Ārkete un Semjuels L. Džeksons, kuru loma "Lubenē" padarīja par zvaigzni. "Lubenes" tapšanas laikā viņš nebija mazpazīstams aktieris, bija jau vairākkārt filmējies pie Spaika Lī, taču, kā atzinis tagad 75 gadus vecais aktieris, "Lubene" krasi mainīja viņa dzīvi. Vēl pirms pirmizrādes Kannās viņš bijis "nekas" – kad kopā ar Brūsu Vilisu un Džonu Travoltu vizinājies pa pilsētu, cilvēki viņiem veltījuši sajūsmas pilnus izsaucienus, bet, ieraugot Džeksonu, raukuši pieri, sak, kas tas tāds. Par "Lubeni" viņš arī vienīgo reizi savā karjerā nominēts "Oskaram".
Semjuels L. Džeksons uzskata, ka filmas panākumu pamatā ir arī Kventina Tarantīno dialogi, kas pilni asprātību. Līdz šim Semjuels L. Džeksons piedalījies sešās Kventina Tarantīno filmās, un abu draudzība jau pārsniegusi 30 gadu robežu, taču būtu vēl ilgāka, ka "Trako suņu" (1992) režisors un producents lomai būtu apstiprinājis Džeksonu. "Ir lieliski apzināties, ka savu materiālu man uztic kāds, kurš raksta tik labi, kura filmas ir tik labas un kurš tik ļoti mīl kino," atzina Džeksons, tēmu turpinot ar vārdiem, ka šo uzticību nekad nav pievīlis un no sevis izspiedis maksimumu. Ārpus filmēšanas laukuma abi klausās mūziku vai runā par kino.
TV3 12. maijā plkst. 1.20, "Pretīgais astotnieks".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6 °C











































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)














































































































