3.4 °C
Viens no aktuālākajiem pašmāju reperiem Prusax atgriežas pie saviem klausītājiem ar singlu "Sidequest".
Singls tapis sadarbībā ar somu producentu PEHMEE GOO un ir vēstnesis nākamgad gaidāmajam albumam "TJZ".
"Šoruden biju devies radošā divu dienu ceļojumā uz Helsinkiem, kur studijā kopā ar vairākiem somu producentiem aktīvi strādāju pie jaunas mūzikas. "Sidequest" tapa ātri un organiski, man pašam ļoti patīk šis skanējums, kas ir agresīvāks un atšķirīgs no mana pēdējā singla "W (Kā pienākas)". Šī gabala izvēle kā atgriešanās singls pēc garākas pauzes ir simboliska, jo kādu laiciņu esmu bijis savā "sidequest" jeb blakus nodarbju ērā, filmējos un veidoju dažādus projektus, strīmoju, koncertēju, bet nesen atgriezos no savā ekstrēmākā "sidequest" - 7 dienu pārgājiena kopā ar dažādiem Latvijā zināmiem cilvēkiem Zviedrijā aiz Polārā loka, projekta "Ārpus zonas" ietvaros, tas būs pieejams skatītājiem jau februārī," stāsta Prusax.
"Pēdējo mēnesi esmu pavadījis atskatoties uz aizvadīto gadu, turpinot darbus pie albuma un citiem projektiem, kā arī plānojot vēl vienu izbraukumu, lai pa ilgākiem laikiem nofilmētu videoklipu ārpus Latvijas," Prusax turpina.
Savas muzikālās gaitas Prusax aizsāka 2017.gadā ar debijas singlu "Xvizits", bet plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams kā viens no apvienības "New Wavy" dalībniekiem, iekarojot klausītāju sirdis ar tādiem hitiem kā "Sporta stundas", "Pirmais līgā" un "Repa spēles terorists".
Mūzikas kritiķu augsti vērtētais debijas albums "A+" 2020. gadā tika nominēts Mūzikas gada balvas "Zelta mikrofona" kategorijās "Gada hiphopa albums" un "Gada debija". Šobrīd Prusax uzsācis sadarbību ar "Universal Music Group".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
