Kā atdzīvināt Latvijas ekonomiku? Straujākai attīstībai nepieciešamais komercbanku atbalsts joprojām esot nepietiekošs, tādēļ politiķi nolēmuši ķerties pie regulējuma – lai bankām liktu vairāk izsniegt kredītus gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tostarp atkal izskan ideja par tā dēvētā virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Latvijas ekonomika neattīstītās pietiekoši strauji, un viens no iemesliem – bankas pārāk kūtri kreditē tautsaimniecību. Iepriekš šo problēmu aktualizēja Latvijas Banka, un tagad par to arvien skaļāk runā arī politiķi.
Vasaras sākumā “Progresīvie” piedāvāja banku virspeļņas nodokļa ieviešanu, kāds tas ir, piemēram, Lietuvā. Vienkāršoti izsakoties, virspeļņas nodoklis nestu papildu ienākumus valsts budžetā, jo bankas atmaksātu valstij daļu no procentu ieņēmumiem. “Progresīvo” frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs skaidro, ka no virspeļņas nodokļa iegūtos līdzekļus varētu novirzīt valsts aizsardzībai. Līdzīgu risinājumu ar mērķi nodrošināt tautsaimniecības attīstību piedāvā arī “Zaļo un zemnieku savienības” politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
“Mēs gribam, lai bankas vairāk finansē tautsaimniecību un tā būtu savdabīga vienošanās ar bankām – likuma formā nostiprināta –, ka bankām tiek piemērots virspeļņas nodoklis, kas stājas spēkā jau no nākamā gada. Bankas šo nodokli samaksā, bet, ja, bankas izvēlēsies tomēr finansēt tautsaimniecību un palielinās tautsaimniecības finansēšanas apjomu vismaz dubultā apmērā no nominālā IKP pret iepriekšējā gada kredītportfeli, tad bankas šo samaksāto nodokli varētu dabūt atpakaļ,” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Valaiņa piedāvājums paredz, ka banku virspeļņas nodokļa ieviešanas gadījumā 2025. gadā varētu iekasēt ap 75 miljoniem eiro. Bankas šo summu varētu atgūt, ja tautsaimniecības kreditēšanā ieguldītu vēl papildu pusotru miljardu eiro. To, ka varam nonākt situācijā, ka šādas likuma izmaiņas būs jāievieš, pieļauj arī Ministru prezidentes partijā.
Vairāk skaties video!
Aptauja
Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.2 °C
























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

































