Kā atdzīvināt Latvijas ekonomiku? Straujākai attīstībai nepieciešamais komercbanku atbalsts joprojām esot nepietiekošs, tādēļ politiķi nolēmuši ķerties pie regulējuma – lai bankām liktu vairāk izsniegt kredītus gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tostarp atkal izskan ideja par tā dēvētā virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Latvijas ekonomika neattīstītās pietiekoši strauji, un viens no iemesliem – bankas pārāk kūtri kreditē tautsaimniecību. Iepriekš šo problēmu aktualizēja Latvijas Banka, un tagad par to arvien skaļāk runā arī politiķi.
Vasaras sākumā “Progresīvie” piedāvāja banku virspeļņas nodokļa ieviešanu, kāds tas ir, piemēram, Lietuvā. Vienkāršoti izsakoties, virspeļņas nodoklis nestu papildu ienākumus valsts budžetā, jo bankas atmaksātu valstij daļu no procentu ieņēmumiem. “Progresīvo” frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs skaidro, ka no virspeļņas nodokļa iegūtos līdzekļus varētu novirzīt valsts aizsardzībai. Līdzīgu risinājumu ar mērķi nodrošināt tautsaimniecības attīstību piedāvā arī “Zaļo un zemnieku savienības” politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
“Mēs gribam, lai bankas vairāk finansē tautsaimniecību un tā būtu savdabīga vienošanās ar bankām – likuma formā nostiprināta –, ka bankām tiek piemērots virspeļņas nodoklis, kas stājas spēkā jau no nākamā gada. Bankas šo nodokli samaksā, bet, ja, bankas izvēlēsies tomēr finansēt tautsaimniecību un palielinās tautsaimniecības finansēšanas apjomu vismaz dubultā apmērā no nominālā IKP pret iepriekšējā gada kredītportfeli, tad bankas šo samaksāto nodokli varētu dabūt atpakaļ,” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Valaiņa piedāvājums paredz, ka banku virspeļņas nodokļa ieviešanas gadījumā 2025. gadā varētu iekasēt ap 75 miljoniem eiro. Bankas šo summu varētu atgūt, ja tautsaimniecības kreditēšanā ieguldītu vēl papildu pusotru miljardu eiro. To, ka varam nonākt situācijā, ka šādas likuma izmaiņas būs jāievieš, pieļauj arī Ministru prezidentes partijā.
Vairāk skaties video!