Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Reklāma

Ceturtdien, 6. jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Kazāks skaidro, ka ekonomikā ir sācies jauns biznesa cikls - pēc vairāku ceturkšņu krituma šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts pret iepriekšējo ceturksni auga par 0,9%. Eirozonā kopumā ekonomika auga par 0,3%. Lai gan kāpums vēl ir bikls, zemākas procentu likmes dos papildu grūdienu ekonomikai un kreditēšanai. Kazāks norāda, ka likmju samazinājums ir laba ziņa gan ekonomikas izaugsmei, gan kredītu ņēmējiem.

Lai gan inflācija ir nospiesta diezgan zemā līmenī, uzvara vēl nav rokā, atgādina Kazāks. Iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs. Darba tirgus ir saspringts un bezdarba līmenis ir zems, kas saglabā spiedienu celt algas.

Algu kāpums ir nepieciešams, lai kompensētu inflācijas iecirsto robu iedzīvotāju maciņos, bet ilgstoši straujš algu kāpums (Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī vidējās algas gada kāpums bija 11%), ko nespēj absorbēt ražīguma kāpums un uzņēmumu peļņas maržu mazināšanās, ar laiku noved pie augstākām cenām un riskē atdzīvināt inflāciju, brīdina Kazāks.

Viņš norāda, ka vistiešāk tas skar pakalpojumu cenu inflāciju, kas joprojām saglabājas diezgan augsta (eirozonā maijā 4,1%, kamēr precēm cenas gada laikā auga par 0,8%) un kur darbaspēka izmaksas veido lielāku daļu no gala cenas nekā precēm. Tāpēc Kazāks uzsver, ka turpmākam procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai.

"Pirmais solis procentu likmju samazināšanā ir sperts. Tāpat kā līdz šim, turpmākos lēmumus ECB Padomē pieņemsim, balstoties uz jaunākajiem datiem, soli pa solim vērtējot situāciju no sēdes uz sēdi," 

raksta Kazāks.

Jau ziņots, ka ECB ceturtdien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tiks samazināta līdz 4,25%,  aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 4,5% un noguldījumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,75%, nolemts ECB padomes sēdē Frankfurtē.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12. jūnijā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.