4 °C
Kamēr veco dīzeļvilcienu tehniskā uzticamība un spēja nodrošināt pasažieru pārvadājumus rada arvien lielākas šaubas, vairākus gadus tika cerēts uz bateriju vilcieniem, lai nomainītu novecojušo ritošo sastāvu. 360TV Ziņas lūkoja noskaidrot, cik tālu atbildīgās institūcijas ir spējušas tikt ar vilcienu iegādi, un vai varam cerēt uz jauniem, moderniem vilcieniem neelektrificētajās dzelzceļa līnijās.
Plānam vecos dīzeļvilcienus aizstāt ar jaunajiem, ar akumulatoriem darbināmiem, valdība iedzinusi kārtējo naglu zārkā. Šo vilcienu uzlādes punktu izbūvei maršrutā uz Siguldu paredzētos 76 miljonus eiro valdība šonedēļ pārdalīja, lai novirzītu Rīgas Centrālās stacijas būvdarbu turpināšanai. Vilcienu uzlādes infrastruktūras izveidei pašam Latvijas dzelzceļam naudas neesot.
“Jau 2023. gadā, kad Satiksmes ministrija to piedāvāja Latvijas Dzelzceļam realizēt, mēs jau izteicām bažas par termiņu un iespējām šādā ātrā termiņā to veikt. Jāatzīmē, ka no Latvijas Dzelzceļa viedokļa šis Rīgas Centrālstacijas dienvidu daļas būvdarbu turpināšana un pabeigšana ir ārkārtīgi augstas prioritātes projekts,” tā norāda VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāve Agnese Līcīte.
Līdz ar to veidojas savdabīga situācija – ja vilcienus nevar uzlādēt, tie nekur nevarēs aizbraukt, bet iepirkumu konkurss par pašu vilcienu nopirkšanu ir jau finiša taisnē.
Sākotnēji bija plānots iegādāties deviņus bateriju vilcienus ar iespēju pasūtīt vēl septiņus. Vispirms tie kursētu Siguldas virzienā, iespējams, līdz pat Valmierai, arī citās neelektrificētajās zonās – līdz Rēzeknei, Daugavpilij.
Tagad, kad šķita, tūlīt varēs pasūtīt jaunos vilcienus, lai aizstātu novecojošu ritošo parku, Satiksmes ministrija pauž vilšanos.
Vairāk skaties sižetā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
