Veselības pakalpojumu sniedzējs "1 minūtes klīnika" maina zīmolu uz "Ģimenes klīnika", aģentūra LETA noskaidroja kompānijā.
Kā norādīja SIA "Minute Clinic" izpilddirektore Santa Blumberga, zīmola maiņa tiek veikta, lai apmeklētājiem norādītu, ka pacienti tiek uzklausīti ilgāk par vienu minūti un pakalpojumi pieejami visai ģimenei.
Vienlaikus Blumberga minēja, ka tiks mainīta klīnikas atrašanās vieta Ādažos. Ja patlaban klīnika atrodas pie degvielas uzpildes stacijas "Viada", tad turpmāk tā apmeklētājiem būs pieejama pie tirdzniecības centra "Apelsīns".
Ādažos jaunā klīnika apmeklētājus pieņems moduļu ēkā, kas pārvesta no Jelgavas, kur kompānija darbu pārtraukusi.
Tāpat Blumberga norādīja, ka pērn rudenī "Ģimenes klīnika" atvērusi jaunu filiāli Mārupē.
Taujāta par "Minute Clinic"parādsaistībām pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Blumberga skaidroja, ka parāds, visticamāk, izveidojies, ieviešot jauno zīmolu un mārketinga stratēģiju.
Saskaņā ar VID publicēto informāciju 29. februārī "Minute Clinic" bija nodokļu parāds 6308 eiro apmērā, kā arī parāds 5803 eiro apmērā, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
Vienlaikus "Minute Clinic" pērn maijā VID piemērojis aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai, grozīšanai Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā.
Patlaban kompānijai ir trīs aktīvas komercķīlas.
Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Minute Clinic" 2022. gadā strādāja ar 507 871 eiro apgrozījumu un 435 567 eiro zaudējumiem.
Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 276 879 eiro. "Minute Clinic" lielākie īpašnieki ir komandītsabiedrība "INEC2 AIF" (15,29%) un SIA "Global Finance HQ" (15,29%), kas vienlīdzīgās daļās pieder Mārtiņam Mellēnam un SIA "Baltacon".
1.2 °C














































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









































