No trim Baltijas valstīm Parīzes olimpiskajās spēlēs medaļas izcīnījuši tikai lietuvieši, taču pēc diska mešanas sacensībām, par spīti Mikolas Aleknas sudraba godalgai, dienvidu kaimiņiem bija vilšanās sajūta.
Vien 21 gadu vecais Alekna bija galvenais sacensību favorīts, jo aprīlī viņš laboja 38 gadus vecā Jirgena Šulta pasaules rekordu, sacensībās ASV disku raidot 74,35 metrus tālu. Parīzē tik tāli metieni viņam nesanāca, taču pēc pirmās sērijas Mikola bija līderis (68,55). Otrajā sērijā uz brīdi vadību pārņēma austrālietis Metjū Denijs (69,31), taču Alekna uzreiz atbildēja ar 69,97 metrus tālu metienu, par astoņiem centimetriem labojot sava tēva Virgīlija Aleknas 2004. gadā Atēnās sasniegto olimpisko rekordu. Šķita, ka lietuvietim ar to pietiks zelta medaļai, tāpēc milzīgs pārsteigums bija 25 gadus vecā jamaikieša Rožē Stona iespētais ceturtajā sērijā, jo viņa mestais disks piezemējās precīzi uz 70 metru atzīmes.
Alekna atlikušajos trīs metienos vēl vairāk no sevis izspiest nespēja un palika otrais.
Stona uzvara ir liels pārsteigums, jo līdz šim lielajās sacensībās viņš nebija spīdējis, pērn pasaules čempionātā ieņemot vien 19. vietu.
Puisim ir laba izglītība, jo viņš ieguvis bakalaura grādu inženierzinātnē Klemsonas Universitātē, kā arī maģistra grādu Arkanzasas Universitātē. Pavasarī Stona piedalījās amerikāņu futbola komandas Grīnbejas "Packers" debitantu nometnē, un viņa sapnis esot uzspēlēt NFL. Tikmēr Alekna pēc sacensībām nebija vīlies, sakot, ka medaļa ir un paliek medaļa. "Varu mest tālāk, šoreiz nesanāca, arī mans labākais metiens nebija ideāls, jo disks vibrēja. Nepaveicās šoreiz, paveiksies citā reizē," tā 21 gadu vecais atlēts, kurš dzimtenē par sudraba medaļu saņems 83 875 eiro lielu prēmiju (uzvaras gadījumā tā būtu divreiz lielāka).
Aptauja
Kā vērtējat Latvijas izredzes iegūt medaļas šajās Olimpiskajās spēlēs?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-2.8 °C





























































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)


























































































































































