19 °C
Pasaules futbola saime sēro par Vācijas futbola leģendas Franca Bekenbauera došanos mūžībā.
Bekenbauers bija spilgta personība gan futbola laukumā, gan ārpus tā. Dzimis pāris mēnešu pēc Otrā pasaules kara beigām tobrīd drupās pārvērstajā Minhenē, Francs, kura tēvs bija pastnieks, futbolā sāka trenēties deviņu gadu vecumā. Par spīti tam, ka tēvs pret šo nodarbi bija izteikti skeptisks. Lai arī bērnībā mazais Francs sapņoja par spēlēšanu "1860 Munich" komandā, dažādu sakritību dēļ viņš jaunieša vecumā nonāca pilsētas otra kluba – Minhenes "Bayern" – paspārnē, tobrīd komandai spēlējot pēc spēka Vācijas otrajā līgā. "Bavārijas" lielās komandas sastāvā viņš debitēja 18 gadu vecumā, tobrīd esot arī Vācijas jauniešu izlases redzeslokā.
No tās gan viņš uz brīdi tika izslēgts, jo sabiedrībā parādījās ziņas, ka Franca tā laika draudzene ir gaidībās, taču jauneklis nedomājot viņu vest pie altāra.
Tolaik ar to pietika, lai pret futbolistu piemērotu sankcijas. Par ārpuslaukuma norisēm gan ātri tika aizmirsts, jo Bekenbauers ātri kļuva par „Bayern” līderi, jau ceturtajā sezonā kļūstot par komandas kapteini. Tad arī viņam pielipa iesauka Ķeizars, kas radās Vīnē pēc kādas Bekenbauera fotosesijas pie bijušā Austrijas ķeizara Franča Jozefa I pieminekļa. Minheniešiem tie bija zelta laiki, jo trīs reizes pēc kārtas viņi uzvarēja Vācijas bundeslīgā, kā arī tikpat reižu izcīnīja Eiropas klubu čempionu kausu. Bekenbauers, kura ampluā bija aizsargs, taču laukumā viņš drīzāk bija kā libero jeb spēles veidotājs, spīdēja arī valstsvienībā. Būdams VFR izlases kapteinis, 1972. gadā izcīnīja Eiropas čempionu titulu, bet vēl pēc diviem gadiem savās mājās triumfēja Pasaules kausa izcīņā. Bekenbauers bija superzvaigzne, divas reizes saņemot gada labākā pasaules futbolista balvu „Ballon d’Or”.
Karjeras norietā viņš vēl uzspēlēja ASV, pārstāvot Ņujorkas „Cosmos” vienību, bučus uz nagliņas karot 1983. gadā, lai jau pēc gada kļūtu par Rietumvācijas (VFR) izlases galveno treneri.
Un arī šajā darbā Bekenbaurs bija viens no labākajiem pasaulē. 1986. gadā Pasaules kausā vācieši finālā ar 2:3 zaudēja Argentīnai ar Djego Maradonu priekšgalā, lai pēc četriem gadiem tiem pašiem argentīniešiem revanšētos un uzvarētu ar 1:0. Bekenbauers kopā ar brazīlieti Mario Zagalu un francūzi Didjē Dešāmu ir vienīgie, kuri Pasaules kausu futbolā izcīnīja gan kā spēlētāji, gan kā treneri. Zīmīgi, ka Zagalu 92 gadu vecumā nomira divas dienas pirms Bekenbauera. Pēc darba izlasē Bekenbaeurs vēl patrenēja Marseļas „Olympique” un Minhenes „Bayern” komandu, bet viņa pēdējais lielais projekts bija 2006. gada Pasaules kauss Vācijā, Francam darbojoties kā orgkomitejas vadītājam. Šis amats viņam vēlāk gan sagādāja pamatīgas galvassāpes, jo Bekenbauers tika vainots korupcijā, piekukuļojot starptautiskās federācijas pārstāvjus, lai Vācija iegūtu čempionāta rīkošanas tiesības. Tāpat vēlāk Bekenbauera uzvārds tika locīts kukuļdošanas skandālā, kad 2018. gada Pasaules kausa rīkošanas tiesības ieguva Krievija, kā arī bijušais futbolists tika vainots ienākumu slēpšanā un nodokļu nemaksāšanā. Karsti Bekenbaueram gāja arī privātajā dzīvē, jo viņš trīs reizes bijis precējies, kļūstot par piecu bērnu tēvu. Bekenbauers nomira 7. janvārī savā dzīvesvietā Zalcburgā 78 gadu vecumā.
