Futbola klubs "Daugavpils" Eirokausu debijai gatavojas ar pragmatisku pieeju un finansiālo bonusu negrasās iztērēt vienā gadā.
Parādu dēļ "Valmiera" šogad nesaņēma licenci startam virslīgā un viņu vietu Eirokausos ieņems "Daugavpils", kam iepriekšējā sezona bija labākā vēsturē, iegūstot piekto vietu. "Joprojām esam mazais klubs, gatavošanās posms un komplektācijas principi nav mainījušies, vienīgais, ka vasarā, ja būs kādi robi, tad pastiprināsimies," atzīst "Daugavpils" ģenerāldirektors Nauris Mackevičs, piebilstot, ka oficiāls UEFA apstiprinājums par kluba pielaišanu Eirokausiem gaidāms maijā.
Klubs papildus varēs rēķināties ar vairāk nekā 200 tūkstošu eiro prēmiju, taču šis finansējums netiks izlietots uz ātru roku.
"Nedomājam papriecāties, izmest, labāk nedaudz uzlabojam situāciju, bet esam stabili, zinām, ka piecus gadus būs pa 40 tūkstošiem,"
uzsver Mackevičs.
Daugavpiliešu sastāvu pamatā veido pašu audzēkņi un plānoti pieci seši leģionāri. Prom devies pērn uzspīdējušais un izlases treneru ievērību nopelnījušais vārtsargs Frenks Orols ("Super Nova"), bet aizsargam Rinaldam Aizupam ir nopietns muguras savainojums. Pirmā vārtsarga pozīcija paredzēta Jānim Bekam, tāpat nozīmīga loma varētu būt Valērijam Lizunovam (abi izīrēti no "RFS", pagājušajā sezonā spēlēja "Tukumā 2000/Telms"). Mackevičs uzskata, ka nevienā pozīcijā komanda nav kļuvusi vājāka. Kluba vadība vīlusies par latviešu demonstrēto sniegumu pārbaudes spēlēs un cer, ka sezonā aina būs labāka. Latgales klubs cer arī šosezon nosargāt pērn sasniegtās pozīcijas.
Pirms Ziemassvētkiem Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde pieņēma izmaiņas leģionāru maksā – līdz šim par pirmajiem astoņiem bija jāmaksā trīs tūkstošus eiro un nākamajiem maksimums septiņiem – astoņus, bet šobrīd astoņi tūkstoši ir par visiem ārzemniekiem. Federācija šo ideju nebija izdiskutējusi ar klubiem un neņēma vērā sekojošos iebildumus. Īpaši tas ietekmējis mazos klubus, tostarp "Daugavpili". Mackevičs ir LFF valdes loceklis un neatbalstīja šo lēmumu.
Viņš atzīst, ka šobrīd klubi spiesti Latvijas futbolistiem maksāt divas un pat trīs reizes vairāk, bet viņu sportiskais līmenis neatbilst algai, spēlētājiem zūdot motivācija pierādīt sevi,
lai nokļūtu spēcīgākās vienībās. Šobrīd izveidota darba grupa ar virslīgas un federācijas pārstāvjiem, Nauris Mackevičs pārliecināts, ka pusēm izdosies atrast saprātīgu risinājumu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.4 °C
























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

































