Mežu atjaunošana ar īpaši selekcionētiem koku stādiem notiekot tikai vienā nolūkā – iegūt lielākus koksnes apjomus.
Bet, audzējot kokus bez zariem un stumbru dobumiem, tie neveicina bioloģisko daudzveidību, tostarp labvēlīgus apstākļus putnu sugu vairošanai.
Uz ko balstīt aizsardzību?
"Tas lielais strīds ir par to, cik daudz dabas vērtību mums būtu nepieciešams saglabāt neskartas un cik lielā mērā būtu pieļaujama mežsaimnieciskā darbība," saka Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, "un, protams, kāds būtu atlīdzības apmērs, kas jākompensē par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Jā, diezin vai būtu taisnīgi uzlikt apgrūtinājumu privāto mežu īpašniekiem bez atbilstošas kompensācijas. Tomēr, manuprāt, privātā īpašuma tiesības nedrīkst būt absolūtas, proti, ka par sabiedrisko labumu pilnīgi viss ir kompensējams. Apspriežamo tēmu lokā pašlaik ir meža īpašnieka tiesības izvēlēties, ar ko nodarboties turpmāk – ar mežsaimniecību vai ar dabas aizsardzību. Bet, ņemot vērā lielas sabiedrības daļas izpratni par dabas vērtībām, diezin vai pašlaik aizsardzību var īstenot, balstoties tikai uz brīvprātības principiem.
Diezin vai varam paļauties tikai uz to, ka kāds aiz laba prāta saglabās visas tās dabas vērtības, kuras mums ir pašlaik."
Šī strīda turpinājums ir 5. martā sarīkotā mežsaimnieku pulcēšanās pie Ministru kabineta ēkas, lai paustu noraidījumu VARAM plānam paplašināt aizsargājamās dabas teritorijas uz mežu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes rēķina. Savukārt 7. martā, kad Satversmes tiesā notika pēdējā sēde lietā par koku ciršanu mežā, pie tiesas ēkas sapulcējušies ļaudis pauda atbalstu dabas vērtību aizsardzībai, noraidot mežu nesaudzīgu izciršanu.
Papildu liegumi 400 000 ha platībā?
Vērtējot VARAM ziņojumu un aizsargājamo teritoriju paplašināšanas plānu, uzņēmuma "Latvijas valsts meži" (LVM) mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis saka, ka plāns nepiedāvā neko, kas uzlabotu saimnieciskās darbības prognozējamību. Nav zināms, kā palielināsies "Natura 2000" teritoriju kopplatība un kāds būs mežsaimnieciskās darbības aizliegumu apmērs. Tas neļaujot noteikt, kā paredzētā "Natura 2000" teritoriju tīkla paplašināšana un mežsaimnieciskās darbības aizliegumi turpmāk varētu ietekmēt uzņēmuma saimniecisku darbību. Uz šo problemātiku norāda arī Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa, vērtējot situāciju plašāk:
"Ziņojumā nav norādīts, kā mežsaimnieciskās darbības aizliegums ietekmēs Latvijas tautsaimniecību kopumā un situāciju iespējamo aizliegumu skartajos reģionos."
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības lietās Sandra Bērziņa uzskata, ka saimnieciskās darbības ierobežošana mežos, kas platības ziņā ir vislielākā biotopu grupa, var būtiski ietekmēt tautsaimniecību.
Pēc LVM aplēsēm, "Natura 2000" teritorija palielināšoties vismaz par 400 000 ha, kas piespiedīšot samazināt koksnes produktu ražošanas apjomu vismaz par 3,4 miljoniem kubikmetru gadā, tā samazinot arī valstij maksājamo dividenžu un nodokļu apjomu vismaz par 100 miljoniem eiro vidēji gadā.
Mežu īpašniekus neapmierina noteikumi
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzskata, ka, iekams paplašināt aizsargājamo mežu teritorijas, kurās būtu noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, īpašniekiem jāsaņem tāda atlīdzība, kas atbilstu mežaudzes tirgus vērtībai. Pašlaik par vienu hektāru, kurā tiek ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, meža īpašniekam maksā 50 līdz 190 eiro gadā. "Man piederošais mežs 93 ha platībā atrodas Gaujas nacionālā parka (GNP) teritorijā, tātad dabas lieguma zonā, kur ir noteikti ierobežojumi meža izstrādei," atklāj Cēsu novada Straupes pagasta iedzīvotājs Andrejs Andersons. "No kopplatības biotopi aizņem 8,3 ha, kuros nedrīkstu neko darīt vispār. Līdzās manam mežam ir valstij piederošais, kuru stipri sapostījuši mizgrauži, kuri tagad pārsviedušies arī manā mežā, kas pamazām iet bojā. Bet liegumu un biotopu dēļ izzāģēt bojātos kokus nevaru."
"Dabas aizsargājamo teritoriju palielināšana uz cilvēku rēķina ir netaisnīga," uzskata Guntis Āboltiņš-Āboliņš,
kuram piederošais ap 80 hektāru mežs arī atrodas GNP teritorijā, "īpaši uz to cilvēku rēķina, kuri gadu desmitiem kopuši mežu, nevadoties pēc naudas aprēķina, bet gan spējot sadzīvot ar dabai draudzīgu, ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Nav brīnums, ka ar šādu saimniekošanu ir mazāk kailciršu, mežs izaug skaists, ainavisks un arī bioloģiski daudzveidīgs, līdz ar to iekļaujams tā dēvētajos liegumos."
Viņaprāt, teiciens, ka iestādītie koki būs raža nākamajām paaudzēm, vairs nav spēkā – pēc VARAM plāna tā tagad būšot jāpūdē kritalu kaudzēs. "Ik gadu mežā savācam ap pustonnu atkritumu, kurus aiz sevis atstāj "dabas draugi"," turpina Guntis Āboltiņš-Āboliņš, "tāpat ik gadu nodzēšam ugunskurus, kurus neizglītotu tūristu bari aizdedz dabas lieguma zonā. Varbūt beidzot vajadzētu pieķerties šai problēmai, nevis uzkraut vēl lielāku slogu tiem, kuri kopj un sargā mežu?
Savulaik Gaujas nacionālais parks bija labs piemērs, kā savienot saimniekošanu ar dabas aizsardzību. Līdzsvars starp šīm interesēm ir radījis dabas vērtību vairošanos.
Ar stingrākiem aizliegumiem un bez atbilstošām kompensācijām šis līdzsvars tiks pilnīgi izjaukts."
Pretrunu cēlonis – atšķirīgi uzskati
"Pretrunas starp meža nozari un dabas aizsardzību izpaužas krasi atšķirīgajos uzskatos par vērtībām," spriež Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, "biologi uzskata par vērtību, piemēram, mežu, kurā ir lielu koku kritalas, kas ir dzīvotne bezmugurkaulniekiem, daudzām sēņu, sūnu, ķērpju sugām un kuras ir daļa no ES nozīmes biotopa struktūrām. Savukārt meža nozares pārstāvji uzskata, ka kritalas un nokaltušie koki, tāpat kā lielāks skaits ekoloģisko koku, kas atstājami pēc cirsmas, ir zaudējums tautsaimniecībai – neiegūtā peļņa. Bet manā ieskatā tā jau arī ir daļa no dabas daudzveidības, kuru cenšamies saglabāt, un bioloģiski vērtīgās mežaudzēs pēc iespējas mazāk vajadzētu iejaukties ar mežsaimniecisko darbību. Neviens nenoliedz, ka zeme jāizmanto saimnieciski, lai gūtu lielākus ienākumus, bet tas stāsts ir par interešu līdzsvaru."
Būs jārēķinās ar ierobežojumiem
Publiski jau vairākkārt izskanējis, ka Latvijas mežsaimniecības pati lielākā problēma esot tā, ka līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā koksni lielos apjomos ievedām no šīs kaimiņvalsts un Baltkrievijas. Bet tagad tos pašu apjomus kokrūpnieki grib nocirst pašmāju mežos, ko varētu traucēt plānotā aizsargājamās dabas teritoriju paplašināšana.
Latvijas Bankas padomes padomnieks, Latvijas Bankas ilgtspējības vadītājs Edvards Kušners atzīst, ka kara radītie ierobežojumi koksnes pieejamībai no Krievijas un Baltkrievijas neapšaubāmi bijusi slikta vēsts kokrūpniekiem un mežu īpašniekiem. Vēlme vairot koksnes pieejamību gan esot bijusi novērojama arī pirms Krievijas izraisītā kara, tāpēc, viņaprāt, ja Latvijā būtu par trešdaļu vairāk mežu, nekā ir pašlaik – kokrūpniekiem vienalga nebūtu gana.
Tomēr arī Latvijas Bankas pārstāvis atzīst, ka stāsts ir par interešu līdzsvaru, kuru pagaidām nav izdevies atrast.
"Dabas aizsardzības nodrošināšana ir gan sabiedrības interesēs, jo tās ir arī augstvērtīgas rekreācijas teritorijas, gan atbilst pasaulē notiekošajai pārejai uz ilgtspējīgu saimniekošanu," saka Edvards Kušners, "tāpēc mežsaimniecības nozarei turpmāk būs jārēķinās ar mazāku intensīvai mežsaimniecībai izmantojamo teritoriju. Tomēr domāju, ka dabas aizsardzības sistēmas sakārtošana Latvijā varētu arī mazināt spiedienu pret mežsaimniecības intensifikāciju saimnieciskajos mežos un ka rezultāts ilgtermiņā varētu būt pat labāks par esošo. Visām nozarēm, kuru līdzšinējie saimniekošanas paņēmieni ir pretrunā ar ilgtspējīgu saimniekošanu, būs jāsaskaras ar noteiktiem ierobežojumiem un nepieciešamību tos mainīt. Tā kā kokrūpniecības pievienotā vērtība ir vidēji divreiz zemāka nekā Zviedrijā, mums ir iespaidīgs neizmantotais potenciāls apmierināt nozares vēlmes nopelnīt arī ar krietni mazāku koksnes apjomu."
Pēc viņa teiktā secināms, ka mežu nesaudzīga izciršana galvenokārt eksporta pieprasījuma apmierināšanai nebūs ilgtspējīgas Latvijas mežu apsaimniekošanas balsts. Tā vietā kokrūpniecībā jāpievēršas koksnes izmantošanai, ražojot izstrādājumus ar augstāku pievienoto vērtību.
Līdzsvaru valdība vēl meklēs
Kādā apmērā plānots palielināt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, nodrošinot ES nozīmes biotopu aizsardzību?
Uz šo jautājumu VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste atbild izvairīgi. Pašlaik vēl esot pāragri norādīt konkrētas īpaši aizsargājamās teritorijas un platības. Tā kā aizsargājamās dabas teritoriju paplašināšanas plāna sabiedriskā apspriešana beigusies tikai februāra beigās,
konkrēts turpmākās rīcības virziens būšot zināms tikai pēc meža nozares pārstāvju iebildumu apkopošanas un izvērtēšanas.
Arī Ministru prezidente Evika Siliņa, uzrunājot 5. martā pie valdības nama sapulcējušos neapmierinātos meža nozares pārstāvjus, sacīja, ka aizsargājamo teritoriju paplašināšanas plāns vēl neesot izstrādāts līdz galam. Tāpat neesot zināms, kāds būs saimnieciskās darbības ierobežojumu un mežu īpašniekiem noteikto kompensāciju apmērs. Ministru prezidente gan arī atzina, ka, rūpējoties par dabas aizsardzību, esot jāņem vērā tautsaimniecības intereses. Pēc viņas teiktā, līdzsvars, par ko iestājas gan vides aizstāvji, gan mežsaimnieki, valdībā tikšot vēl meklēts. l
Kas ir biotopi?
- Pēc Sugu un biotopu aizsardzības likuma biotopi ir dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas (nedzīvā daba) un biotiskas (dzīvā daba) pazīmes.
- No 2017. līdz 2020. gadam īstenotās dabas vērtību inventarizācijas jeb tā dēvētās dabas skaitīšanas ietvaros apsekotajās teritorijās 1 244 757 hektāru (ha) kopplatībā apsekotāji bija saskaitījuši 60 ES nozīmes biotopus 670 481 ha platībā jeb 10,3% no valsts sauszemes teritorijas.
- No platības, kurā konstatēti ES nozīmes biotopi, vairāk nekā pusi aizņem ES nozīmes aizsargājami meži.
- Nedaudz mazāk par pusi platības, kurā konstatēti ES nozīmes biotopi, aizņem purvu un avotu, saldūdeņu, zālāju, jūras piekrastes, smiltāju un virsāju, atsegumu un alu aizsargājamie biotopi.
"Natura 2000" teritorijas Latvijā
- Pašlaik "Natura 2000" tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi.
- Sauszemes teritorijas aizņem 12% jeb 787 729 ha no Latvijas sauszemes kopplatības.
- Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos.
Eksperta viedoklis
Dabas sargāšanai trūkst politiskās gribas
Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda Latvijā vadītājs: "Diemžēl aizvadītajos gados ir pietrūcis politiskās gribas sakārtot dabas aizsardzības sistēmu valstī, kas novedis līdz Eiropas Komisijas ierosinātajai pārkāpuma procedūrai pret Latviju, kā arī sliktiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem dabas vērtību saglabāšanā. Pašlaik Satversmes tiesā skatītā lieta iezīmē milzīgu plaisu starp notikumiem starptautiskajā telpā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, vides speciālistu redzējumu un Latvijas meža nozares pārstāvju viedokļiem par dabas vērtību saglabāšanas nozīmi un vajadzību. Tiesā Ministru kabinetu pārstāv meža nozares interešu pārstāvji, kuri uzskata, ka mežsaimniecība neradot apdraudējumu dabas vērtībām."
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
3 °C
