6.1 °C
Aprīļa vidū Latvijā spēkā stājas ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums, kas ilgst līdz pat 30. jūnijam.
Tāds, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309, ir spēkā jau ne pirmo gadu. Aizliegums attiecas uz visiem tiem kokiem, kuru ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja. Izņēmums ir augļu koki un koki, kuru celma diametrs nepārsniedz 20 cm, kā arī bīstamas situācijas, kad koka ciršana ir neatliekama.
Par šiem noteikumiem saviem iedzīvotājiem atgādina arī pašvaldības, viena no tām – Rīgas dome.
Ciršanas moratorija mērķis ir skaidrs – pasargāt putnus to ligzdošanas periodā, tomēr, vai ar to ir pietiekami – jautājām Pasaules Dabas fonda direktoram Jānim Rozītim.
"Jāatgādina, ka pavasarī ir ierobežota ne tikai ārpus meža koku ciršana pilsētvidē un ciema teritorijā, bet pastāv arī citi mežsaimniecības ierobežojumi, piemēram, jaunaudžu kopšanas ierobežojums, koku ciršana ezera, purva salās, meža puduros, mežaudzēs ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, aizsargjoslās ap purviem, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, vēl īpašāki nosacījumi ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijās, mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu mikroliegumu buferzonās," skaidro Pasaules Dabas fonda direktors. Viņš novērojis, ka sarunās ar zemju īpašniekiem reizēm pamanāms, ka tieši kāda no likumdošanas prasībām dabas aizsardzības jomā paslīd garām nepamanīta, un atzinīgi vērtē to, ka pašvaldības aktualizē un atgādina zemes īpašniekiem, sabiedrībai kopumā par dabas aizsardzības prasībām un to ievērošanas nosacījumiem. "Dažādi periodiski atgādinājumi būtu vēlami arī no atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām koku ciršanas, mežsaimniecības un citās jomās," uzskata Rozītis. "Arī Meža īpašniekam ieteicams iepazīties ar Dabas aizsardzības noteikumiem meža apsaimniekošanā un dabas teritoriju apsaimniekošanas noteikumiem."
Vērtējot ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegumu pēc būtības, Rozītis norāda: "Jāatgādina, ka putnu ligzdošana notiek arī augļu kokos un kokos, krūmos, kuru diametrs nepārsniedz 20 cm, tāpat motorzāģa troksnis var radīt traucējumu ligzdošanas sekmēm blakus esošā kokā vai krūmu pudurī." Viņš uzsver, ka likumdošanas normas attieksmē pret dabas daudzveidības saglabāšanu nereti ir nepilnīgas. "Svarīgi ir ne tikai zināt kādu likumdošanas normu, bet izprast arī konkrētās normas veidošanās iemeslus," tā Rozītis. "Atbildīgs zemes īpašnieks vai apsaimniekotājs, izprotot normatīvo prasību būtību, var rīkoties, ne tikai uzturot sava īpašuma ekonomiskās vai sevis izvirzītās estētiskās vērtības, bet ar savu rīcību arī demonstrēt atbildību un attieksmi pret dabu."
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
