Ar speciāla fonda izveidi cer uzlabot sporta pārvaldību

Valdības pārstāvji vismaz vārdos apņēmušies būtiski ierobežot birokrātiju, bet soli pretējā virzienā grib spert Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), plānojot dibināt Latvijas Sporta fondu kā īpašu institūciju valsts līdzekļu sadalei.

Tas varētu nodarbināt līdz desmit cilvēkiem, un būtu nepieciešami ap 600 tūkstošiem eiro gadā.

Gaidāmas diskusijas

"Mēs to redzam kā jaunu finansēšanas modeli pēc būtības, jo sporta nozarei jāiemācās efektīvāk pārvaldīt esošos līdzekļus, turklāt arī gadiem ilgais stāsts par naudas piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pierāda, ka sportam ir nepietiekams finansējums visu vajadzību nodrošināšanai. Līdz ar to, līdzīgi kā kultūrā ir Kultūrkapitāla fonds, gribam radīt rīku, kas dotu iespēju piesaistīt finansējumu – ne tikai no valsts budžeta, bet arī citiem avotiem, piemēram, starptautiskiem fondiem, ziedojumiem," "Latvijas Avīzei" skaidroja IZM valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks, piebilstot, ka šobrīd tā ir tikai iecere, jo vēl nav apstiprināts ne jaunais Sporta likums, ne arī Latvijas Sporta fonda likums. Ja diskusiju laikā tiks likti galdā argumenti, ka šāds risinājums nav saprātīgs, ministrija to nevirzīs un strādās pie citiem modeļiem.

Jebkurā gadījumā, lai nodrošinātu labu pārvaldību un caurspīdīgu pieeju, būs nepieciešami papildu cilvēku resursi, taču ideju nedrīkstot noniecināt ar to, ka tiks uzaudzēts birokrātiskais aparāts, jo sporta nozare no izmaiņām būšot ieguvēja.

Ministrijas skatījumā fonda izveide nepalielinās valsts budžeta izdevumus, lai gan ir plānots izveidot jaunas amata vietas. Pašreiz IZM Sporta departamentā ir astoņi darbinieki. Fondam pakāpeniski varētu nodot daļu funkciju, kas ir ministrijas pārziņā.

Attiecībā uz iespējām gūt finansējumu no starptautiskiem fondiem vai ziedojumiem – pagaidām zem tā neslēpjas konkrēti virzieni, bet likumā šāda iespēja jāparedz.

Igauņu piemērs

IZM bieži tiek kritizēta par neskaidriem naudas sadales kritērijiem un nespēju tikt galā ar tās laicīgu izsniegšanu federācijām. Valkas mērs Vents Krauklis ministrijas izstrādātos plānus vērtē divējādi. No vienas puses, ir atbalstāma iecere sportā veidot līdzīgu veidojumu, kāds ir Kultūrkapitāla fonds, iespējams, tas pat varētu atrasties šī fonda paspārnē. Piemēram, Igaunijā viņu Kultūrkapitāla fonds finansē arī sporta pasākumus.

"Jautājums ir par izpildījumu un kāds ir finansējuma avots. Ja sportam ir procentu atskaitījums no azartspēlēm, alkohola un tamlīdzīgi, tad šī ideja būtu pozitīva. Ja tā nav, tad zūd jēga, un vēl viens faktors ir darbinieku skaits. Ja plāno desmit cilvēkus, tas ir ļoti pārspīlēti – tipisks Latvijas pārvaldes domāšanas gājiens – uztaisīt lielu, birokrātisku struktūru," skeptisks ir Krauklis. "Šobrīd pareiza ideja tiek plānota kā kosmētisks veidojums, lai nelamātu ministriju, redz, kaut kas ir darīts. Tā arī valdība rīkojas visās jomās, līdz ar to pagaidām izskatās pēc acu aizmālēšanas stāsta."

Publiskā pārvalde ir pārāk liela

• Jānis Endziņš, Birokrātijas atmešanas grupas vadītājs: "Mūsu grupas fokuss ir administratīvais slogs privātpersonām – vai regulējums, prasības ir vai nav pārāk garas, sarežģītas un dārgas, nevis jautājumi, cik efektīvi darbojas publiskā pārvalde. Katrā ziņā Latvijā dažādu institūciju ir krietni par daudz, un vai vajag veidot vēl vienu – droši vien septiņas reizes jānomēra. Publiskā pārvalde mums ir pārāk liela, jāskatās, kā apvienot un mazināt, nevis veidot jaunas institūcijas. Tieši sporta tēmā neesmu iedziļinājies."

Birokrātiskā sloga mazināšana

Kopš decembra, kad darbu sāka Birokrātijas atmešanas grupa, birokrātiskais slogs kopumā valstī samazinājies par apmēram 132 miljoniem eiro. Ekonomikas ministrijā ieguvums ir 136 miljoni – šāds milzu skaitlis saistīts ar grozījumiem Būvniecības likumā. Mazliet slogs samazinājies Satiksmes (69 tūkstoši), Veselības (64 tūkstoši) un Finanšu ministrijā (11 tūkstoši).

Zemkopības ministrijai tas pieaudzis par 2,8 miljoniem eiro, Klimata un enerģētikas ministrijai par 1,27 miljoniem, neliels pieaugums bijis Kultūras (21 tūkstotis), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (19 tūkstoši) un Iekšlietu ministrijā (240 eiro). Aizsardzības, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Tieslietu ministrijā šie rādītāji ir neitrāli.

Svarīgi – šī nav reāla ietaupītā nauda valsts budžetā, bet gan samazināts slogs privātpersonām un biznesam gada griezumā, kas ļauj attiecīgos līdzekļus izmantot efektīvāk.