Siltā māju sajūta. Saruna ar Zandu Ķergalvi un Andu Skuju

Jau trešo gadu, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā atklājot vasaras sezonu un iejūtoties vairāku simtu gadu senā pagātnē, tā sētas pilnībā atdzīvosies pasākumā "Viena diena mūsmājās". 1. maijā no plkst. 11 līdz 16 muzejā rosīsies ļaudis, kas izdzīvos tradīcijas, dziedās, muzicēs un darīs konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus, savukārt kā pienākas tirgus placī gaidāms plašs amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgus.

Gaidot šo ceļojumu laikā, "Kultūrzīmes" satikās ar Brīvdabas muzeja direktori Zandu Ķergalvi un pasākuma režisori, Brīvdabas muzeja Izglītības un klientu apkalpošanas departamenta vadītāju Andu Skuju. Patiesībā arī šī saruna ir ceļojums laikā, jo, gaidot 16. gadsimtā celtās Bonaventūras muižiņas remontdarbu noslēgumu, tiekamies sendienu un mūsdienu ceļotājiem tik viesmīlīgajā muzeja Priedes krogā, kur smaržo kāpostu zupa un, kā smejas direktore: "Mums ir pašiem sava krogus meita, kura māk palaist muti, bet mēs par to ļoti priecājamies!"

Pirms dažiem gadiem viens no savas jomas atpazīstamākajiem tiešsaistes portāliem "blooloop.com" Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju ierindoja starp 21 Eiropas visinteresantāko muzeju. Kā jums izdodas piesaistīt apmeklētājus?

Z. Ķergalve: Šobrīd tiešām esam iezīmējušies kartē un muzeja vārds ir zināms visā Eiropā. Kopumā pagājušajā gadā muzeju apmeklēja vairāk nekā 110 tūkstoši apmeklētāju, kurus gaidām, ļoti mīlam un cenšamies veidot interesantas programmas un pasākumus, kas apmeklētājus aicinātu atkal atgriezties. Pozitīvi un labticīgi domājot, gribam cerēt, ka vismaz reizi gadā Latvijas iedzīvotājs vēlas apmeklēt kādu no valsts muzejiem – Nacionālo mākslas muzeju ar visām filiālēm, Nacionālo vēstures muzeju ar brīnišķīgo šībrīža izstādi, un, protams, Brīvdabas muzeju, kur varētu pavadīt veselu dienu vai pat vairākas; vienā dienā Latvijas Etnogrāfisko muzeju līdz galam nevar izpētīt.

Mūsu muzeja devīze ir "Kas pagātni pētī, nākotni svētī", un, konceptuāli domājot, valsts muzeju apmeklējumam vajadzētu būt bez maksas, vismaz pašu iedzīvotājiem, jo mūsu vēsture ir jāzina. Tiesa, šobrīd Brīvdabas muzeja biļešu cenas ir vienas no zemākajām, jo gribam, lai mūsu ģimenes, lai ikviens iespējamais jaunais un vecākais apmeklētājs varētu atļauties te nākt. Katrā ziņā muzeja komandā vienmēr domājam arī no apmeklētāju skatpunkta, turklāt arī uzņēmums "Rīgas satiksme" strādā, lai publiskā transporta savienojumi būtu iespējami ērtāki, uz lielajiem pasākumiem tiek piešķirti arī papildu reisi un garāka izmēra transportlīdzekļi.

Kāds ir vidējais muzeja apmeklētājs?

Z. Ķergalve: Pēc novērotā Lieldienās, tā ir jauna ģimene, kurā aug vismaz divi vai trīs bērni, un, protams, šai ģimenei līdzi nāk arī vecmāmiņa un opītis. Mēs esam droša vide bērniem, kuri plašajā teritorijā var skriet pilnīgi brīvi – kur gan citur pilsētā, ja ne šeit? Un tad atkal skriet atpakaļ, stāstot vecākiem, ko tik viņi nav pieredzējuši. Bieži nāk arī mūsu apkaimes iedzīvotāji. Zināmā mērā muzejs kļūst par integrācijas vietu, jo mūsu tradicionālais apmeklētājs runā ļoti dažādās valodās, ļoti daudz pie mums nāk arī Latvijas mazākumtautību skolēnu.

Muzejā visa Latvija ir vienkopus, pie mums vienā laikā var saprast atšķirību starp gadsimtiem un novadiem, saprast, kas mēs esam un no kurienes nākam.

Tomēr savā ziņā muzejs arvien vairāk attālinās no reālās dzīves, te vēsture beidzas ar jaunsaimnieka māju…

Z. Ķergalve: Muzeja platība ir 87 hektāri, un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem, vēl arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejā "Vēveri" Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sētā "Vītolnieki" jūras krastā Rucavas pagastā. Tas tiesa, turamies pie sava laika nogriežņa, ja mums būtu milzīgas teritorijas, kurās paplašināties un attīstīties, tad droši vien varētu domāt tālāk. Tomēr uzskatu – viss var notikt tikai tajā brīdī, kad būsim tikuši galā un sakopuši esošo. Šobrīd muzeja krautnēs guļ 14 ēkas.

Brīvdabas muzeja platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem, vēl arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā. Attēlā: LEBM direktore Zanda Ķergalve (no labās) un pasākuma "Viena diena mūsmājās" režisore, Izglītības un klientu apkalpošanas departamenta vadītāja Anda Skuja.

Foto: Publicitātes

Pirms gadiem muzeja priekšmeti krājumos esot stāvējuši izkliedēti, pat nesaskaitīti…

Z. Ķergalve: Darbs ar krājumu notiek ļoti konstruktīvi un secīgi. Tas nav vienas dienas jautājums, bet katru gadu notiek plānotās pārbaudes, kurās tiek atpazīti priekšmeti un salikti kopā pa detaļām. Tiesa, mēdz teikt, ka Rīga nekad nebūs gatava, tāpat arī Brīvdabas muzejā notiek krājuma priekšmetu kustība, bet katrā ziņā krājuma darba pamatprincipi tiek ļoti uzcītīgi ievēroti, un ļoti daudz ir savests kārtībā.

Pirms dažiem gadiem bija runa, ka 2028. gadā varētu sākt virzīties uz priekšu jautājums par jauno krājumu ēku.

Z. Ķergalve: Vajadzība pēc krājuma ēkas nemazinās, bet tieši otrādi – ar katru dienu pieaug. Ikgadēji šo jautājumu pārrunājam ar Kultūras ministriju, un patiešām varu apgalvot, ka darīts viss, ko Kultūras ministrija var un spēj izdarīt. Tomēr visi zinām, ka kultūras iestāžu, protams, tajā skaitā muzeju, finansējums ir samazināts. Patiesībā notiekošais nevieš nekādu cerību, ka tuvāko trīs gadu laikā jautājums par krājuma ēku varētu sākt risināties.

Šobrīd piektā daļa eksponātu ēku ir aizņemtas ar krājuma priekšmetiem. Šīs ēkas nav atvērtas apskatei tikai tāpēc, ka tiek izmantotas kā vietas, kurās tiek uzglabāti krājuma priekšmeti. Tur glabājas lieli un mazi priekšmeti – ratiņi un ratu riteņi, spriguļi un viss cits –, tie savietoti tur, kur jūtas puslīdz labi un kur mēs varam nodrošināt saglabātību līdz brīdim, kad varēs pāriet uz jauniem, skaistiem, mūsdienīgiem plauktiem, nodrošinātiem ar pareizo klimatu un visu pārējo.

Brīvdabas muzejā nav atrisināti arī infrastruktūras jautājumi, briesmu brīdī varam paļauties tikai uz pašu cilvēkiem, mūsu rīcībā esošo inventāru un smiltīm visapkārt. Arī muzeja ūdensvads būvēts pirms gadiem sešdesmit, un jebkurš, kurš mājās strādājis saistībā ar ūdensvadiem, lieliski saprot, ko nozīmē sen atpakaļ vienotās mazā, niecīgā diametra caurulītes.

Kas muzejā uzrunā tagadnes cilvēku?

A. Skuja: Caur pagātni uzrunājam par tagadni. Viens no mūsu gada aizraujošākajiem pasākumiem ir "Viena diena mūsmājās", kad muzeja sētās iespējams sajust pagātnes elpu, tās pilntiesīgi izdzīvo savu dzīvi ar tā novada ļaudīm, kuros sētas iepriekš bijušas. Tā ir diena mums visiem kopā, sajūtot latviešu zemnieka vai zvejnieka ikdienu. Ikkatrs apmeklētājs varēs izvēlēties baudīt visdažādākās norises, aktivitātes, pašam iesaistoties vai sarunājoties ar vairāk nekā 70 sabraukušajām folkloras kopām, etnogrāfiskajiem ansambļiem un tautas muzikantiem, kas dziedās, spēlēs, darbosies, stāstīs stāstus, vedīs līdzi ciema kukuļus… Visas dienas garumā varēs izjust latviešu tradicionālo dzīvesveidu visā tā krāšņumā. Arī muzeja darbinieki – restauratori, pētnieki, krājuma glabātāji, muzejpedagogi – šajā dienā būs sastopami muzeja sētās: viņi stīpos koka traukus, labos zedeņu žogus, darvos laivas, kals naglas, taisīs māla podus, virpos koka priekšmetus, adīs cimdus, audīs celaines, cakos rokdarbus, darbinās skaidu plēšamo mašīnu un darīs daudzus citus lauku ikdienas darbus. Vārdu sakot, katrs tiešām dzīvosies pēc savām sajūtām un senu laiku tradīcijām, muzejs atdzīvosies un varēs sajust patiešām daudz.

Viena no gadskārtu svētku tradīcijām pavasarī ir Ūsiņa diena (rīt, 23. aprīlī), un pie mums Ūsiņu tradīcijas varēs izjust gan kurzemnieku, gan latgaliešu gaumē. Tiks cepts pantāgs un vārīta skābeņu zupa, bet gan Vidzemes, gan Kurzemes jūrmalnieki lāpīs tīklus un apdziedās, daudzinās jūru. Rucavnieki, protams, dižosies ar balto sviestu un izrādīs visus savus greznos cimdus un pārējās jaukās lietas.

Maijā Latgales pusē notiek Maija dziedājumi un pie muzeja krucifiksiem Latgales ciemā sievas dziedās garīgās dziesmas. Arī baznīca būs dzīva, viens no mūsu brīnišķīgajiem kolēģiem paralēli mācās par teologu un vadīs svētbrīdi Usmas baznīcā. Tā varētu saukt un saukt, patiešām katrs varēs atrast, kur aktīvi darboties vai mierīgi baudīt jauku dienu gleznainajā muzeja teritorijā. Ļoti ceram, ka dieviņš mūs mīlēs tāpat kā Lieldienās un būs jauks, silts, saulains laiks.

Protams, viena diena muzejā ir svētki, bet arī es dzīvoju ar pārliecību, ka, darbu darot, mani senči dziedāja. Kāpēc gan lai podnieks nedziedātu virpojot?

Z. Ķergalve: Tautasdziesmas gan tekstuāli, gan melodijās palīdzējušas veikt ritmiskos un monotonos darbus, dziedāšana un četrrindes kodols jau ir latviešu īstais gara spēks.

"Vienā dienā mūsmājās" satiekas pagātne un tagadne, senais kultūras mantojums un cilvēks, mēs, kas šeit dzīvojam tagad. Cik liels un stiprs ir akmens, uz kura sevi būvē tagadnes cilvēks? Varam būt absolūti moderni, bet vienmēr jābūt kādam klucītim, uz kura stāvēt. Dievs dod, lai katram ir lielāks tas pagātnes akmens.

Norisē "Viena diena mūsmājās" Brīvdabas muzejā satiekas pagātne un tagadne, senais kultūras mantojums un mūsdienu cilvēks.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Kas šogad notiks Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

• 1. maijā no pulksten 10 līdz 16 – muzejs atdzīvosies pasākumā "Viena diena mūsmājās" – vairāk nekā 20 muzeja vietās rosīsies ļaudis, kas dziedās, muzicēs un darīs konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus. Tirgus placī būs plašs amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgus. Tas būs ceļojums laikā, iejūtoties vairāk nekā simt gadus senā pagātnē.
• 22.⁠ ⁠maijā – Muzeju dienai veltīta konference.
• 23.⁠ ⁠maijā – Muzeju nakts Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Vecpiebalgas lauku ekspozīcijā "Vēveri" un Rucavas lauku ekspozīcijā "Vītolnieki".
• 6. un 7. jūnijā – Brīvdabas muzejs kopā ar vairāk nekā 500 meistariem no visiem Latvijas novadiem jau 54. reizi aicinās uz lielo Tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu.
• 13.⁠ ⁠jūnijā – Jāņu ielīgošana Brīvdabas muzejā.
• 20.⁠ ⁠jūnijā – Jāņi Brīvdabas muzeja Rucavas lauku ekspozīcijā "Vītolnieki".
• 5. un 6. septembrī – Mūsdienu amatniecības tirgus Brīvdabas muzejā.
• 27.⁠ ⁠septembrī – Miķeļdiena un tirgus Brīvdabas muzejā.
• 7.⁠ ⁠novembrī – Mārtiņdiena Brīvdabas muzejā.
• 19.⁠ ⁠decembrī – Ziemas saulgrieži un bluķa vilkšana.