Tanzānijas komisija atzīst 518 cilvēku nāvi vēlēšanu nemieros

Tanzānijas prezidentes izveidotā komisija vardarbības izmeklēšanai pēc pagājušā gada vēlēšanu nemieriem paziņojusi, ka “nedabiskā nāvē” miruši 518 cilvēki, tostarp 197 – nošauti. Šī ir pirmā reize, kad varas iestādes paziņojušas bojāgājušo skaitu, kuru opozīcija uzskata par samazinātu.

Komisijas priekšsēdētājs Mohameds Čande Otmans nenorāda, kurš vainojams šajās nāvēs, iesakot veikt turpmāku izmeklēšanu. Starp bojāgājušajiem ir 490 vīrieši, 21 bērns un 16 likumsargi. Otmans pieļauj, ka upuru skaits varētu būt lielāks, jo daļa apglabāti, nepaziņojot par to varas iestādēm. Ievainots tika vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp 120 drošībnieki.

Uzvara vēlēšanās ar 98% balsu

Pērn oktobra beigās Tanzānijas parlamenta un prezidenta vēlēšanas pavadīja plaša vardarbība, kas grāva gandrīz sešos gadu desmitos izkopto mierpilnas valsts tēlu. Līdzšinējā prezidente Samija Suluha Hasana saglabāja varu, viņu pasludināja par uzvarētāju ar 98% balsu, ko opozīcija nodēvēja par izsmieklu, jo galvenie konkurenti bija izslēgti no dalības. Līdztekus gan startēja 16 mazāku partiju kandidāti, taču viņus esošā vara neuzskatīja par vērā ņemamiem.

Hasana apgalvoja, ka vēlēšanas bija godīgas un caurskatāmas. Turpretim starptautiskie novērotāji pauda bažas par caurskatāmības trūkumu balsošanā, Āfrikas Savienība un Dienvidāfrikas attīstības kopiena (SADC) paziņoja, ka vēlēšanas neatbilda demokrātijas standartiem.

Valstī jau pirms rezultātu paziņošanas sākās nemieri, tostarp ar vandalismu, demolējot vēlēšanu iecirkņus, bija arī izlaupīti veikali un sadedzināti autobusi. Protestētāji pielaida uguni vismaz 25 degvielas uzpildes stacijām Daresālamā un vēl vairākiem desmitiem citur Tanzānijā, izplatoties neapstiprinātām baumām, ka tās pieder prezidentes dēlam.

Opozīcijas partijas un cilvēktiesību grupas vainoja drošības spēkus brutālā vardarbībā pret protestētājiem, nogalinot tūkstošiem cilvēku. Pagājušajā gadā BBC atzina par autentiskiem vairākus videoierakstus, kuros redzams, kā policija šauj protestētāju virzienā. Pēc neoficiālas informācijas, Daresālamas salīdzinoši klusajā Kigamboni rajonā nošauts vīrietis, kurš sācis dauzīt ielas malā stāvošu policijas auto – šajā apkaimē protesti nebija, un viņš bijis vienīgais upuris.

Turpinās meklēt vainīgos

Prezidente vardarbībā vainoja ārzemniekus, sakot, ka tā bijusi daļa no sazvērestības viņas gāšanai. Saņemot ziņojumu par vardarbību, Samija pauda, ka tā “satricināja mūsu tautu”, un valdība no tās gūs mācību. Viņa aizstāvēja drošības iestāžu rīcību, sakot, ka tās novērsušas valsts ieslīdēšanu anarhijā.

“Komisija mums ir pateikusi, ka visa vardarbība bija plānota, koordinēta, finansēta, un to īstenoja cilvēki, kuri bija apmācīti un nodrošināti ar aprīkojumu noziegumu pastrādāšanai,” pauž prezidente. Pēc viņas vārdiem, mērķis bija “radīt varas vakuumu”, padarīt valsti “nevadāmu”, un vainīgie tiks saukti pie atbildības.

Plānots izveidot kriminālizmeklēšanas iestādi, lai izskatītu vēlēšanu nemieru laika noziegumus un noskaidrotu vainīgos. “Izmeklēšanā tiks pētīta arī bērnu nāve, izskatīti apgalvojumi par pazudušiem līķiem un izmeklēti apgalvojumi par nolaupīšanām, tostarp gadījumi ārpus tiešajām nemieru zonām,” norāda Samija.

Tā kā visus deviņus komisijas locekļus iecēla prezidente, opozīcija pauda bažas, ka izmeklēšana “nevar būt neatkarīga vai objektīva, īpaši situācijā, kad valdība ir galvenais aizdomās turamais izmeklētajos noziegumos”.

Galvenā opozīcijas partija “Chadema” aģentūrai AFP komisijas ziņojumu raksturojusi kā “mēģinājumu atmazgāt režīma noziegumus”. Opozīcijas un reliģiskās grupas apgalvoja, ka nogalināti tūkstošiem cilvēku, ziņoja par līķu aizvešanu no slimnīcām un apgalvoja, ka daži aprakti masu kapos. Izmeklēšanas komisija paziņojusi, ka apgalvojumi par masu kapiem nevar tikt apstiprināti, un dažu attēlu izveidei izmantots mākslīgais intelekts.

Vaino sociālās problēmas un patriotisma trūkumu

Komisija nosaukusi vairākus vardarbības pamatcēloņus, minot ekonomiskos, politiskos un sociālos jautājumus, tostarp prasības pēc politiskajām reformām, bezdarbu un “patriotisma trūkumu”. Ziņojumā uzsvērts, ka demonstrācijas nebija ne mierīgas, ne likumīgas, un tām nepienāktos tiesiskā aizsardzība.

Ieteikts sniegt bezmaksas medicīnisko palīdzību un psihosociālo atbalstu upuriem, noteikt valsts sēru dienu bojāgājušo piemiņai, līdz 2028. gadam, pirms nākamajām vispārējām vēlēšanām, pieņemt jaunu konstitūciju un izveidot komisiju samierināšanas veicināšanai.

Protestētāji bija pamatā gados jauni un pauda sašutumu, ka kopš Tanzānijas neatkarības iegūšanas 1960. gados valsts vara atrodas tikai Revolūcijas partijas rokās. Abiem galvenajiem opozīcijas līderiem bija liegta dalība vēlēšanās. Tundu Lisu joprojām atrodas apcietinājumā par apsūdzībām valsts nodevībā, ko viņš noliedz, Luhagas Mpina kandidatūra noraidīta tehnisku iemeslu dēļ.