"Krīzes laikā valsts daudz ko pazaudēja, jo nebija budžeta iespējas. Bet pēdējos gados, līdzko valsts arvien vairāk līdzekļus iegulda iekšējās drošības resoros, darbiniekos, tajā skaitā atalgojumā un sociālajās garantijās, aina strauji uzlabojas.
Pērn Policijas koledžā izbaudījām pēdējā laikā nepieredzēti lielu studētgribētāju pieplūdumu: paredzēto 98 vietā uzņēmām 216 cilvēkus.
Konkurence bija gandrīz divi cilvēki uz vienu vietu, ja rēķina uzņemto skaitu. Arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā un Robežsardzes koledžā bija pieplūdums. Līdzko jaunietim ir materiālā ziņā studiju stabilitāte un garantēts dienests, viņš redz, ka valsts gatava viņā investēt, viņš gatavs veltīt savu dzīvi paaugstināta stresa un fiziskās slodzes apstākļiem. Valsts nekad nav bijusi tik dāsna pret kadetu studiju laikā kā tagad. Programmas ir pēctecīgas. Pabeidzot koledžu, cilvēks bez iestājeksāmeniem turpina studijas maģistrantūrā LU vai RSU. Tā – Iekšējā drošības akadēmija kā konsorcija veidojums – ir vislabākā alternatīva vecajai Policijas akadēmijai. Katrs dalībnieks kopēja mērķa labā dod savu akadēmisko personālu un infrastruktūru, nav neveselīga studentu dalīšana un konkurence, kas bija agrāk. Katrs students izmanto visu trīs augstskolu iespējas. Papildus tam ir ļoti labs Iekšlietu ministrijas un LU projekts jauniešiem, kuri kādu iemeslu dēļ – parasti nespēj nokārtot sporta normatīvus vai ir veselības likstas, nevar kvalificēties amatpersonas statusam – par budžeta līdzekļiem tiek uzņemti pirmstiesas izmeklēšanas bakalaura programmā. 2027. gadā būs jau pirmais izlaidums. Latvijas Universitāte ir vislabākā augstskola jurisprudencē un tiesību zinātnēs, izmeklētāji, kas tajā tiek sagatavoti saskaņā konsorcija vienošanos, būs ar vislabāko akadēmisko sagatavotību, kāda vien iespējama Latvijā. Būs labs papildinājums. Tas šobrīd ir vislabākais iespējamais risinājums, kā strauji celt izmeklētāju profesionalitāti – šajā darbā iesaistījusies arī koledža ar savu izmeklētāju mācību centru, kas ir modernākais Baltijā. Tajā notiek arī jau esošo izmeklētāju profesionālās pilnveides kursi, semināri, domnīcas. Starp pasniedzējiem ir arī prokurori un tiesneši, bijuši arī speciālisti no ASV un Polijas. Vēl mēs sadarbojamies ar Tiesnešu mācību centru, ar kuru apmaināmies speciālistiem. Tas mūsdienās ir vislabākā koncepcija: mācību centri pa jomām," pozitīvi noskaņots ir D. Homenko.
Koledžā šobrīd ir trīs mācību programmas, un tā attīstās līdz ar Valsts policiju, kuras galvenā koncepcija tagad ir: reaģēšanas darbinieks. Tāpēc koledža galvenokārt fokusējusies uz divarpus gadu garu klātienes programmu, ar kuru sagatavo reaģēšanas policistu ar augstāko izglītību. Šogad tai varēja pieteikties cilvēki līdz 50 gadu vecumam, nākamgad – līdz 55. Protams, jāatbilst noteiktām prasībām. Studenti mēnesī saņem 820 eiro uz rokas. Studijas ir no plkst. 8. līdz 16.30, ja nav speciāla rīkojuma. Nav kazarmu režīma kā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tātad apstākļi un atalgojums ir ļoti konkurētspējīgs ar armijas augstskolu.
"Pēdējā laikā redzam, ka arvien vairāk piesaistām daudzsološus un dažādus – no visādām jomām – studentus. Policists bez augstākās izglītības ir ar ierobežotu lemtspēju un īsti vairs neder mūsdienu policijā, jo pieņemt kriminālprocesuālos un administratīvos lēmumus drīkst tikai policists ar augstāko izglītību. Koledžas uzdevums ir sistemātiski gatavot policijas virsniekus, lai ar laiku viss reaģēšanas dienests sastāvētu no virsniekiem ar augstāko izglītību un būtu policijas pamats, tostarp arī karjeras veidošanai.
Jā, joprojām palikusi maza, šaura desmit mēnešu jaunāko policijas inspektoru arodizglītības programma: speciālo objektu pārvaldes un konvoja, izolatora darbinieki.
Mēs gan tur salasām maz gribētājus – šajā mācību gadā ir tikai 12. Arī pieprasījums pēc šādiem speciālistiem nav liels. Visur tur, kur policijā ir par kaut ko jālemj, ar laiku būs tikai policisti ar augstāko izglītību. Tas ir ceļš uz kvalitāti. Sabiedrība pieprasa kvalitatīvu un kompetentu policistu. To var panākt tikai ar izglītību. Ir arī trīs mēnešu gara profesionālās pilnveides ievirzes programma cilvēkiem ar augstāko izglītību. Dažas profesijas var būt piekritīgas pēc būtības, piemēram, augstākā izglītība tiesību zinātnēs der 99% policijas darbiniekiem, veterinārārsta – policijas kinologam, sabiedrisko attiecību – policijas prevencijas darbiniekam. Trijos mēnešos šādi cilvēki apgūst policijas dienesta pamatus un var sākt strādāt, papildus vēl mācoties Izglītības un mācību centra kursos," teic D. Homenko.
Koledžai ir divi lieli projekti: līdz 2029. gadam plānots uzbūvēt modernu stadionu – finansējums tam jau ir, notiek iepirkums –, kā arī angāra tipa mācību poligonu, kurā būs simulēti dažādi objekti, piemēram, veikals, degvielas uzpildes stacija, dzīvoklis, kuros izspēlēs dažādus scenārijus.
Kas ir IDA?
- Iekšējās drošības akadēmija jeb IDA ir vairāku institūciju (Iekšlietu ministrija, Valsts policijas koledža, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte) veidota apvienība konsorcijs kopēja mērķa sasniegšanai: apvienojot resursus un sadarbojoties, sagatavot augsti kvalificētus speciālistus darbam Latvijas tiesībaizsardzības iestādēs. Studiju process tiek īstenots gan LU, gan RSU, gan arī VPK.
- Pēc attiecīgās programmas absolvēšanas absolvents iegūst augstākās izglītības institūcijas diplomu par iegūto augstāko izglītību ar atsauci, ka tā tika īstenota konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" ietvaros, profesionālo kvalifikāciju un grādu.
- IDA darbības stratēģisko kontroli nodrošina iekšlietu ministra izveidota Stratēģiskās uzraudzības padome, bet studiju iekšējās kvalitātes kontroli un studiju procesa jautājumu koordināciju īsteno Studiju programmu padome. Uzraudzības padomes sastāvā ir 11 locekļi no Iekšlietu ministrijas, RSU, LU, VPK, Valsts policijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ģenerālprokuratūras un Nodokļu un muitas policijas. IDA Stratēģiskās uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs D. Trofimovs. Studiju programmu padomes sastāvā apstiprināti septiņi locekļi no Iekšlietu ministrijas, RSU, LU un VPK, kā arī viens studiju programmas students no katras konsorcija augstākās izglītības institūcijas.
- Šobrīd IDA Valsts policijas koledžas īstenotajā īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs" ir 368 studējošie/kadeti, no kuriem klātienē studējošie – 279, neklātienē – 89. Šo programmu 2026. gada martā absolvējuši 108 jaunākie virsnieki – gan klātienē, gan neklātienē studējošie.
- IDA Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes īstenotajā otrā cikla akadēmiskās augstākās izglītības studiju programmā "Sabiedrības vadība" apakšprogrammā "Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība" (maģistrs) ir 60 studējošie, bet absolvējuši šo programmu ir 35 (2026. gada februārī).
- IDA Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes īstenotajās studiju programmās kopā ir 274 studenti: pirmā cikla profesionālā bakalaura studiju programmā "Pirmstiesas izmeklēšana" – 233, otrā cikla profesionālā maģistra studiju programmā "Pirmstiesas izmeklēšana" – 41. Absolventu šajās studiju programmās vēl nav.
- IDA Rīgas Stradiņa universitātes īstenotajās studiju pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs" (bakalaurs), kuru īsteno pēc VPK īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas apguves, un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Ekonomiskās drošības aizsardzība" (maģistrs) kopā studē 135 studenti. Pirmie absolventi programmā "Ekonomiskās drošības aizsardzība" bija 2025. gadā – 11 studenti un 2026. gadā programma "Policijas darbs" – 42 studenti.
- Vairāk par studiju iespējām: "ida.edu.lv".
Studenti: Studijas ir nopietnas
Marta Rozenberga studē IDA LU Juridiskās fakultātes īstenotajā pirmā cikla profesionālā bakalaura studiju programmā "Pirmstiesas izmeklēšana" 3. kursā un vienlaikus kopš oktobra strādā policijā par izmeklētāja palīdzi: "Studijām pieteicos filmu ietekmē pēc Āgenskalna Valsts ģimnāzijas pabeigšanas. Daudz jālasa, smagi eksāmeni, bet ļoti patīk un ir interesanti. Lieliski pasniedzēji, piemēram, Juris Juriss un Jānis Rozenbergs krimināltiesībās, Gunārs Kūtris kriminālprocesā, Māris Krauze kriminālistikā. Izmeklētāji ir ļoti vajadzīgi, un darba man pietiks. Esmu tam gatava. Mūs sagatavo gan teorētiski, gan praktiski, dod arī vispārējo izglītību, piemēram, par ģeopolitiku. Studentos arī ieklausās: piemēram, pēc mūsu priekšlikuma kā obligātu plāno izmeklēšanu digitālā vidē."
Kandavniece Anete Priede pēc Valsts policijas koledžas pabeigšanas iestājās IDA un šobrīd ir 2. kursa studente nepilna laika klātienes RSU Sociālo zinātņu fakultātes īstenotajā studiju pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Policijas darbs", vienlaikus strādā policijā par inspektori: "Pēc vidusskolas bija doma strādāt Robežsardzē, bet, tā kā koledža tālu – Rēzeknē –, izvēlējos policiju un nenožēloju. Pēc Policijas koledžas studijas Stradiņos ir kā turpinājums, lai iegūtu bakalaura grādu. Studijas ir nopietnas, arī praktiskās nodarbības, piemēram, kā speciālos kursus izvēlējos eksperta darbu, kas ir ļoti interesanti un man palīdz arī pašreizējā darbā."
Policijas inspektors Jānis (dienesta ieceru dēļ savu uzvārdu negrib publiskot) no Zemgales martā absolvējis Valsts policijas koledžu. Plāno tālāk studēt un ar lielāko prieku piedalīties dažādās dienesta piedāvātajās mācībās. "No pozitīvā noteikti jāizceļ disciplīna un struktūra. Koledžā iemāca atbildību, precizitāti un spēju strādāt komandā. Tāpat vērtīgi ir pasniedzēji – daudzi no viņiem ir ar reālu pieredzi dienestā, kas ļauj mācību procesu padarīt praktiskāku un interesantāku. Tomēr ir arī lietas, kas varētu nepatikt vai radīt grūtības. Slodze bieži vien ir augsta – paralēli teorijai ir fiziskā sagatavotība, diennakts režīms, disciplīnas prasības. Ne visiem ir viegli pierast pie stingras kārtības un ierobežotas brīvības. Tāpat dažkārt mācību saturs var šķist pārāk teorētisks vai novecojis, īpaši, ja tas neatbilst aktuālajai situācijai dienestā. Kopumā slodze ir atbilstoša, ja mērķis ir sagatavot profesionālus policistus, taču būtu svarīgi nodrošināt labāku līdzsvaru starp teoriju un praksi. Vairāk praktisko situāciju simulāciju, reālu gadījumu analīze un sadarbība ar aktīvajām policijas vienībām padarītu apmācību vēl kvalitatīvāku. Es uzskatu, ka būtu nepieciešams atjaunot Policijas akadēmiju un pagarināt mācības līdz četriem gadiem."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
#SIF_MAF2025
#kasnotikapectam
7.4 °C
