"Lūgšanai papīra spārnus pielīmēju". Saruna ar dzejnieku Silvestru Solovjevu

Rēzeknietis Silvestrs Solovjevs latgaliskajā kultūrvidē ienāca, 2024. gadā pirmo reizi piedaloties un uzvarot latgaliskajā dzejas slamā "Rogovkys dzejis voga". Esot ceļā uz savu debijas dzejas krājumu, pērn vasarā radošajā rezidencē Lūznavas muižā jaunais dzejnieks noslīpēja savus tekstus un sasmēlās jaunus iespaidus, kas vēlāk atspoguļojās viņa daiļradē.

Noklausoties Latvijas Radio dokumentālo raidierakstu "Augstspriegums", var ielūkoties jaunā autora dzīvesstāsta skaudrajās lappusēs, uzzinot, kā lidojums ar izpletni līdz nepazīšanai ir izmainījis viņa dzīvi. Kritiens uz augstsprieguma vadiem, neticamā izdzīvošana un atgūšanās no smagajām elektrotraumām, ceļš pretī savai jaunajai dzīvei – tas atspoguļojas arī Silvestra daiļradē. "Jā, tekstos parādās arī personīgie pārdzīvojumi, emocijas par dzīves pārmaiņām, kas nāca pēc nelaimes gadījuma. Dzejoļos stāstu arī par Latgales dabu, mūsu skaistajām vietām un objektiem," saka Silvestrs. "Manā dzejā dominē iekšējie meklējumi, rakšanās savā dziļajā tumsā, lai beidzot atrastu ceļu līdz gaismai, tekstos ievīti tādi kā spēka ziņojumi sev no nākotnes."

Silvestra dzejoļi latgaliski ir publicēti latgaliešu kultūras ziņu portālā "lakuga.lv". Šogad sagaidīsim jaunā autora debijas dzejas krājumu. Silvestrs stāsta, ka grāmata pārsteigs ar savu vizuālo ietērpu un izdevums nelīdzināsies tiem dzejas krājumiem, kas ierasti atrodami grāmatu plauktos. "Dzejas krājumā būs dzejoļi arī latgaliski, kas paralēli izlasāmi arī latviešu literārajā valodā. Tie ir dzejoļi par Latgales vietām, sajūtām un atmosfēru. Bet 80% teksta grāmatā būs latviski," viņš saka, uzsverot, ka katrs krājumā publicētais dzejolis ir ar savu stāstu.

Savu dzeju esi lasījis dažādos literāros pasākumos. Kuri trīs notikumi tevi ir visvairāk iedvesmojuši?

S. Solovjevs: Noteikti jānosauc latgaliskais dzejas slams "Rogovkys dzejis voga 2024". Esmu introverts un kautrīgs cilvēks, tāpēc nezinu, kas mani toreiz mudināja ņemt rokās mikrofonu un stāties cilvēku priekšā – piedalīties dzejas sacensībās un stāstīt to, kas pirms tam ir pierakstīts manā burtnīcā un nevienam nav rādīts. Tā bija man netipiska rīcība. Bet tas bija pirmais spēcīgais impulss, kas iedeva iekšējo pārliecību, ka man ir jāmēģina doties pa šo ceļu un skatīties, kur tas aizvedīs.

Otrais notikums – muzikālās dzejas brokastis "Gulguošona", kas pērn septembrī notika Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņos. Tā vieta ir superatmosfēriska un ir viena no manām mīļākajām vietām Rēzeknes apkārtnē. Tā bija īpaša sajūta – kļūt par šī pasākuma dalībnieku un ļaut izskanēt saviem tekstiem tieši te.

Trešais notikums – martā notikušais mans dzejas vakars bārā "Ugunsvija" Rīgā. Tā bija pirmā reize, kad pasākumā viss ētera laiks ir jāaizpilda vienam pašam. Tas bija diezgan izaicinoši, ņemot vērā, ka pašlaik lasīt tekstus no lapas man nav fiziski iespējams, tāpēc viss bija jāiemācās no galvas.

Kā radās ideja par savu dzejas vakaru?

Latviešu metāla grupas "Uguns" vokālists Guntis Kursišs, kurš arī raksta dzeju un atbalsta mani, ieteica, ka pirms grāmatas izdošanas vajag ar saviem darbiem iepazīstināt plašāku publiku. Tādēļ nolēmu sarīkot dzejas vakaru. Pēc pasākuma sajūtas bija lieliskas. Ņemot vērā, ka dzejas vakars notika trešdienas vakarā un tas bija nišas pasākums, bārs bija pilns ar cilvēkiem. Tā bija unikāla sajūta – tu sēdi, laid ārā savu sirdi un dvēseli, un cilvēki klausās.

Esi viens no raidieraksta "Metālkāsts LV" vadītājiem. Cik lielu lomu tavā dzīvē ieņem smagā mūzika?

Savu dzīvi bez mūzikas, jo īpaši smagās mūzikas, nevaru iedomāties. Var teikt, ka tā šo pēdējo desmit gadu laikā ir palīdzējusi man izturēt visas grūtības, palīdzējusi saskatīt cerību, ieraugot pozitīvu skatu nākotnē. Parasti smagā mūzika cilvēkiem asociējas ar kaut ko negatīvu, bet es tajā esmu saskatījis daudz pozitīva. Man smagā mūzika ir enerģijas lādiņš. Kad dzirdu šo mūziku, pilnībā to izlaižu caur savu ķermeni. Jā, es gluži kā caur kādu transformatoru izlaižu to enerģiju, kas man liek celties un darīt. Tas ir kā enerģijas batoniņš vai enerģijas dzēriens mūzikas formātā. Dievinu to sajūtu un bez tās nevaru iztikt.

""Kultūrzīmju" grāmatplaukta" lasītājiem piedāvājam ielūkoties Silvestra Solovjeva topošajā dzejas krājumā

Lūgšanai papīra spārnus pielīmēju,

Augšā uz raudošām debesīm laidu.

Samirkstot spārniem, papīram šķīstot,

Lūgšana gaisā izgaisa krītot.

Tad lūgšanai taureņa spārnus klāt liku,

Augšā uz sarkanām debesīm laidu,

Spārniem sadegot, Saules svelmi neizturot,

Atkal krita, par pelnu kaudzīti kļūstot.

Es tajā pirkstus iegremdēju,

Uz muguras sev uzzīmēju

Spārnus lielus, krāšņus, melnus.

Tādus, kas pat biedē velnus.

Tie dzīvi paliek, augšup ceļ

Gan Sauli, lietu pušu šķeļ.

Kaut skats no malas ļauns var šķist,

Vairs zemē netaisos es krist.

***

Atpestīšanu krematorijā gaidot,

Sakropļota vakardiena,

Uz pusēm pārrauta guļ

Vēl tik pirmspēdējā pietura jāiztur –

Ezotēriskā autopsija.

Nav daudz kas pāri palicis,

Nav vajadzīgs pat skalpelis...

Tikai pārakmeņojies atavisms,

Sirdsveidīgs.

Loģikas un iespēju robežas laužot,

Neizskaidrojami vēl pulsē.

Nemirstības cēlonis

Sakaltušās asinīs,

Uz galda iztecējušās,

Neatšifrējami ierakstīts.

***

Produktīvā pašiznīcināšanās rituālā

Durkli plintes galā uzskrūvējis,

Kauju pret tanku divīziju sāku,

Uz paša izmestas granātas guļoties.

Snaipera lode precīzi tēmēta,

Ar labo ausi sasveicinās, no kreisās atvadās.

Karmiski sasmērētās asinīs notašķīto,

Neparakstīto miera līgumu līdzi paņemot.

Sevis koriģētā artilērija uz galvas krīt,

Zābaki smadzeņu rievās

Kā dubļainos ierakumos sastrēguši...

Frontes līnija prāta vidū.

***

Sveču mēneša salā sasildīties cenšoties,

Dūmu smarža mijkrēslī dejo.

Tā viņa.

Ne ar ko citu nesajaucama.

Neapstrīdama.

Ziemas laikā sakrātie pārdzīvojumi

No bērza mugurkaula krūzītē nesteidzīgi tek.

To rūgtums tik salds.

Neapšaubāms.

Jūras krastā, 115 vētru nenolocīta,

Priede paceltu galvu lepni horizontu sargā.

Tās raksturs no rētām izstarots.

Nenoliedzams.

Vidusbalss sirdsmiera bākā spīd.

Kāpēc apstrīdēta?

Kāpēc apšaubīta?

Kāpēc noliegta?