Rīdzinieki par siltumu pārmaksājuši miljoniem eiro

Visām iesaistītajām pusēm – "Rīgas siltumam", Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un "Latvenergo" – kopīgi jāvienojas par siltumenerģijas tarifu samazināšanu Rīgā.

Tā otrdien preses konferencē teica Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš. Viņa ieskatā, vispirms "Rīgas siltumam" maksimāli jāliberalizē siltuma tirgus, bet SPRK jāizdara tas, kas sen nav darīts – jāpārskata metodika, kā tiek aprēķināts saražotā siltuma tarifs. Savukārt "Latvenergo" ir jābūt aktīvam tirgus dalībniekam, lai tad, kad var siltumenerģijas tirgū piedāvāt savu siltumenerģiju, tas tiktu izdarīts, teica Āboliņš. Viņš norādīja, ka VK revīzijas laikā atklātas vairākas nopietnas problēmas, kuru dēļ rīdzinieki būtiski pārmaksājuši par siltumenerģiju. Piemēram, "Latvenergo" "Rīgas siltumam" pārdevis koģenerācijas procesā saražoto siltumu par regulatora noteikto cenu, lai gan saražotās siltumenerģijas izmaksas bijušas krietni mazākas. Tāpat tā dēvētais atlikuma siltums izlaists gaisā brīdī, kad to varēja piedāvāt "Rīgas siltumam" par cenu, kas būtu zemāka, nekā "Rīgas siltums" iepirka siltumenerģiju tirgū. Āboliņš norādīja, ka, novēršot šādas situācijas, pastāv iespēja panākt, ka rīdzinieki par siltumenerģiju maksātu mazāk.

Pārmaksāja astoņus miljonus

Valsts kontrole otrdien publiskojusi revīzijas ziņojumu, kurā secināts – pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljoniem eiro. VK secinājusi, ka galvaspilsētā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, taču tas ir iespējams tikai tad, ja gadiem zināmās problēmas beidzot risinās, sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci siltumenerģijas tirgū.

Situācijā, kad lietderīgi izmantojams siltums no AS "Latvenergo" termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, tiek iepirkta biokurināmā katlumājās ražota siltumenerģija, neveicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, norāda revidenti.

Šī iemesla dēļ 2024.–2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz astoņus miljonus eiro, savukārt "Latvenergo" neguva vairāk kā sešus miljonus eiro ieņēmumu, uzsvērts revīzijā. Turklāt iesaistīto pušu sadarbības trūkuma un atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas dēļ "Latvenergo" ir bijušas ierobežotas iespējas Rīgai piedāvāt vairāk lētāka siltuma, secinājusi VK. Vienlaikus bez neatkarīgo biokurināmo katlumāju dalības Rīgas siltumenerģijas tirgū rīdzinieki 2024.–2025. gada apkures sezonā par siltumenerģiju papildus samaksātu 25,2 miljonus eiro, secinājuši revidenti.

Kā norāda VK, tas apliecina, ka lētāku siltumenerģijas tarifu spēj nodrošināt tikai efektīvs siltumenerģijas tirgus mehānisms, kurā iesaistās visi tirgus dalībnieki un kurā ievēro ekonomiskā pakāpeniskuma principu.

Jāatgādina, ka Saeimas deputāti pērn novembrī izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai analizētu Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un ar to saistītos enerģētiskās drošības riskus.

Ko darījis uzņēmums un ministrija

"Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš pēc revīzijas publiskošanas izplatītajā komentārā taisnojas, ka siltumenerģijas tirgus Rīgā esot "jauns un tam nav analogu Eiropā". Tirgus kopš 2024. gada tiekot un tikšot pilnveidots. "Revīzijā secināts, ka tirgus nepilnības iepriekšējā apkures sezonā nav ļāvušas ietaupīt astoņus miljonus eiro. Šogad tās esam novērsuši. Vienlaikus jāuzsver – ja tirgus nebūtu ieviests, rīdzinieki pārmaksātu aptuveni 25 miljonus eiro. Tas skaidri parāda tirgus sniegtos ieguvumus un motivē turpināt virzību uz pilnīgu tirgus atvēršanu, kas saskan arī ar Valsts kontroles redzējumu," apgalvo Kalniņš.

Ekonomikas ministrija pēc Valsts kontroles publiskotā revīzijas ziņojuma vēsta, ka pēdējā gada laikā siltumenerģijas tirgū ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, kas esot mazinājuši Valsts kontroles revīzijā konstatētās problēmas. Ministrija ir izstrādājusi AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifa pieauguma samazināšanas modeli, kā arī panākusi, ka tarifa pieaugums ir mazāks par plānoto. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā bija par 70% zemāks, nekā sākotnēji plānots, min Ekonomikas ministrija.

SPRK izstrādā metodiku

Komentējot otrdien publiskoto Valsts kontroles ziņojumu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola vēsta, ka SPRK aicinās AS "Rīgas siltums" meklēt iespējas vēl palielināt konkurējošo jaudas apmēru un mainīt iepirkuma kārtību. 

Ozola norāda, ka SPRK atsevišķiem VK secinājumiem nepiekrīt, taču kopumā atzīst, ka VK adresētie ieteikumi SPRK ir pārdomāti, izpildāmi un racionāli un to realizācija var pozitīvi ietekmēt situāciju siltumapgādes nozarē. 

Viņa uzsver, ka lietderības revīzija aptver 2024.–2025. gada apkures sezonu. Revīzijā identificētās problēmas lielākoties jau bija apzinātas, un uz aktuālo 2025.–2026. gada apkures sezonu jau tika integrēti vairāki jauni risinājumi, pilnveidojot sistēmas darbību. Tāpat Ozola atzīmē, ka SPRK šogad ir sākusi izstrādāt metodiku, ar ko tiks noteikta maksimālā siltumenerģijas cena neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā, un tā tiks piemērota no šā gada 1. oktobra un attieksies uz nākamo 2026./2027. gada apkures sezonu. Savukārt, kad 2028. gadā beigsies esošais atbalsts elektrības ražošanai, SPRK pārskatīs iespēju izdalīt koģenerācijas siltumenerģiju no siltumenerģijas tarifa aprēķina.

Koģenerācijas metodika kopš tās apstiprināšanas ir pārskatīta un precizēta astoņas reizes. SPRK vadītāja Ozola uzsver, ka metodikas pārskatīšana absolūti negarantē tarifa samazināšanu, jo siltumenerģijas ražotājiem ir jāsedz pamatotās izmaksas. VK ir nosaukusi teorētiskus alternatīvus mehānismus, bet ziņojumā nav iekļauti aprēķini, kādu ieguvumu metodikas izmaiņas varētu sniegt iedzīvotājiem. Esošā metodikas redakcija netraucē "Rīgas siltumam" mainīt iepirkuma kārtību, kā to varēja novērot pagājušajā gadā.

"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim, bija 239,625 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga daudzkārtīgi un sasniedza 19,888 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% – Latvijas valstij, 2% – SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.