4 °C
Kompostēšana dabā notiek nepārtraukti pat bez cilvēka iejaukšanās. Lapas un augu atliekas sadalās humusā ar baktēriju, sēņu un citu augsnes organismu starpniecību. Tā darbojas dabisks nepārtraukts cikls. Tas pats process notiek komposta kaudzē, kur organiskie atkritumi sadaloties rada humusu, ko pēc tam izmantojam kā augsnes uzlabotāju un mēslojumu. Konsutlē dārzkope un Latvijas Permakultūras biedrības biedre Daina Binde.
Humuss ir tumša, drupana organiskā viela, kas dara augsni auglīgāku un dzīvāku. Tas spēj uzkrāt barības vielas un ūdeni, bet sausākā laikā to pakāpeniski atdot augiem, tā uzlabojot augsnes mitruma režīmu. Šāda augsne labāk uzsūc lietusūdeni, mazāk sablīvējas un ir piemērotāka augu sakņu attīstībai.
Kompostējot iespējams lietderīgi pārstrādāt virtuves un dārza bioloģiskos atkritumus, samazinot nepieciešamību pēc rūpnieciski ražotiem minerālmēsliem un vienlaikus mazinot atkritumu daudzumu. Tomēr ne visus organiskos un virtuves atkritumus iespējams kompostēt.
Kompostēšanas vieta
Komposta kaudzei dārzā jāizvēlas nedaudz ēnaina, no karstas saules aizsargāta un viegli pieejama vieta. Ērti, ja tai var piekļūt ar ķerru. Kaudze jāveido tieši uz augsnes, nevis cieta seguma, lai sliekas un citi augsnes organismi varētu brīvi iekļūt kompostā un veicināt tā sadalīšanās procesu. Grauzēju ierobežošanai ieteicams zem kaudzes noklāt metāla sietu.
Kompostēšanai var izmantot gan veikalā iegādātas tvertnes, gan izgatavot paši.
Gatavās tvertnes parasti ir kompaktas, ar vāku un ventilācijas atverēm, kas palīdz uzturēt siltumu, mitrumu un pasargā no nokrišņiem, tās īpaši piemērotas mazākiem dārziem.
Savukārt paštaisītas tvertnes var izveidot no koka dēļiem, paletēm, stiepļu sieta vai citiem pieejamiem materiāliem, pielāgojot izmēru savām vajadzībām. Izvēle atkarīga no pieejamās vietas, budžeta un tā, cik ātri un kontrolēti vēlamies iegūt kompostu.
Karstā kompostēšana
Tā ir paātrināta organisko atkritumu pārstrādes metode, kurā, pareizi sabalansējot materiālus, mitrumu un skābekli, komposta kaudze īsā laikā uzkarst līdz 55–65 °C. Šādā temperatūrā mikroorganismi ļoti aktīvi sadala organisko vielu, vienlaikus iznīcinot nezāļu sēklas un lielāko daļu patogēnu. Tā sauktā Bērklija (Berkeley) metode ļauj iegūt gatavu kompostu pat 18 dienās.
Pamatprincipi
Karstajai kompostēšanai nepieciešami četri galvenie faktori:
- pareiza oglekļa un slāpekļa attiecība (C:N ~ 30:1)
- mitrums – kaudzei jābūt mitrai, bet ne slapjai
- skābeklis – svarīgs aerobo mikroorganismu darbībai, tāpēc katru nedēļu kaudzes saturs jāapvērš
- pietiekams tilpums – vismaz 1 m3, lai masa spētu uzkarst
Kaudzes veidošana
- Ieteicams kompostu veidot vienā reizē, slāņojot ar oglekli un slāpekli bagātos materiālus pamīšus, līdz sasniegts vajadzīgais izmērs, nodrošinot gaisa piekļuvi un mitrumu. Katru slāni viegli samitrina ar ūdeni.
- Apakšā rupjas frakcijas oglekļa slānis (zari, šķelda)
- Šis slānis darbojas kā drenāža un ventilācija. Rupjie materiāli neļauj kaudzei sablīvēties, nodrošina gaisa piekļuvi no apakšas un novērš lieka mitruma uzkrāšanos.
- Brūnais slānis (oglekļa materiāli)
- Sausi, cieti, ar oglekli bagāti materiāli, kas nodrošina kompostam struktūru, uzsūc lieko mitrumu un ir galvenais enerģijas avots mikroorganismiem.
- Pie brūnajiem materiāliem pieder, piemēram, sausas lapas, salmi, siens, sasmalcināti zari, mizas, zāģskaidas, arī papīrs, kartons, olu kastītes.
- Ja kaudzē ir par maz brūno materiālu, tā var kļūt pārāk mitra, sablīvēties, sākt smirdēt un pūt anaerobi.
- Zaļais slānis (slāpekļa materiāli)
- Mitri, svaigi, ar slāpekli bagāti materiāli, kas nodrošina strauju mikroorganismu vairošanos un siltuma veidošanos.
- Pie zaļajiem materiāliem pieder, piemēram, virtuves atkritumi (dārzeņu un augļu mizas, kafijas biezumi u.c.), svaigi pļauta zāle, nezāles bez sēklām, zaļas lapas, svaigi kūtsmēsli.
- Pārāk daudz zaļo materiālu var radīt slapju, gļotainu masu un amonjaka smaku.
Aukstā kompostēšana
Vienkāršāka un mazāk darbietilpīga kompostēšanas metode. Organiskie atkritumi tiek ilgākā laika periodā krauti kaudzē, veidojot pamīšus zaļo un brūno materiālu slāņus, kā minēts iepriekš. Sasilšana kaudzes iekšpusē nav tik intensīva, tāpēc sadalīšanās notiek lēni – parasti 10–12 mēnešos, dažkārt pat ilgāk. Šajā laikā vēlams kompostu vienu divas reizes izcilāt. Ja tas nav iespējams, var kaudzē vertikāli iespraust dobus zarus vai stublājus, kas ļauj gaisam piekļūt dziļākiem slāņiem.
Komposta gatavības pazīmes
Komposts kļūst tumšs, drupans un viendabīgs, ar patīkamu meža zemes smaržu. Lielākā daļa sākotnējo materiālu vairs nav atpazīstami, izņemot dažus lēnāk sadalošos elementus, piemēram, zarus. Gatavs komposts vairs neuzkarst, un tā temperatūra ir vienāda ar apkārtējās vides temperatūru.
Kas der kompostam
- Krūmi un koku zari – sadalās ātrāk, ja tos sadala mazākos gabalos.
- Nopļauta zāle – vēlams nedaudz apvītināta vai sajaukta ar sausākiem materiāliem.
- Novītuši ziedi, garšaugi un nezāles – ieteicams tās sasmalcināt. Nezāles drīkst kompostēt tikai tad, ja tām nav izveidojušās sēklas.
- Augļu un dārzeņu mizas un atgriezumi – lielisks slāpekļa avots. Citrusaugļus var pievienot nelielos daudzumos, jo tie sadalās lēnāk. Labāk izmantot tikai bioloģiski audzētus.
- Bioloģiski noārdāmi tējas maisiņi, kafijas biezumi – bagāti ar barības vielām. Pirms tam jānoņem metāla skavas un plastmasas detaļas.
- Sasmalcinātas olu čaumalas.
- Neliels daudzums kartona vai papīra. Nedrīkst būt apdrukāts, krāsains, laminēts vai ar polietilēna daļām.
- Neliels daudzums mājdzīvnieku mēslu – tikai no dzīvniekiem, kas barojas ar augu valsts barību.
- Neliels daudzums koksnes pelnu. Nevajadzētu izmantot pelnus no grila oglēm.
- Aļģes vai ūdensaugi no dārza dīķa – satur daudz barības vielu. Ieteicams vispirms notecināt lieko ūdeni.
Kas neder kompostam
- Termiski apstrādāts ēdiens un dzīvnieku izcelsmes produkti (gaļa, zivis, piena produkti), kā arī eļļas un tauki – tie rada nepatīkamu smaku un pievilina grauzējus.
- Lieli zari, saknes un koksnaini stumbri – sadalās ļoti lēni. Ja tomēr tos izmanto, pirms tam jāsasmalcina.
- Lapas, kas ilgi sadalās, piemēram, valriekstu, kastaņu, ozolu.
- Tūju zari, jo to izdalītās ēteriskās eļļas negatīvi ietekmē kompostēšanās mikroorganismu darbību.
- Riekstu čaumalas – tās ir ļoti cietas un sadalās vairāku gadu laikā. Var pievienot tikai nelielos daudzumos.
- Veikalā iegādāti grieztie ziedi – bieži vien ir apstrādāti ar ķīmiskām vielām, kas var kaitēt augsnes organismiem.
- Nezāles ar nobriedušām sēklām – diemžēl sēklas var saglabāt dīgtspēju un vēlāk izplatīties dārzā, īpaši, ja izmanto auksto kompostēšanas metodi.
- Ar slimībām vai kaitēkļiem inficēti augi – kompostā tie var nepilnīgi sadalīties un izplatīt infekciju.
- Krāsains, spīdīgs vai biezs papīrs un kartons – var saturēt krāsvielas, līmes un plastmasas pārklājumu.
- Pamperi, kaķu pakaiši un citi higiēnas atkritumi – tie nav bioloģiski piemēroti kompostēšanai un var saturēt patogēnus vai sintētiskus materiālus
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
#LVAF #praktiskizals
