20 °C
Šonedēļ EK prezidente Urzula fon der Leiena uzstājās Eiropas Parlamentā ar gadskārtējo ziņojumu par stāvokli ES, prognozējot valstu savienības paplašināšanos. Viņas ieskatā ES dalībvalstu skaitam vajadzētu pārsniegt 30 valstis.
Analītiķi gan atzīmē, ka Urzula fon der Leiena nav izteikusies, vai vēlētos kandidēt uz otro piecu gadu termiņu EK prezidentes amatā, taču ziņojums Eiroparlamentā liecina, ka viņas ambīcijas iesniedzas tālu nākotnē – pēc 2024. gada. Tostarp viņa paziņojusi, ka nākamgad paplašinās savu dzīvokli un vienlaikus darba vietu EK ēkas 13. stāvā, – ziņo izdevums "Politico".
Ukrainas nākotne ir ES
EK prezidente piesauca "vēstures aicinājumu", mudinot eiropiešus iekļaut Ukrainu ES. "Ukrainas nākotne ir mūsu Savienībā," viņa teica, piebilstot, ka ir iespējamas arī ES līguma izmaiņas, ja vien tas izrādītos nepieciešams. Tajā pašā laikā prezidente pieļāva, ka izmaiņas ES līgumā nebūt nav nepieciešamas, lai Ukraina kļūtu par ES dalībvalsti. "Ukraina ir spērusi lielus soļus ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, kopš mēs tai piešķīrām kandidāta statusu," atzina EK prezidente un norādīja, ka ES ir jābūt gatavai uzņemt jaunas dalībvalstis, neliekot tām gaidīt, ka vispirms tiks mainīti bloka dibināšanas līgumi. "Šie jautājumi ir jāizskata šodien, ja mēs gribam būt gatavi rītdienai," rezumēja Leiena.
"Pasaulē, kurā daži mēģina citu pēc citas likvidēt valstis, mēs nevaram atļauties atstāt novārtā savus Eiropas līdzpilsoņus,"
viņa vērtēja. "Pasaulē, kur nozīme ir lielumam un svaram, ir skaidrs, ka Eiropas stratēģiskajās un drošības interesēs ir pabeigt mūsu Savienības veidošanu."
ES izvērstas debates par jaunu valstu uzņemšanu pēc vairāku gadu politiskas stagnācijas šajā jautājumā. Krievijas pilna mēroga iebrukums kaimiņvalstī Ukrainā ir mainījis daudzu ES valstu nostāju, kas iepriekš iebilda pret paplašināšanu, to vidū – Francijas. EK prezidente paziņoja, ka plānots pagarināt tūlītēju aizsardzību Ukrainas bēgļiem un turpināt atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik vajadzīgs, piešķirot Ukrainai 50 miljardus eiro nākamajos četros gados saimniecības atjaunošanai un reformu veikšanai.
Līdz ar Ukrainu kā ES kandidātvalstis EK prezidente nosauca arī Moldovu un Serbiju, piebilstot, ka pievienošanās ES ir iespējama, tikai īstenojot tālejošas reformas.
Oktobrī EK paredz publiskot gadskārtējo ziņojumu par kandidātvalstu sasniegto progresu.
Prezidente uzdeva EK sagatavot pārskatus par jaunu dalībvalstu gatavošanos uzņemšanai, kā arī izvērtēt Eiroparlamenta un Komisijas gatavību.
ES līderi plāno apspriest ES paplašināšanos Eiropas Politiskās kopienas saietā Spānijā 5. oktobrī un Eiropas Padomes sanāksmē gada beigās.
Krievija gūst labumu no haosa
Fon der Leiena apsveica plānu veidot Indijas–Tuvo Austrumu–Eiropas ekonomisko koridoru ES Globālās vārtejas ("Global Gateway") stratēģijas ietvaros. Šis projekts paredz savienot Indijas, Persijas līča un Eiropas ostas ar dzelzceļa pieslēgumu, kas saskaņā ar provizoriskām aplēsēm varētu paātrināt preču apgrozījumu starp Indiju un Eiropu par 40 procentiem. Plāns ietver arī sadarbību enerģētikā, ūdeņraža izmantošanā un datu apstrādē. ES Globālās vārtejas stratēģija ir ES izstrādātais plāns, lai konkurētu ar Ķīnas Joslas un ceļa infrastruktūras iniciatīvu.
Savā runā EK prezidente aicināja ES valstis apliecināt tādu pašu vienotību un mērķtiecību attiecībās ar Āfrikas valstīm kā ar Ukrainu. "Sāhelas apgabals ir viens no nabadzīgākajiem, bet demogrāfiski visstraujāk augošais pasaulē. Vairākkārtēji militārie apvērsumi ir destabilizējuši šo reģionu, kur cenšas iespiesties Krievija, kas gūst labumu no haosa," viņa teica. Pašlaik ES izstrādā jaunu stratēģisku pieeju, ko gatavojas prezentēt nākamajā ES un Āfrikas samitā.
Savā runā EK prezidente nepieminēja ES iesaldētos Krievijas valsts īpašumus, ko bija solījusi novirzīt Ukrainas atjaunošanai. Šī tēma ir tik strīdīga, ka viņa pat neatkārtoja jūnijā izteikto priekšlikumu.
Tikmēr ES dalībvalstu vēstnieki Briselē paredz apspriest plānu iesaldēt dividendes no šiem īpašumiem. Savulaik Zviedrija kā ES prezidējošā valsts ieteica aplikt šos īpašumus ar nodokli. Tas ir tālu no tā, ko prasīja Kijiva un tās tuvākie sabiedrotie ES, – šo īpašumu konfiscēšanu. Tā vietā EK prezidente bilda par 50 miljardu eiro palīdzības programmu, kas tika ierosināta jūnijā kā papildinājums ES budžetam.
Brīdina nebūt naiviem par Ķīnu
EK prezidente līdz šim ir piesardzīgi vērtējusi aicinājumus stingrākai attieksmei pret Ķīnu, uzklausot biznesa aprindu, it īpaši vācu auto ražotāju, bažas par Ķīnas pretdarbību. Uzrunā Eiroparlamentā viņa izpelnījās likumdevēju aplausus, solot aizsargāt Eiropu pret mākslīgi zemām cenām un aicinot ES veikt izmeklēšanu saistībā ar Ķīnas valsts subsīdijām elektriskajiem automobiļiem. EK prezidente norādīja, ka ES nepieļaus tirgus kropļošanu, kas tiek veikta bloka iekšienē vai no ārpuses. "Eiropa ir atvērta konkurencei, nevis sacensībai par iespējami zemākiem standartiem," viņa teica. Jau tagad vairākos ES ekonomikas sektoros noteikti dažādi pasākumi, lai mazinātu bloka atkarību no importa no Ķīnas vai Krievijas un pasargātu ES valstu uzņēmumus. Fon der Leiena atgādināja, kā negodīgas tirdzniecības metodes no Ķīnas puses ietekmēja saules enerģijas iekārtu būvi ES. "Daudzus jaunuzņēmumus šajā jomā izspieda no tirgus un noveda līdz bankrotam Ķīnas valsts subsidētie konkurenti," viņa teica.
Šā gada beigās EK prezidente plāno doties uz Pekinu, kur paredzēts ES–Ķīnas samits.
"Novērst riskus, bet neatteikties no sadarbības pilnībā – tāda būs mana pieeja sarunām ar Ķīnas vadību," teica fon der Leiena.
25. septembrī uz Pekinu paredzēts doties EK priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim, lai apspriestu tirdzniecības jautājumus. Vakar EK pārstāvis paziņojis, ka "nebūs brīnums, ja Ķīna atcels tikšanos".
Brisele pret Pekinu
Analītiķi atzīmē, ka ar izmeklēšanas sākšanu Brisele cenšas dot apsteidzošu brīdinājumu Ķīnai, jo citādi Ķīnas auto var pārplūdināt Eiropu. Autobūves jomā Ķīna apsteidza Vāciju 2022. gadā un Japānu šī gada pirmajā pusē un kļuva par pasaules lielāko automobiļu eksportētāju. Tas Ķīnai izdevās, balstoties uz milzīgajām valsts subsīdijām. ES prezidentes izziņotā izmeklēšana Ķīnas ražoto automobiļu subsīdiju jautājumā ir pirmais solis, kam varētu sekot importa ierobežojumi.
Analītiķi brīdina būt gataviem tirdzniecības karam: Pekina var vērsties pret ES autobūvētājiem, kas darbojas Ķīnā, – galvenokārt vācu "VW", BMW un "Mercedes".
Pirms desmit gadiem Ķīna prasmīgi izmantoja ES valstu dažādās intereses savā labā, piedraudot ieviest paaugstinātus muitas tarifus vācu auto vai franču, itāļu un spāņu vīniem. Toreiz ES nācās atcelt savu lēmumu paaugstināt muitas tarifus Ķīnā ražotajiem saules paneļiem. Tagad pēc EK prezidentes paziņojuma neatskanēja tūlītēja kritika, taču neoficiāli kļuvis zināms, ka vairākas ES valstis iebilst pret viņas plānu. Vācijas autobūves rūpniecības pārstāvis izteicies, ka izmeklēšana Ķīnas auto subsīdiju lietā "varētu izraisīt tirdzniecības karu ar Ķīnu un kaitēt Vācijai". Savukārt Francijas Eiropas lietu ministre Loransa Bona paudusi gandarījumu, uzsverot – "mēs neļausim savā tirgū iekļūt īpaši subsidētiem elektroauto, kas apdraud mūsu biznesu, kā tas notika ar saules paneļiem". Pekina vakar brīdinājusi, ka ES iecere veikt izmeklēšanu saistībā ar Ķīnas valsts subsīdijām elektriskajiem automobiļiem var negatīvi ietekmēt tirdzniecības attiecības ar bloku.
Pauž atbalstu ES politikai
EK prezidente savā runā izteicās arī par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas bezvīzu zonai. Rumānijas ārlietu ministre Luminita Odobesku paudusi gandarījumu par ES daudzpusējo atbildi uz Krievijas izraisīto barbarisko karu Ukrainā un ES vienoto pretsparu. Odobesku aicināja stiprināt ES sagatavotību krīzēm, kā arī ievērot solījumus par ES paplašināšanu.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis atzīmēja, ka ES daudz paveikusi ukraiņu bēgļu uzņemšanā pēc Krievijas barbariskā iebrukuma.
Viņš uzsvēra, ka ES palīdzība Ukrainai jāturpina līdz tās uzvarai, īstenojot ES paplašināšanas politiku.
Zviedrijas ārlietu ministre Džesika Rosvala kā EK panākumu atzīmē spēcīgo atbildi Krievijas agresijai Ukrainā, klimata izmaiņu paketi un stratēģiju ilgtermiņa ekonomiskajai augsmei.
Vācijas vēstnieks ES Mihaels Klauss atzinīgi izteicies par EK darbu Ukrainas atbalstam un sankciju noteikšanu Krievijai, kā arī Globālās vārtejas stratēģijas izstrādi, kam vajadzētu sabalansēt Ķīnas ietekmi.
