8 °C
Šonedēļ EK prezidente Urzula fon der Leiena uzstājās Eiropas Parlamentā ar gadskārtējo ziņojumu par stāvokli ES, prognozējot valstu savienības paplašināšanos. Viņas ieskatā ES dalībvalstu skaitam vajadzētu pārsniegt 30 valstis.
Analītiķi gan atzīmē, ka Urzula fon der Leiena nav izteikusies, vai vēlētos kandidēt uz otro piecu gadu termiņu EK prezidentes amatā, taču ziņojums Eiroparlamentā liecina, ka viņas ambīcijas iesniedzas tālu nākotnē – pēc 2024. gada. Tostarp viņa paziņojusi, ka nākamgad paplašinās savu dzīvokli un vienlaikus darba vietu EK ēkas 13. stāvā, – ziņo izdevums "Politico".
Ukrainas nākotne ir ES
EK prezidente piesauca "vēstures aicinājumu", mudinot eiropiešus iekļaut Ukrainu ES. "Ukrainas nākotne ir mūsu Savienībā," viņa teica, piebilstot, ka ir iespējamas arī ES līguma izmaiņas, ja vien tas izrādītos nepieciešams. Tajā pašā laikā prezidente pieļāva, ka izmaiņas ES līgumā nebūt nav nepieciešamas, lai Ukraina kļūtu par ES dalībvalsti. "Ukraina ir spērusi lielus soļus ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, kopš mēs tai piešķīrām kandidāta statusu," atzina EK prezidente un norādīja, ka ES ir jābūt gatavai uzņemt jaunas dalībvalstis, neliekot tām gaidīt, ka vispirms tiks mainīti bloka dibināšanas līgumi. "Šie jautājumi ir jāizskata šodien, ja mēs gribam būt gatavi rītdienai," rezumēja Leiena.
"Pasaulē, kurā daži mēģina citu pēc citas likvidēt valstis, mēs nevaram atļauties atstāt novārtā savus Eiropas līdzpilsoņus,"
viņa vērtēja. "Pasaulē, kur nozīme ir lielumam un svaram, ir skaidrs, ka Eiropas stratēģiskajās un drošības interesēs ir pabeigt mūsu Savienības veidošanu."
ES izvērstas debates par jaunu valstu uzņemšanu pēc vairāku gadu politiskas stagnācijas šajā jautājumā. Krievijas pilna mēroga iebrukums kaimiņvalstī Ukrainā ir mainījis daudzu ES valstu nostāju, kas iepriekš iebilda pret paplašināšanu, to vidū – Francijas. EK prezidente paziņoja, ka plānots pagarināt tūlītēju aizsardzību Ukrainas bēgļiem un turpināt atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik vajadzīgs, piešķirot Ukrainai 50 miljardus eiro nākamajos četros gados saimniecības atjaunošanai un reformu veikšanai.
Līdz ar Ukrainu kā ES kandidātvalstis EK prezidente nosauca arī Moldovu un Serbiju, piebilstot, ka pievienošanās ES ir iespējama, tikai īstenojot tālejošas reformas.
Oktobrī EK paredz publiskot gadskārtējo ziņojumu par kandidātvalstu sasniegto progresu.
Prezidente uzdeva EK sagatavot pārskatus par jaunu dalībvalstu gatavošanos uzņemšanai, kā arī izvērtēt Eiroparlamenta un Komisijas gatavību.
ES līderi plāno apspriest ES paplašināšanos Eiropas Politiskās kopienas saietā Spānijā 5. oktobrī un Eiropas Padomes sanāksmē gada beigās.
Krievija gūst labumu no haosa
Fon der Leiena apsveica plānu veidot Indijas–Tuvo Austrumu–Eiropas ekonomisko koridoru ES Globālās vārtejas ("Global Gateway") stratēģijas ietvaros. Šis projekts paredz savienot Indijas, Persijas līča un Eiropas ostas ar dzelzceļa pieslēgumu, kas saskaņā ar provizoriskām aplēsēm varētu paātrināt preču apgrozījumu starp Indiju un Eiropu par 40 procentiem. Plāns ietver arī sadarbību enerģētikā, ūdeņraža izmantošanā un datu apstrādē. ES Globālās vārtejas stratēģija ir ES izstrādātais plāns, lai konkurētu ar Ķīnas Joslas un ceļa infrastruktūras iniciatīvu.
