21 °C
Francijas rietumos pēdējos mēnešos notikušas vardarbīgas sadursmes starp zemniekiem un vides aktīvistiem. Sausuma pārņemtajā apgabalā trūkst ūdens, bet vides aktīvisti iebilst pret pārliecīgu pazemes ūdens resursu izmantošanu.
Eksperti uzskata, ka cīņa par ūdeni Eiropā tikai saasināsies, jo klimata pārmaiņas pārņem arvien plašāku teritoriju, atzīmē izdevums "Politico". Šāda tendence vērojama jau kopš 2018. gada, kad sausuma periodi Eiropā kļūst izteiktāki, saasinot cīņu par ūdens resursiem, kas līdz šim bija aktuāla Āfrikā un Tuvajos Austrumos.
Nevēlas pieļaut rezervuāru izbūvi
Francijā ūdens konflikta centrā ir desmit metrus dziļā Sentsolinas ciema ūdenskrātuve, kurā ir aptuveni 240 tūkstoši kubikmetru ūdens. (Tā pietiktu, lai piepildītu simt olimpiskos peldbaseinus.) Šī ūdenskrātuve ir viens no Francijā izveidotajiem milzīgajiem rezervuāriem, kur iesūknēts pazemes ūdens, lai zemnieki to varētu izmantot sausuma laikā.
Sensolinā, kur reģistrēti tikai 357 pastāvīgie iedzīvotāji, jau šī gada pavasarī atbalstīt vietējos vides aktīvistus bija ieradušies aptuveni 30 000 cilvēku. Viņi piedalījās protesta akcijās pret rūpnieciska mēroga pazemes ūdens apjoma iesūknēšanu rezervuāros, ko izmanto vien neliels skaits lielo lauksaimniecības ražotāju.
Protesta akcijas ar devīzi "Zemes sacelšanās" sākās pirms pieciem gadiem un šopavasar izvērsās nebijušā apjomā. Sadursmēs ar policiju aptuveni 200 cilvēki tika ievainoti.
Vides aktīvisti ir centušies apstrīdēt rezervuāru būves plānus arī tiesā un rīkojuši protesta demonstrācijas, kad būvnieki sāka darbus.
Valdība savukārt apsūdzēja kustību "ekoterorismā", un 18 tās dalībnieki tika arestēti.
Ūdeni sadalot nevienlīdzīgi
Zemnieku argumentācija, ka rezervuāri vajadzīgi ūdens uzkrāšanai karstām vasarām, kas kļūst arvien biežākas, vides aktīvistus nepārliecina. Viņuprāt, pārlieka pazemes ūdens izsūknēšana noplicina vidi, un zemniekiem jāaudzē kultūras, kas prasa mazāk ūdens. Spriedze starp zemniekiem un vides aizstāvjiem pieaug arī Spānijā, Itālijā un citviet. "Es neesmu pret apūdeņošanu kā tādu," intervijā izdevumam "Politico" saka Žans Žaks Gijē, kurš darbojas kustībā "Bassines Non Merci" ("Ūdens rezervuāri – nē, paldies"), "bet mēs gribam, lai cilvēki kļūtu reālistiskāki". Viņaprāt, globālā sasilšana nemazināsies, bet ļaudis turpina pieļaut tās pašas kļūdas.
Lauksaimniecībā tiek izmantoti aptuveni 45% Francijas kopējā ūdens patēriņa, kas vasarā dažos reģionos pieaug līdz 90%, liecina oficiālā statistika.
Zaļo kustības aktīvisti bažījas, ka ūdens līmenis mitrājos arvien pazeminās. Viņu ieskatā, rezervuāru veidošana dod iespēju lielfermām patērēt vairāk ūdens, nekā dabiskā vide to atļauj, kaitējot mitrājiem.
Savukārt daļa zemnieku nav apmierināti ar to, kā lielie rezervuāri tiek apsaimniekoti. Proti, ka tie dod labumu tikai dažām lielsaimniecībām, atstājot mazās fermas, kā arī pilsētas un rūpniecības uzņēmumus ar nepietiekamu ūdens piegādi.
Savukārt zemnieks Filips Robions, kurš jau četrdesmt gadus saimnieko 470 hektāru fermā Sensolinas tuvumā, tagad aizvietojis labības audzēšanu ar saulespuķēm un citām kultūrām, kam vajag mazāk ūdens. Viņš atzīst, ka klimata pārmaiņas ietekmē viņa darbību, taču, par spīti aktīvistu sūdzībām, nav mainījis plānus izmantot ūdeni no rezervuāra. "Mums jāražo pārtika cilvēkiem, un labai ražai vajadzīgs ūdens," viņš saka.
Robions noraida vides aktīvistu apgalvojumus, ka zemnieki zagtu vai mēģinātu privatizēt ūdeni. Viņš atzīst, ka izmanto vairāk ūdens nekā citi zemnieki, taču maksā par to.
"Tas nav par brīvu," viņš saka.
Ne visi zemnieki tam piekrīt. Benuā Žonē, kuram ir organiskā saimniecība un kurš ir kreisi orientētās Zemnieku savienības biedrs, uzskata, ka ūdens rezervuāri ir "pagātnes risinājums".
Jauna ūdens izmantošanas stratēģija
Francijas valdības ieskatā zemnieki ir jāatbalsta, lai viņi turpinātu nodrošināt pārtiku valsts iedzīvotājiem. "Mūsu pārtikas suverenitāte nav apspriežama," paziņojis prezidents Emanuels Makrons pēc vardarbīgajiem protestiem Sensolinā. Viņš gan ziņo arī par jaunu nacionālo ūdens izmantošanas stratēģiju, kas paredz samazināt patēriņu par 10% līdz desmitgades beigām. Tā nosaka, ka katrā jomā – arī lauksaimniecībā – jārosina savi ūdens patēriņa samazināšanas pasākumi.
Prezidents arī apsolījis, ka jaunu rezervuāru būve tiks apstiprināta tikai tad, ja būs zinātnisks pamatojums, ka tie nenodara kaitējumu videi, un ja zemnieki pievērsīsies ilgtspējīgākai un ūdeni mazāk intensīvi izmantojošai darbībai.
Pašlaik gan arī zinātnieki nav vienisprātis par rezervuāru būves ilgtermiņa ietekmi, sarežģījot diskusijas par šo tēmu vēl vairāk.
Tikmēr Desevras departamentā, kur atrodas arī Sentsolinas ciema ūdenskrātuve, kopumā plānots uzcelt 16 rezervuārus, investējot 76 miljonus eiro. Celtniecība jāpabeidz 2025. gadā. Iecerēts, ka rezervuāros katru gadu varēs uzkrāt aptuveni 6,2 miljonus kubikmetru ūdens. Arī Desevras departamentam blakus esošajā teritorijā vietējā pašvaldība plāno 30 jaunu rezervuāru celtniecību. Darbus paredzēts sākt vēl šogad, un vides aizstāvji jau brīdinājuši valdību par protestu sākšanu.
