15.1 °C
Sunākstē uz kopīgu sarunu par Sēlijas militāro poligonu un tā ietekmi pulcējušies Aizkraukles un tuvējo novadu uzņēmēji, Aizsardzības ministrijas, Ādažu militārā poligona un Ādažu pašvaldības pārstāvji, informē laikraksts "Staburags".
Aizsardzības ministrijas pārstāvji skaidrojuši, ka pašlaik valstī esot trīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nodrošinājuma centri: Liepājā, Lielvārdē un Ādažos. Iecerētajam Sēlijas poligonam ar laiku būšot jāpārņem Lielvārdes nodrošinājuma centra darbība.
Atbildīga par bruņoto spēku īpašumu, infrastruktūras uzturēšanu un būvniecības vadību ir Valsts civilās aizsardzības aģentūra. Tās pārvaldībā līdz šim bijis ap 25 tūkstošiem hektāru zemes, bet ar Sēlijas poligonu apjoms dubultosies, jo šis poligons pats ir 25 tūkstošus hektāru liels. Aģentūras apgrozījums gadā kopā ar būvniecību esot ap 130 miljoniem eiro, no kuriem ap 40 miljoniem veido apsaimniekošanas izmaksas.
Poligonam Ādažos vien apsaimniekošanas izmaksas 2023. gadā bijušas 11 miljoni eiro. Šī nauda faktiski paliekot uz vietas, novadā.
"Vietējiem uzņēmējiem mēs esam interesants klients. Tā kā uz vietas Ādažu poligonā uzturas vairāki tūkstoši cilvēku, apkārtējie komersanti ir nodrošināti ar garantētu darbu. Sēlijas bāzē pēc diviem gadiem varētu uzturēties ap trim tūkstošiem cilvēku. Pakalpojumi, piemēram, ir veļas mazgāšana – gan gultasveļas, gan ekipējuma. Jomas, kurās bruņotie spēki gaida atbalstu no vietējiem uzņēmējiem, ir pārtikas autoveikals, kas nodrošinātu šautuvē kafiju, ūdeni, pārtiku. Ierasti tās ir ap pusstundu garas apmācību pauzes, kurās kareivji atpūšas un iestiprinās. Tāpat aktuāls būs zobārstniecības pakalpojums," par līdzšinējo pieredzi sanākušajiem stāstījis Ādažu poligona štāba priekšnieks.
Tā kā Sēlijas poligons ir tālu no Rīgas un kopumā no apdzīvotām vietām, vietējiem uzņēmējiem jau tagad vajadzētu padomāt par transportlīdzekļu nomas pakalpojuma veidošanu. Arī par laika pavadīšanu nedēļas nogalēs. Tie kareivji, kuri brīvajā laikā paliks uz vietas, gribēs makšķerēt, pie viņiem var atbraukt ģimenes, un tad aktuāls ir tūrisma jautājums.
Esot jāpatur prātā, ka liela daļa kareivju ir ārzemnieki, un viņiem, piemēram, spāņiem vai itāliešiem, Latvijas daba esot eksotika.
Štāba priekšnieks stāstījis, ka par katru pakalpojumu un preču piegādi poligons ar uzņēmēju slēdzot līgumu par konkrētu summu vai termiņu.
Ādažos ar karavīru ēdināšanu vienā maiņā nodarbojoties 30 algotas civilpersonas. Pavisam esot četras maiņas, katrai strādājot divas diennaktis. Ādažos ēdināšanā strādājot ne tikai vietējie, bet arī Valmieras, Gulbenes un arī Aizkraukles iedzīvotāji. Velkot paralēles, Sēlijas poligonā kaut vai tikai ēdināšanas jomā nodarbināto civilpersonu skaits, salīdzinot ar Ādažiem, būšot reizēm lielāks. Bāzē nepieciešami arī citi speciālisti, un Ādažos tādu, kas darbojas uz vietas, bet nevalkā formu, esot ap piecdesmit – finansisti, noliktavu, tehnikas pārziņi un citi.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
