15.1 °C
Koku ekspertam kokkopim arboristam Gvido Leiburgam laikraksts "Bauskas Dzīve" vaicājis: vai vasaras vētras kokiem ir bīstamākas un vai ir vēja neizturīgākas koku sugas?
Speciālists atspēkojis mītus par koku sakņu sistēmas dziļumu un to, ka izgāžas tikai bojāti koki. Vasaras vētras līdz ar klimata pārmaiņām kļuvušas biežākas, un tās esot bīstamākas, jo pārmitrās augsnes dēļ pastāvot lielāks sakņu izslīdēšanas un koku izgāšanās risks. Vasaras laikā arī bagātīgā lapojuma dēļ koki lūšanai pakļauti vairāk. Apmēram mēnesi vēl pēc vētras arvien pastāv iespēja, ka lielāku koku vainagos joprojām aizķērušies zari, kuri vējā var krist. Tāpat bīstami esot koki, kas ir sasvērušies, bet tā arī nav nogāzušies. Bīstamība gan ar katru veģetācijas mēnesi samazinoties, jo koki mēģinot sevi stabilizēt, intensīvi veicinot jaunu sakņu augšanu.
Runājot par vēja neizturīgākām koku sugām, speciālists uzsver, ka galvenokārt tomēr ciešot augļu dārzi.
Tajos labi redzams, cik liela nozīme ir pareizai koka vainaga kopšanai, jo tādi iztur kā vētras, tā pārbagātas ražas. Arī parastajai kļavai esot raksturīgi nestabili zaru stiprinājumi, ļoti plaša vainaga arhitektūra, lielas lapas un samērā trausla koksne – ja vainagam zūd simetrija, tad vējam esot kur uzdarboties.
Taču dažādas sugas ar dažādu koka vainaga arhitektūru vētra varot ietekmēt atšķirīgi. Eksperts norāda, ka vasaras vētrās ciešot arī absolūti veseli koki, kuriem arī viņš pat nebūtu rekomendējis nekādus kopšanas pasākumus, uzskatot, ka tie ir labi strukturēti un bez bojājumiem. "Vējš strādā tāpat kā ūdens upē. Katrs šķērslis maina vēja kustību. Parasti valdošie ir dienvidrietumu, rietumu vēji, bet vētrā ļoti spēcīgi iepūta no ziemeļiem. Individuālu koku vainagu arhitektūra līdz ar to var nebūt pielāgota ziemeļu vējiem. Šķēršļi, kas bija vēja ceļā, vienu vietu pasargāja, bet citā veidoja vēja koridorus, kur plūsma tika saspiesta un kļuva vēl jo spēcīgāka," skaidrojis speciālists.
Viņš arī atspēkojis izplatītu mītu par ļoti dziļām koku sakņu sistēmām:
"Latvijā nevienam kokam neveidojas tik liela sakņu sistēma, kā mēs redzam zaļo masu zemes virspusē.
Kokiem ir vairāk vai mazāk plātnes veida sakņu sistēma vai kompaktāki sakņu kamoli, kādam ir enkursakne, citam tā nav izteikta. Parasti sakņu lielākais apjoms ir augsnes pirmajos 40 cm. Balsta saknes attīstās divu trīs metru dziļumā. Bet tie nav ne 10, ne 15, kur nu vēl 40 m, jo koki mēdz būt arī 50 m augsti."
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
