14 °C
Marta vidū, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus Nr. 127., Latvijas invazīvo sugu saraksts ir papildināts, iekļaujot tajā Spānijas kailgliemezi (Arion vulgaris).
Līdz ar to pašvaldībām ir lielākas iespējas veikt Spānijas kailgliemežu apkarošanas pasākumus, kā arī prasīt atbildību no iedzīvotājiem, kas savos īpašumos pret Spānijas kailgliemežu invāziju izturas nevērīgi.
MK noteikumi nr. 127. ietver arī konkrētas invazīvās sugas apkarošanas metodes jeb – pārvaldības pasākumu katalogu Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai, kā arī cietušo ekosistēmu atjaunošanai. Tajos noteikts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos vai lēmumā par Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanu vai iznīcināšanu var noteikt pienākumu zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem īstenot vienu vai vairākus katalogā minētos pasākumus pašvaldības teritorijā vai tās daļās.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste skaidro, ka Spānijas kailgliemeža veģetācijas sezonā no dažādām vietām Latvijā tikušas saņemtas sūdzības gan no pašvaldībām, gan organizācijām, gan atsevišķām privātpersonām par problēmām, ko rada Spānijas kailgliemeža invāzija un savairošanās, kā arī saņemti lūgumi veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai pašvaldībām būtu iespēja noteikt Spānijas kailgliemeža ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
Līdz ar MK noteikumu apstiprināšanu pašvaldības varēs izvēlēties vienu vai vairākus pasākumus Spānijas kailgliemeža apkarošanai, piemēram, preventīvu aizsargzonu veidošanu, teritorijas sakopšanu, sabiedrības informēšanu vai tiešu iznīcināšanu invāzijas kontrolei, paredzot arī pienākumu zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem īstenot attiecīgos MK noteikumu pielikumā paredzētos pasākumus konkrētās teritorijās.
Jautāta, vai iedzīvotājiem līdz ar to jārēķinās, ka viņu īpašumā kāda institūcija var ierasties uz pārbaudi gliemežu meklējumos, VARAM amatpersona atbild apstiprinoši.
“Jā, šāda situācija, protams, var rasties. Šo Ministru kabineta (MK) noteikumu mērķis ir piešķirt pašvaldībām iespēju noteikt teritorijas, kur jāveic ierobežošanas pasākumi. Līdz ar to varēs veikt pārbaudes vietās, kur Spānijas kailgliemezis netiek iznīcināts un to izplatīšanās netiek ierobežota,” skaidro Daiga Vilkaste.
Tāpat pastāv iespēja, ka zemes īpašnieks varētu tikt sodīts, ja tas nemēģina ierobežot Spānijas kailgliemežu izplatību. “Administratīvais pārkāpums Sugu un biotopu aizsardzības likumā ir noteikts par Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto indivīdu izplatīšanās pieļaušanu, tostarp ierobežošanas pasākumu neīstenošanu un vairošanās pieļaušanu. Par to ir paredzēts gan brīdinājums, gan naudas sods. Jāatzīmē, ka sods nav pašmērķis, bet tā piemērošana būtu attiecināma uz tiem, kuri nepievērš pietiekamu uzmanību vai neievēro noteiktās prasības,” zina teikt Vilkaste un skaidro, ka fiziskām un juridiskām personām sodi ir atšķirīgi: “Sugu un biotopu aizsardzības likuma 30.1. panta 3. daļa nosaka, ka fiziskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – līdz sešsimt naudas soda vienībām.” Pašlaik spēkā esošais Administratīvās atbildības likums (16. panta 2. punkts) nosaka, ka viena naudassoda vienība ir pieci eiro.
Jautāta, kā būs iespējams noteikt, vai īpašnieks ir veicis kādus pasākumus cīņai ar Spānijas kailgliemezi vai arī nav darījis neko, VARAM departamenta direktore norāda, ka metodes Spānijas kailgliemežu ierobežošanai un iznīcināšanai ir dažādas un to izvēle atkarīga no invazīvās sugas blīvuma teritorijā, tāpēc dažādām metodēm būs dažādi pierādījumi par metodes izmantošanu.
Valsts budžetā finansiālais atbalsts cīņai ar Spānijas kailgliemeža invāziju pašlaik nav paredzēts.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
