Kultūrzīmju izvēle: 13. nedēļa kultūrā — izstādes, pasākumi, koncerti, izrādes, aktualitātes

Anita Bormane / Latvijas Avīze

2026. gada 25. marts, 07:00

Klausies ziņu audio formātā

2026. gada 25. marts, 07:00

VEF Kultūras pilī līdz 6. aprīlim apskatāma Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā izstāde.

Foto: Publicitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Reklāma

Pīgozni un Latvijas ainavu godinot

"Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo zaudējis Latviju, tu zudīsi pats," šie rakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) reiz paustie vārdi izskanēja, 2015. gadā atklājot pirmo Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā izstādi. Nu pienākusi kārta vienpadsmitajai, kas jau no 19. marta līdz 6. aprīlim līdz ar 70 darbiem apskatāma VEF Kultūras pilī.

1. aprīlī arī plānoti Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā kataloga atvēršanas svētki.

Tas ir prestižs apbalvojums, ko dibinājusi Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar citām institūcijām, lai godinātu izcilā mākslinieka Jāzepa Pīgožņa (1934–2014) piemiņu un veicinātu Latvijas ainavu glezniecības attīstību. Viņš ir viens no izcilākajiem Latvijas ainavu gleznotājiem, kura darbi atspoguļo Latvijas dabas ziemeļniecisko krāšņumu un daudzveidību visos gadalaikos. Savos darbos tiecies pēc vispārināta dabas tēla atklāsmes reālistiski tvertās ainavās un mazpilsētu skatos. Katra Pīgožņa glezna ir pati pilnība, kurā rezumējas harmonija un latviskā mentalitāte.

Viens no Jāzepa Pīgožņa balvas idejas autoriem ir kinorežisors Jānis Streičs – kopā ar citiem mākslinieka draugiem un domubiedriem viņš bija viens no galvenajiem balvas izveides iniciatoriem, lai godinātu savu tuvu draugu un kolēģi. Kopš balvas dibināšanas Jānis Streičs ilgstoši darbojās kā balvas žūrijas komisijas priekšsēdētājs vai tās goda loceklis. Streičs un Pīgoznis bija tuvi draugi, kurus vienoja Latgale un mīlestība pret glezniecību. Streičs, kurš pats bija talantīgs gleznotājs, bieži atzina, ka glezniecības prasmes apguvis, iedvesmojoties tieši no Pīgožņa meistarklasēm.

Galvenās balvas ieguvējs saņem tēlnieka Jāņa Strupuļa veidoto apzeltīto sudraba medaļu un naudas prēmiju (parasti 3000 eiro). Galvenās balvas laureātu paziņo rudenī (septembrī) mākslinieka dzimtajā pusē – Preiļos.

"Ar mani atkal runā… Ilze!"

Piektdien, 27. martā, Starptautiskās teātra dienas noskaņās Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos koncertuzvedums, kurā skatītāji sastaps jau iepriekšējos gados iemīļotus tēlus – Ilzi un Smuidri –, kuri raidieraksta formātā fantazēs par aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Režisors Mārtiņš Egliens kopā ar Martu Elīnu Martinsoni un Rūdolfu Kugrēnu radījuši humora pilnu stāstu, ko caur populāriem tēliem iemiesos virkne Latvijas Nacionālā teātra aktieru. "Jaunās" draudzības vārdā Ilze – uzņēmīgā sieviete ar pasaules elpu matos – un tautas tradīciju kopējs Smuidris veidos kopīgu raidierakstu, kurā aplūkos visas Latvijas un pasaules aktuālākās tendences no jaunā tandēma skatpunkta – gan no ārpuses, gan no iekšpuses. "Pasaules vēsture liecina par to, ka cilvēki izklaidēties un smieties visvairāk ir vēlējušies tieši vissmagākajos laikos. Man šķiet, ka šobrīd tādi laiki ir pienākuši. Visā pasaulē. Nu tad ko? Mēģināsim visi šodien mazliet pasmieties!" saka režisors Mārtiņš Egliens.

Rotu mākslas antoloģija

No trešdienas, 25. marta, līdz 31. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma izstāde "Rok-raksts", kas tapusi, sadarbībā ar Rotu mākslas biedrību uzsākot jaunu "pop-up" izstāžu sēriju "Spektrs", kas ar četriem notikumiem – "Rok-raksts", "Skaistā daba", "Līniju arhitektūra" un "Troksnis" – atspoguļos aktuālās norises Latvijas rotu mākslā. Pirmā izstāde, pulcējot visus projekta māksliniekus, sniegs ieskatu Unas Mikudas, Māra Auniņa, Rasmas Pušpures, Paulas Treimanes, Zanes Vilkas, Annas Faniginas, Māra Šustiņa, Maijas Vītolas-Zitmanes, Gunta Laudera, Lauras Seleckas, Mārītes Rudzātes un citu meistaru daiļradē. Kuratore – rotu māksliniece Ginta Grūbe (Rotu mākslas biedrība).

Duburam par godu

Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā (Pulka ielā 8, Rīgā) jau no 23. marta līdz 12. aprīlim apskatāma izstāde, kas veltīta latviešu teātra pasaules zvaigznei Jēkabam Duburam (īstajā vārdā Jēkabs Āriņš, 1866–1916) viņa 160. jubilejā. Būdams labs dziedātājs, atzīts aktieris un apņēmīgs režisors, Duburs sevi visvairāk īstenoja Rīgas Latviešu biedrības paspārnē izveidotajā pirmajā latviešu profesionālajā teātrī. Viņam bija liela loma arī Latviešu operas izveidē, taču visnozīmīgākais ir ieguldījums aktieru profesionālajā audzināšanā un skatuves mākslas teorijas izstrādē. Kopā ar Zeltmati (īstajā vārdā Ernests Kārkliņš) 1909. gadā dibinātie Latvju dramatiskie kursi bija pirmā profesionālā aktieru skola latviešiem. Jēkabs Duburs darbojies arī kā tulkotājs, teātra kritiķis un drāmas teorētiķis. Izstādi veidojuši Andra Lazdāne, Māra Zariņa, Laima Daberte, Roberts Skrajāns un Dārta Ungure. Ieeja bez maksas.

Laimas Eglītes skatījums

Galerijā "Daugava" līdz 11. aprīlim apskatāma mākslinieces Laimas Eglītes izstāde "Retrospekcija" – pusgadsimts glezniecībā –, kurā redzamas pāris gleznas no katras desmitgades, kopš māksliniece glezno. Viņas galvenie modeļi ir bērni un mīmi, arī draugi un draugu bērni. Būtībā māksliniece glezno savu dzīvi – to, ko viņa redz, jūt un pārdzīvo, to, kas notiek ap viņu un ar viņu. Laimai Eglītei daudz nozīmējusi pantomīma un kustību teātris, tāpēc ķermeņa valoda un žests ir viņas izteiksmes līdzekļi ne tikai uz skatuves, bet arī glezniecībā. Izstāde "Retrospekcija" un Laimas Eglītes glezniecības albums tapuši ar uzņēmēja un mākslas mecenāta Māra Martinsona atbalstu.

LNSO kamermūzika

Ceturtdien, 26. martā, Rīgas Kongresu namā skanēs koncerts "LNSO kamermūzika. Taustiņi: Reihs, Vasks un Bartoks", kurā spēlēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentālisti Elīna Endzele un Edgars Vaivods, kā arī pianisti Evelīna Jēkabsone un Rihards Plešanovs. Līdzās Stīva Reiha, Pētera Vaska un Bēlas Bartoka mūzikai programmā iekļauti arī Emanuela Sežurnē un Fazila Saja skaņdarbi.

Skats džeza klaviermūzikas nākotnē

Ceturtdien, 26. martā, koncertzāles "Latvija" Mazajā zālē viesosies starptautiski atzītais džeza pianists Tareks Jamani (Libāna, ASV) kopā ar īpašu sastāvu, kurā apvienojušies ārzemju un pašmāju mūziķi. Jamani klavierspēlē meistarīgi savītas arābu mūzikas tradīcijas un Rietumu džeza brīvība, kas saspēlē ar izcilu mūziķu ansambli rada dinamisku, ritmiski bagātu un emocionālu skanējumu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.