Par pašreizējo situāciju pasaulē dažādu jomu eksperti izsakās daudz un daiļrunīgi, raksturo arī ar jauniem terminiem.
Piemēram, esot iestājusies politkrīze, kas nozīmē vairāku savstarpēji saistītu, vienam otru pastiprinošu satricinājumu norisi vienlaicīgi. Tāpat notiekot arī atgriešanās pie lielvaru konkurences, tiešiem militāriem konfliktiem, kas noved pie enerģētiskām, pārtikas un citām krīzēm utt.
Starp stresaino grābstīšanos pa "globāliem plauktiem", kas dažādo viedokļu paudējiem pamatā balstīta uz pastarpināti iegūtām ziņām, ieskaitot mākslīgā intelekta apkopojumus, man pirms apmēram desmit dienām gadījās izlasīt arī kādu apbrīnojami vienkāršu secinājumu un ieteikumu. Proti, nākot pavasarim, cilvēkiem Latvijā būtu laiks pāriet arī uz nopietnāku, pašiem savu pārtikas rezervju audzēšanu piemājas dārzos un siltumnīcās. Tā gan latviešiem ir tāda labi zināma un ierasta nodarbe. Augot labklājībai un pirktspējai, daļai ļaužu šī rosīšanās šķita vienīgi kā aizgājušu laiku palieka, nevajadzīga laika šķiešana. Tādēļ man bija pārsteigums, ka par pārtikas audzēšanas nepieciešamību arī piemājas dārzos publiski sācis runāt nevis "atpalicis laucinieks", bet gan ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis. Ikdienā viņš ir vadības un risku konsultāciju nodaļas vadītājs revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un biznesa konsultāciju pakalpojumu uzņēmumā "BDO Latvia", lasa lekcijas studentiem, pēdējā laikā ar saimniecisku notikumu apskatiem aicināts regulāri piedalīties sabiedriskā medija radio raidījumos.
Voļska kungs, jūs kā tāda līmeņa ekonomists, cilvēks ar starptautisku darba pieredzi un karjeru, un tomēr tagadējos apstākļos savos vērtējumos nemaz nekautrējaties ieteikt tik piezemētas lietas kā pārtikas audzēšanu piemājas dārziņos. Tiešām tuvojamies globālās ekonomikas apokalipsei?
E. Voļskis: Zemeslode ap savu asi turpina griezties, arī ekonomikas globalizācija – varbūt gan sabremzēsies, tomēr nekur nepazudīs. Tādā ziņā nekāda apokalipse nav un domāju, ka arī nebūs. Taču dzīvot tikai ar domu, ka valdība nāks un mūsu vietā visu risinās – būtu jābeidz šis naivums.
Runājot par tagadējo situāciju, redzam, ka politikas veidotāji Eiropas Savienības un vietējā līmenī meklē risinājumus, kā mazināt augsto degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotāju ikdienu un transporta nozari. Izteiktas idejas par pagaidu cenu griestiem benzīnam un dīzeļdegvielai, kā arī mērķētiem pasākumiem, kas palīdzētu samazināt izmaksu slogu autotransporta lietotājiem. Tamlīdzīgas darbības varētu mazināt straujus lēcienus, sniegt zināmu stabilitāti ģimenēm un ikdienas braucējiem, taču globālos naftas cenu riskus nenovērsīs. Līdzīgas situācijas salīdzinoši nesenā vēsturē jau ir piedzīvotas. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. gados, kad arī Tuvo Austrumu konflikta dēļ notika straujš degvielas cenu pieaugums. ASV valdība noteica cenu griestus, taču tas noveda pie citas krīzes – izveidojās milzīgs degvielas deficīts, sekoja straujš bezdarba pieaugums, pieauga cenas precēm un pakalpojumiem. Būtībā viss tas pats, ko nav grūti prognozēt arī tagadējos apstākļos, ja konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs.
Es pats noteikti pievienojos uzskatam, ka mums mazāk vajadzētu uztraukties par lietām, ko nevaram ietekmēt, un vairāk darīt to, kas atkarīgs no pašiem.
Dārzeņu un augļu audzēšana piemājas dārzos – tā noteikti ir viena no šīm derīgajām lietām.
Dzīvojat laukos?
12.2 °C
