Komponists Jānis Lūsēns un Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra flautiste Evija Mundeciema iegādājušies māju nelielā Sicīlijas ciematā Bompietro, Madonijas kalnos, netālu no Petralia Soprana un Tirēnu jūras. 

Šeit, kalnu klusumā un dienvidu dabas ieskauti, abi mākslinieki raduši vietu, kur izrauties no ikdienas steigas. Sicīlijas ritms ir mierīgāks, dzīve nesteidzīga un asociācijas – kā atgriešanās pagātnē vai Fellīni filmu noskaņā.

Kāpēc tieši Sicīlija – nejaušība vai mērķtiecīgi meklējumi?

Jānis Lūsēns: Gan – gan. Līdzīgi kā ar "Ozolu skolu" [Valkas novada Zvārtavas pagastā. – Aut.], kas atnāca pie mums nejauši, kad meklējām kaut ko ārpus Rīgas. Tā bija arī ar Sicīlijas mājiņu. Kādā rītā es pēkšņi pamodos un sapratu, ka man kaut ko gribas Itālijā. Sociālajos tīklos pamanīju sludinājumus un sāku pētīt. Skatījāmies Itāliju, Spāniju, taču nekas nenotika. Tad ceļi saveda kopā ar Aigaru Bikši, kuram ir māja netālu no mūsu tagadējās. Viņš iedrošināja. Bet būtībā tā atslēga bija mākleris Alesio, kurš nodarbojās ar vietējo īpašumu tirdzniecību. Ieraudzīju viņa mājaslapā internetā vienu māju, un radās sajūta, ka tā būs mūsu. Alesio izrādījās savas vietas patriots. Viņš bija precīzs, runāja angliski, visu ātri un adekvāti saprata, un mums izveidojās ļoti labs kontakts.

Evija Mundeciema: Mēs aizbraucām turp jau sagatavojušies, mums bija Itālijas vēstniecībā Latvijā noformēts speciālais kods, kas dod tiesības tur darboties. Alesio jau bija sarunājis notāru, tulku. Patīkams moments arī tas, ka Sicīlijā neprasa tik augstu darījuma starpniecības maksu. Tie ir apmēram 4000 eiro, citur vidēji divas reizes dārgāk. Tā ietver gan notāru, gan pirmo nodokļa iemaksu, gan māklera pakalpojumu, gan tulku.