"Rusofobija", "Politiskās represijas", "Nebrīve", "Visatļautība" – ar šādiem atslēgvārdiem vietne "antifashistcom.livejournal.com" aprīļa beigās publicēja rakstu par Igaunijas iekšlietu ministra un citu varas iestāžu centieniem panākt Igaunijas Pareizticīgās baznīcas, kas joprojām ir pakļauta Maskavas patriarhātam, atteikšanos no saitēm ar Maskavu.
Par notiekošo Igaunijā raksta arī citas prokremliskās vietnes, piemēram, "baltija.eu", pauž, ka Igaunijas Pareizticīgā baznīca "pa neoficiāliem kanāliem" aicina par sevi aizlūgt, tā cerot pasargāties no specdienestu spiediena. "Latvijas Avīzei" zināms, ka satraukums tiek raisīts arī Latvijas pareizticīgo vidū.
Nenorobežojas no Maskavas
Igaunijā ir divas pareizticīgās baznīcas: viena no tām ir Maskavas pakļautībā, un ar to varas iestāžu attiecības saasinājās pēc tam, kad no Igaunijas tika izraidīts tās metropolīts Jevgēņijs, kas ir Krievijas pilsonis. Maskavas patriarhāta baznīcā pārsvarā pulcējas tie, kuri Igaunijā ieceļojuši padomju gados un tai ir salīdzinoši daudz – 35 – draudzes. Savukārt otra ir Igaunijas Apustuliskā pareizticīgā baznīca, kas vairāk sevi identificē ar grieķu pareizticību, un tai Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs piešķīris autonomiju savā jurisdikcijā. Šim baznīcas atzaram Igaunijā ir garāka vēsture, taču tai ir mazāk draudžu.
Krievijas Pareizticīgā baznīca, ko vada Maskavas patriarhs Kirils, martā paziņojusi, ka Krievijas uzsāktais karš ir svēts, turklāt tas vērsts ne tikai pret Ukrainu, bet visu Rietumu pasauli.
Krievijas ietekmei esot jāpaplašinās pat aiz bijušās Krievijas impērijas robežām.
Sebastians Rimesteds, reliģiju pētnieks no Leipcigas Universitātes, marta beigās vietnē "talkabout.iclrs.org" rakstīja: "Krievijas Pareizticīgās baznīcas retorika par notiekošo karu Ukrainā ir ne tikai sarežģīts jautājums pareizticīgo bīskapiem un ticīgajiem Ukrainā, bet arī rada īpaši sarežģītu dilemmu pareizticīgajām baznīcām Baltijas valstīs. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā Pareizticīgā baznīca galvenokārt ir pēcpadomju krievu minoritātes reliģiskā mājvieta, lai gan visās trijās valstīs ir arī pamanāmi un ietekmīgi pareizticīgo pārstāvji, kuri sevi neidentificē kā krievus." Turpinājumā viņš min, ka visās trijās Baltijas valstīs ticis sagaidīts, ka pareizticīgās baznīcas norobežosies no Maskavas, taču ne visās valstīs tas noticis vienādā mērā. Visā pasaulē vērojama pareizticības šķelšanās "grieķu" un "krievu" grupējumos, tomēr īpaši spilgti tas izpaužas Baltijas valstīs.
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents Ņikita Andrejevs "Latvijas Avīzei" arī teic:
"Kirila kara propaganda pasliktinājusi attieksmi pret Maskavas patriarhātam piederīgajiem pareizticīgajiem ārpus Krievijas un tās sabiedroto robežām,
kā arī iedibinājusi spriedzi starp Maskavas patriarhātu un baznīcām, kas publiski norobežojas no patriarha uzskatiem vai no pakļautības patriarham. Konstantinopoles patriarhāts pasaules kontekstā gūst lielāko atbalstu kā alternatīva Maskavai, kuru varētu izvēlēties tie, kuriem nav pieņemama Maskavas pozīcija."
Baznīca kā teroristiska organizācija
Uzbrukumi Igaunijai prokremliskās vietnēs, slēpjoties aiz reliģiskās brīvības, parādījās brīdī, kad Igaunijas parlaments gatavojās pasludināt Maskavas patriarhātu par teroristisku organizāciju. Šopirmdiem šis lēmums pieņemts. Kaimiņvalsts parlamentārieši paziņojumā norāda, ka atbalsta reliģijas brīvību, tomēr mūsdienu situācijā "valstij jāaizsargā iedzīvotāji pret teroristisku un citu veidu naidīgu propagandu". Parlamenta vērtējumā Maskavas patriarhāts šobrīd apdraud Igauniju.
Vienlaikus piebilsts, ka parlaments vēršas tieši pret Maskavas patriarhātu, nevis pareizticīgajiem kopumā.
Tomēr būtisks ir jautājums, kādas sekas uz pareizticīgajiem Igaunijā atstās šis parlamenta lēmums. Igaunijas Iekšlietu ministrijas Reliģisko lietu departamenta padomnieks Ringo Ringve, jautāts par Maskavai pakļauto draudžu nākotni, "Latvijas Avīzei" skaidri neatbildēja, vien sacīja, ka tām pašām būs jālemj sava nākotne. Savā vietnē internetā Igaunijas Iekšlietu ministrija uzsver: katra pareizticīgo draudze ir juridiski patstāvīga, kas liek domāt, ka ir tiesīga atšķelties no Maskavas patriarhāta.