8 °C
Viss sākās, kad 2021. gada decembrī "YouTube" vietnē "Shuoun Islamiya" tika publicēti videoklipi par Zviedrijas sociālo dienestu ļaunprātīgu darbību, atņemot musulmaņu ģimenēm bērnus.
Zviedrija tajos tika attēlota kā valsts, kura regulāri un mērķtiecīgi nolaupa musulmaņu vecāku bērnus.
Viens no ziņu virsrakstiem vēstīja, ka Zviedrija īsteno aktīvu politiku ar mērķi "nošķirt bēgļu bērnus no ģimenēm".
Iedragā uzticību valstij
Tas bija ievads aptverošai dezinformācijas kampaņai, kas saskaņā ar Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras (MPF– Myndighet för psyhologisk försvar) datiem ir lielākā, kādai jebkad Zviedrija bijusi pakļauta. Kampaņas rezultātā pieauga apdraudējums pašvaldības un sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī tika organizētas demonstrācijas. Turklāt terorists, kas Briselē nogalināja divus zviedru futbola līdzjutējus, savā videoierakstā pasludināja savu rīcību par atriebību "visu musulmaņu labā". Kampaņa lielā mērā ietekmēja sociālo darbinieku un sociālo dienestu darbu – tās rezultātā tika "iedragāta" uzticība Zviedrijas iestādēm.
Reaģējot uz šīm viltus ziņām, daži vecāki vilcinājās sazināties ar skolām un pirmsskolas iestādēm un apsvēra variantu nesūtīt bērnus skolā vai pirmsskolā, jo baidījās, ka sociālie dienesti viņus varētu nolaupīt.
Saskaņā ar Zviedrijas Drošības policiju valstī ievērojami pieauga terorisma draudu līmenis.
Tā saucamā "LVU" (no zviedru valodas Lagen om vård av unga – Likums par jauniešu aprūpi) kampaņa bija "Facebook" grupās un "YouTube" izplatītie vecāku stāsti, kuros fakti tika apvīti ar papildu izdomājumiem. Tādās platformās kā "X" un "TikTok" izskanēja apgalvojumi, ka Zviedrijā tiek diskriminētas musulmaņu ģimenes tieši ģimenes reliģiskās pārliecības dēļ. Ziņas plaši tika atspoguļotas arī starptautiskajos medijos. Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības iestāde norādīja, ka informācija izmantota kā apzināts maldināšanas līdzeklis.
Bērnu tiesību sardzē
Intervijā "Latvijas Avīzei" Psiholoģiskās aizsardzības iestādes preses kontaktpersona Mikaels Estlunds stāsta: "Dezinformācijas stāstu pamatā ir "patiesības grauds", bet ap patiesību tiek radīta pavisam cita realitāte. Kampaņas pamatā ir reāli gadījumi, kad Zviedrijas sociālie dienesti, pamatojoties uz tiesas spriedumu, ir izņēmuši bērnus vai jauniešus no ģimenēm, rūpējoties par bērnu labklājību, jo ir pastāvējusi nevērība, vardarbība, atkarība vai piespiedu laulību draudi. Tā ir patiesība – tas notika un tas notiek.
Sociālajiem dienestiem Zviedrijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, pēc tiesas lēmuma saskaņā ar likumu ir tiesības izņemt bērnus no ģimenes, kur viņu drošība un veselība tiek apdraudēta.
Nepatiess ir tas, ka Zviedrijas varas iestādes bērnus atņem tikai musulmaņu ģimenēm ar mērķi ierobežot islāma ticību. Zviedrijā ir reliģijas brīvība, un tas nozīmē, ka ikvienam ir tiesības praktizēt savu reliģiju. Saskaņā ar likumu Zviedrijā cilvēku tiesības pievērsties jebkurai reliģijai vai pārliecībai ir aizsargātas."
"DN" ("Dagens Nyheter"– "Dienas ziņas") žurnālisti iepazinās ar 2022. gada laikā izskatītajiem administratīvajiem tiesas lēmumiem Gēteborgā par bērnu un jauniešu izņemšanu no ģimenēm. Daudzos gadījumos, kad jaunietis ticis izņemts no ģimenes saskaņā ar "LVU" likuma 3. pantu, tas ir, bērna vai jaunieša uzvedības, noziedzīgo nodarījumu vai atkarību dēļ –, ģimenes pēc tam aktīvi sadarbojušās ar sociālajiem dienestiem: tā tas noticis gandrīz 60 procentos gadījumu. "Pateicoties sociālajiem dienestiem, neesmu pazaudējusi dēlu," saka viena no mātēm, kuru "DN" uzrunāja. Viņa Zviedrijā ieradās 2014. gadā no Sīrijas, kad dēlam bija deviņi gadi un jau trīs gadu kara "pieredze". Pusaudžu gados dēls bieži sāka kavēt skolu un nokļuva sliktā kompānijā. Kā stāsta māte "DN" žurnālistiem, sociālo dienestu iejaukšanās izglāba viņas dēlu no nāves vai ieslodzījuma.
Viltus ziņu tīkls – aizvien blīvāks
Dezinformācijas kampaņas apgalvojums, ka sociālo dienestu darbinieku darbs visbiežāk skar imigrantu ģimenes, daļēji ir taisnība – sociālekonomiskie faktori var nelabvēlīgi ietekmēt situāciju ģimenēs. Stokholmas Universitātes Kriminoloģijas katedras zinātniece Marija Anderssone-Vogela "Dagens Nyheter" komentārā apgalvo, ka rajonos ar sociāli ekonomiskajām problēmām pastāv salīdzinoši lielāki riska faktori.
Mikaels Estlunds, Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras preses kontaktpersona, komentārā "Latvijas Avīzei" turpina:
"Vecāku pausto nepatiku sociālajos medijos, kas ir absolūti atļauts demokrātiskās valstīs, islāmistu spēki izmantoja, lai uzbruktu Zviedrijai kā valstij.
Turklāt 2022. un 2023. gadā Korāna dedzināšana Dānijā un Zviedrijā tikai uzkurināja šo dezinformācijas kampaņu, kas kļuva plaši izplatīta arābu valodā runājošajās valstīs ar mērķi radīt nepatiesu priekšstatu par Rietumiem. Lai cīnītos pret dezinformācijas kampaņu, Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras darbinieki tikās ar attiecīgo valstu vēstniekiem un informēja, kas patiesībā notiek. Tajā pašā laikā Sociālās labklājības pārvalde, sociālie dienesti un pašvaldības sagatavoja un pārtulkoja informāciju daudzās dažādās valodās, tajā skaitā arābu valodā. Jābūt uzmanīgiem ar informācijas izplatīšanu. Jāmeklē apstiprināta un patiesa informācija no iestāžu mājaslapām un uzticamiem avotiem."
Emma Lukins, "Dagens Nyheter" žurnāliste, situāciju ar dezinformācijas izplatību Zviedrijā komentē šādi: "Pēdējā laika dezinformācijas kampaņas izvirza mums, žurnālistiem, augstas prasības: mums jāspēj nošķirt patiesas ziņas no baumām. "LVU" dezinformācijas kampaņas laikā nepatiesi apgalvojumi ar sociālo mediju un mazāku ziņu kanālu palīdzību ātri tika izplatīti kā patiesas ziņas. Izaicinājums attiecas arī uz lasītājiem, kam nemitīgi jāuzdod sev jautājums: kas ir ziņu avots? Vai es varu uz šo ziņu avotu paļauties? Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību izaicinājumi ir vēl lielāki, jo ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību ir viegli manipulēt ar cilvēkiem, veicot ticamas izmaiņas fotoattēlos, kā arī video vai balss ierakstos."
