Sunny -0.7 °C
T. 04.12
Baiba, Barba, Barbara
SEKO MUMS
Reklāma
Valensijas provinces pilsētas Paipertas iedzīvotāji 2. novembrī tīra ielas no plūdu sanestajiem dubļiem.
Valensijas provinces pilsētas Paipertas iedzīvotāji 2. novembrī tīra ielas no plūdu sanestajiem dubļiem.
Foto: EPA/Scanpix

Katastrofālajos plūdos Spānijas provincē Valensijā bojā gājušo skaits ir vairāk nekā divsimt cilvēku, bet, tā kā ir daudz arī bez vēsts pazudušo, tad šis skaitlis tuvākajās dienās tikai pieaugs.

Reklāma

Neapšaubāmi, Spānijā tā ir traģēdija, taču daži politiķi un citi sabiedrības pārstāvji izmanto šos notikumus, lai atkal celtu klimata histēriju, un nav īpaši papūlējušies iedziļināties jautājuma priekšvēsturē.

"Spānijā notiekošais ir traģēdija – zaudētas dzīvības un milzu postījumi. Eiropas Savienībai jāsniedz tūlītējs atbalsts. Notiek tas, par ko zinātnieki brīdināja pirms desmit un vairāk gadiem, – postoši plūdi, anomālas temperatūras maiņas. Tā vairs nav teorētiska diskusija, bet realitāte, kas notiek mūsu acu priekšā. Krasas klimata pārmaiņas var notikt arī mūsu pusē. Mēs varam paspēt samazināt klimata pārmaiņu ietekmi," ar ierakstu sociālajā tīklā "X" dalījies jaunievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"/Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa).

Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa sociālajā tīklā "X" 31. oktobrī publicējusi viedokli kā pārmetumu Latvijas medijiem, ka Valensijā notiekošais netiekot saukts īstajos vārdos: 

"Spānija – negaidīti spēcīgs lietus vai tomēr klimata krīzes izraisīti ekstrēmi laikapstākļi? Latvijas medijos turamies pie "spēcīgs lietus" – kāpēc? Jo klimata krīze ir neērta patiesība?" 

Lauris Ērenpreiss viņai atbild: "Pavasarī bijām ciemos Malagā. Tur pilsētu šķērso kādus 150 m plata un 10 m dziļa viscaur betonēta upes gultne. Toreiz tā bija praktiski sausa. Tikai mazs strautiņš. Jautāju spāņu draugam, kādēļ tur tā ir. Atbilde: jo plūdi viņiem tur ir katru sezonu! Viņi tos gaida un par tiem zina." Bet Liene Brizga-Kalniņa paliek pie sava: "Jā, tur ir sezonālie plūdi, jā, iedzīvotāji gatavojas, bet šogad bija īpaša intensitāte un apjoms, arī upuri." Kaspars Āboltiņš gan pavaicā: "Vai Valensijas iedzīvotājiem vieglāk paliks, ja to sauks par klimata krīzi? Klimata aktīvisti labāk būtu ņēmuši lāpstas un gājuši palīgā, ne gudri muldēt. Un sanāk, ka Latvijā ir klimata krīze, nevis līst lietus?"

1957. gada vēsturiskie plūdi

Vēsturiskie pieraksti par cauri Valensijai plūstošās Turijas upes plūdiem saglabājušies kopš 1300. gada, un šādi pieraksti ir veikti par vismaz 75 notikušiem plūdiem – tātad ap 10–11 katrā gadsimtā.

Taču 1957. gada 12. oktobrī notikušie plūdi bija īpaši katastrofāli – debesis it kā atvērās virs pilsētas un tās apkārtnes, divu dienu laikā izkrita 500 mm nokrišņu. Viens milimetrs nokrišņu atbilst vienam litram uz kvadrātmetru – proti, divu dienu laikā uz katru kvadrātmetru zemes virsmas izkrita 500 litri lietus. Un, tā kā Valensija atrodas zemāk par apkārt esošo līdzenumu, viss ūdens sāka plūst turp. Jau nākamajā dienā, 13. oktobra rītā, šis ūdens bija sasniedzis Valensiju un pa zemienē esošajām ielām upes tuvumā sāka plūst ap 1000 kubikmetriem ūdens sekundē, tā augstumam sasniedzot divus metrus. Ar to viss vēl nebeidzās – 

tās pašas dienas pēcpusdienā maksimālais caurplūstošā ūdens daudzums sekundē gandrīz trīskāršojās – līdz 2700 kubikmetriem sekundē – un ūdens augstums atsevišķās vietās sasniedza pat piecus metrus, bet tad gan sāka kristies.

Valensijas centrā iedzīvotāji vēl varēja paglābties daudzstāvu ēku augšējos stāvos, bet Turijas grīvā esošās vienstāva priekšpilsētas Natzarete, El-Kabanijala un Malvarosa tika noslaucītas no zemes virsmas gandrīz pilnībā. Toreiz plūdos gāja bijā 81 cilvēks, tika sagrautas 5800 ēkas, pilsēta palika bez ūdens, elektrības un gāzes, 75% pilsētas komercīpašumu bija bojāti, sagrauti daudzi tilti, kurus upe paņēma sev līdzi kopā ar akmens plāksnēm, ar kurām bija izbruģēta krastmala un upes krasti.

Reklāma
Reklāma

Novirzīja upes gultni

Pēc notikušā Valensijas pilsētas vadība un Spānijas valdība nolēma, ka jāķeras pie pasākumiem plūdu seku mazināšanai. 1961. gadā Spānijas parlaments apstiprināja "Plan Sur" (Dienvidu plāns), kas paredzēja novirzīt Turiju no Valensijas par trim kilometriem uz dienvidiem no sākotnējās gultnes. Jaunā upes gultne bija 12 kilometrus gara un 175 metrus plata, to sāka rakt 1964. gadā un pabeidza 1973. gadā. Pateicoties tam, nākamos plūdus Turijas upē 1982., 1987. 2000. un 2020. gadā izdevās pārdzīvot ar mazākām sekām. 1982. gadā gan arī gāja bojā 30 cilvēki, arī 2020. gadā plūdi radīja nopietnas problēmas.

Taču laika gaitā nākuši klāt jauni faktori. 1957. gadā Valensijā dzīvoja 500 tūkstoši cilvēku, bet 2024. gadā to skaits ir pieaudzis jau līdz 840 tūkstošiem. 

Pilsētas centrā, ap bijušās upes gultni bija izveidots skaists parks un apbūves teritorijas ap to bija pieprasītas, un pilsēta atļāva tās apbūvēt.

Pilsēta sāka plesties arī plašumā, un apbūve drīz jau sasniedza arī Turijas jauno gultni. Turklāt izveidojušies arī daži agrāk nebijuši faktori, piemēram, tas, ka intensīvā siltumnīcu saimniecība Spānijā klāj lielas zemes platības un tas būtiski samazinājis zemes spēju uzsūkt ūdeni. Tāpat Spānijā nojaukti daudzi upju dambji, sekojot idejām par upju dabiskuma atjaunošanu.

Uzņēmuma "Maxar Technologies" izveidotā satelītattēlu kombinācija, kas parāda Valensiju pirms (pa labi) un pēc (pa kreisi) 31. oktobra plūdiem. Kreisās puses attēlā redzamā brūnā platā josla – pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados izveidotā jaunā upes gultne. Brūnā krāsa parāda plūdu atstātos dubļus. Platā zaļā līkumotā josla ir vecā upes gultne, kas tagad apzaļumota.

Lietusgāzes astoņas stundas

Un tā pienāca 2024. gada oktobra nogale. Valensijas reģionā, kur vidēji visa gada laikā izkrīt 460 mm nokrišņu, astoņu stundu laikā izkrita 491 mm, pārsniedzot pat 1957. gada rādītājus, jo šoreiz lija īsāku periodu, bet intensīvāk. To izraisīja regulārais Vidusjūras reģiona klimata fenomens "Dana" – liels zema spiediena un auksta gaisa apgabals augstu virs reģiona (DANA - saīsinājums no spāņu "Depresión Aislada en Niveles Altos"). Tā kā zemākajos slāņos esošais gaiss ir siltāks un mitrāks, tad tas izraisa strauju siltā gaisa masu celšanos augšup – veidojas lietus mākoņi un sākas lietusgāzes, šiem mākoņiem ir tendence ilgstoši nekustīgi atrasties vienā vietā, tikai palielinot katastrofas apmērus. Tieši Spānijas dienvidu un austrumu reģionus šis fenomens ietekmē visvairāk. Bez tam "Danas" spēks pēdējos gados aug, un šobrīd tā efektus jau salīdzina ar tropiskajām viesuļvētrām, kuras regulāri piedzīvo Karību jūras reģiona valstis un ASV dienvidu piekraste. 

Vai tam ir saistība ar klimata pārmaiņām, zinātnieku domas dalās, taču ir skaidrs, ka šādi notikumi nākotnē ir iespējami biežāk.

Šārudens katastrofālās lietusgāzes atkal applūdināja zemākos Valensijas apgabalus un reģionu. Visvairāk bojāgājušo ir tieši teritorijās ap jaunizbūvēto Turijas gultni, taču tādi ir arī zemienē ap upes veco gultni, kur tagad plešas parks. Smagi cietusi 250 tūkstošus iedzīvotāju lielā Paipertas pilsēta, kur ir 62 bojā gājušie, daļa no tiem bija veci cilvēki, kas nespēja izkļūt no veco ļaužu aprūpes nama. "Mēs Paipertā par plūdiem neesam norūpējušies, jo šeit to nemēdz būt," nesen presei izteicās šīs pilsētas mēre.

Tā kā aizvadīto nepilnu 70 gadu laikā kopš 1957. gada plūdiem notikusi plaša sabiedrības automobilizācija, tad daudzi bojā gājušie ir noslīkuši savās garāžās (septiņi cilvēki tikai viena daudzstāvu nama apakšzemes stāvvietā vien) vai nav spējuši izkļūt no plūdu straumē iekļuvušajām automašīnām – daudzi gājuši bojā uz Madridi un Valensiju savienojošā A3 lielceļa, atgriežoties no darba.

Plūdos automašīnas tika sanestas Valensijas pilsētu ielās.

Ko mācīties mums

Latvijai šie notikumi ir ievērības cienīgi vēl kādu aspektu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka arī Latvijā tiek plaši atļauta apbūve plūdu apdraudētās zonās. Cilvēki netiek informēti par to, ka viņi pērk nekustamos īpašumus šajās zonās, nezina, kur to pārbaudīt (šāda informācija atrodama LVĢMC mājaslapā), bet pašvaldības to bieži noklusē.

Un, otrkārt, katru reizi, kad politiķi izmanto kādu dabas parādību klimata histērijas kurināšanai, vajadzētu atcerēties, ka pārmērīgs oglekļa izmešu daudzums saistīts ar pārmērīgu patēriņu – piemēram, lielas mašīnas rada vairāk izmešu, lieli dzīvokļi prasa tos sildīt vairāk nekā mazi, daudzie lidojumi arī piesārņo atmosfēru un pat katrs nosūtītais e-pasts piedalās digitālo atkritumu radīšanā, bet šie atkritumi jāuzglabā datu centros, kas tērē elektrību un ūdeni to dzesēšanai. 

Piemēram, aprēķināts, ka e-pasts bez pievienotiem failiem rada četrus gramus CO2 izmešu, bet e-pasts ar klāt pievienotiem failiem – jau 50 gramus. 

Tādēļ pilnīgi vietā ir jautājums – kā katrs konkrētais uz klimata rīcību aicinošais politiķis ir samazinājis savu oglekļa pēdu? Pārcēlies uz mazāku dzīvokli? Atteicies no automašīnas? Atvaļinājumu pavada tikai Latvijā, nevis Ēģiptē vai Kanāriju salās? Samazinājis lidojumus darba vajadzībām?

Latviešu studentes vērojumi Valensijā

Patlaban Valensijā vecpilsētas centrā dzīvo arī latviete Margarita, kura Spānijā studē ERASMUS programmā. Kādi ir viņas vērojumi?

"Tajā dienā, kad viss applūda, centrā nenopilēja neviena lietus lāse. Iepriekš mēs visi saņēmām brīdinājumus telefonā par to, ka jāpaliek mājās un bez iemesla ārā nevajag iet. Taču, tā kā nelija (bija tikai apmācies), mēs tajā vakarā aizgājām vakariņās ar draugiem, jo nerādījās nekas traks. Nākamajā dienā uzzinājām, cik patiesībā traki bijis citur, jo visi draugi un radi sāka rakstīt un jautāt, kas un kā. 

Diezgan jocīgi, ka cilvēki no citām valstīm, vietām zina un uztraucas vairāk nekā mēs paši, kas dzīvot turpat tuvumā. 

Applūda vairākas vietas apkārt centram – ne tikai tās, kas pie upes. Nākamajā dienā viss ātri tika slēgts, vilcieni uz Barselonu un Madridi atcelti, uz lidostu nevar tikt. Jā, tagad visi cilvēki apkārt par to vien runā, jo, protams, tas ir traģiski, kad vairāk nekā divsimt cilvēku gājuši bojā. Šodien [sestdien] pastaigājos pa pilsētu un pat netiku līdz plūdu skartajām zonām, bet redzēju cilvēkus, kuri bija dubļos līdz ceļiem, rokās dažādi instrumenti un spaiņi – viņi tīrīja dubļu piedzītās ielas. Valensijā spāņiem ir tāds sens teiciens par lietavām: "A València plou poc, però quan plou, plou prou", ko varētu tulkot tā: Valensijā reti līst, bet, kad līst, tad līst daudz."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit
PAR SVARĪGO
Reklāma