10.1 °C
Katastrofālajos plūdos Spānijas provincē Valensijā bojā gājušo skaits ir vairāk nekā divsimt cilvēku, bet, tā kā ir daudz arī bez vēsts pazudušo, tad šis skaitlis tuvākajās dienās tikai pieaugs.
Neapšaubāmi, Spānijā tā ir traģēdija, taču daži politiķi un citi sabiedrības pārstāvji izmanto šos notikumus, lai atkal celtu klimata histēriju, un nav īpaši papūlējušies iedziļināties jautājuma priekšvēsturē.
"Spānijā notiekošais ir traģēdija – zaudētas dzīvības un milzu postījumi. Eiropas Savienībai jāsniedz tūlītējs atbalsts. Notiek tas, par ko zinātnieki brīdināja pirms desmit un vairāk gadiem, – postoši plūdi, anomālas temperatūras maiņas. Tā vairs nav teorētiska diskusija, bet realitāte, kas notiek mūsu acu priekšā. Krasas klimata pārmaiņas var notikt arī mūsu pusē. Mēs varam paspēt samazināt klimata pārmaiņu ietekmi," ar ierakstu sociālajā tīklā "X" dalījies jaunievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"/Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa).
Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa sociālajā tīklā "X" 31. oktobrī publicējusi viedokli kā pārmetumu Latvijas medijiem, ka Valensijā notiekošais netiekot saukts īstajos vārdos:
"Spānija – negaidīti spēcīgs lietus vai tomēr klimata krīzes izraisīti ekstrēmi laikapstākļi? Latvijas medijos turamies pie "spēcīgs lietus" – kāpēc? Jo klimata krīze ir neērta patiesība?"
Lauris Ērenpreiss viņai atbild: "Pavasarī bijām ciemos Malagā. Tur pilsētu šķērso kādus 150 m plata un 10 m dziļa viscaur betonēta upes gultne. Toreiz tā bija praktiski sausa. Tikai mazs strautiņš. Jautāju spāņu draugam, kādēļ tur tā ir. Atbilde: jo plūdi viņiem tur ir katru sezonu! Viņi tos gaida un par tiem zina." Bet Liene Brizga-Kalniņa paliek pie sava: "Jā, tur ir sezonālie plūdi, jā, iedzīvotāji gatavojas, bet šogad bija īpaša intensitāte un apjoms, arī upuri." Kaspars Āboltiņš gan pavaicā: "Vai Valensijas iedzīvotājiem vieglāk paliks, ja to sauks par klimata krīzi? Klimata aktīvisti labāk būtu ņēmuši lāpstas un gājuši palīgā, ne gudri muldēt. Un sanāk, ka Latvijā ir klimata krīze, nevis līst lietus?"
1957. gada vēsturiskie plūdi
Vēsturiskie pieraksti par cauri Valensijai plūstošās Turijas upes plūdiem saglabājušies kopš 1300. gada, un šādi pieraksti ir veikti par vismaz 75 notikušiem plūdiem – tātad ap 10–11 katrā gadsimtā.
Taču 1957. gada 12. oktobrī notikušie plūdi bija īpaši katastrofāli – debesis it kā atvērās virs pilsētas un tās apkārtnes, divu dienu laikā izkrita 500 mm nokrišņu. Viens milimetrs nokrišņu atbilst vienam litram uz kvadrātmetru – proti, divu dienu laikā uz katru kvadrātmetru zemes virsmas izkrita 500 litri lietus. Un, tā kā Valensija atrodas zemāk par apkārt esošo līdzenumu, viss ūdens sāka plūst turp. Jau nākamajā dienā, 13. oktobra rītā, šis ūdens bija sasniedzis Valensiju un pa zemienē esošajām ielām upes tuvumā sāka plūst ap 1000 kubikmetriem ūdens sekundē, tā augstumam sasniedzot divus metrus. Ar to viss vēl nebeidzās –
tās pašas dienas pēcpusdienā maksimālais caurplūstošā ūdens daudzums sekundē gandrīz trīskāršojās – līdz 2700 kubikmetriem sekundē – un ūdens augstums atsevišķās vietās sasniedza pat piecus metrus, bet tad gan sāka kristies.
Valensijas centrā iedzīvotāji vēl varēja paglābties daudzstāvu ēku augšējos stāvos, bet Turijas grīvā esošās vienstāva priekšpilsētas Natzarete, El-Kabanijala un Malvarosa tika noslaucītas no zemes virsmas gandrīz pilnībā. Toreiz plūdos gāja bijā 81 cilvēks, tika sagrautas 5800 ēkas, pilsēta palika bez ūdens, elektrības un gāzes, 75% pilsētas komercīpašumu bija bojāti, sagrauti daudzi tilti, kurus upe paņēma sev līdzi kopā ar akmens plāksnēm, ar kurām bija izbruģēta krastmala un upes krasti.
