Krievijas propagandisti visu aizvadīto nedēļu jūsmoja par laikā no 22. līdz 24. oktobrim Kazaņā sarīkoto BRICS valstu pārstāvju sanāksmi.

Reklāma

Tas Krievijā bija lielākais starptautiskais pasākums kopš 2022. gada februāra iebrukuma Ukrainā. No Maskavas uzaicinātajiem 38 nerietumvalstu līderiem ieradās 24, bet pārējās atsūtīja zemāka ranga delegācijas. Ieradās tādi politikas smagsvari kā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Saniknojot Kijivu, atbrauca ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Kazahstāna paziņoja, ka BRICS tai nav nepieciešams. Kremlis ar Kazaņas sanāksmi centās pierādīt, ka Rietumu mēģinājumi izolēt Maskavu cietuši neveiksmi. Vairums novērotāju atzīmē, ka tāda pasākuma uzņemšanu patiešām var uzskatīt par Vladimira Putina diplomātisko uzvaru, taču viss pārējais ir tikai propagandas pārspīlējumi un vēlmju domāšana, iztēlojot kāroto par reālo.

Vēlamā uzburšana

Ielūkojoties Krievijas informācijas telpā, var uzzināt, ka Kazaņa sanāksmes dienās kļuvusi par "pasaules politikas centru", tikšanās bijusi "spilgta", "vēsturiska", "pagrieziena punkts", "pasaulē iestājies jauns laikmets". Atbraukušie līderi jūsmojuši par Putinu un uzmanīgi klausījušies visā, ko viņš teicis. Aģentūra "RIA Novosti" triumfēja, ka Rietumi šajā sanāksmē esot atstāti "aiz borta" un paši nonākuši izolācijā. 

Lietas tiek pasniegtas tā, it kā visas Kazaņā sanākušās tā sauktās "Globālo Dienvidu" valstis bijušas vienotas politiskajos un ekonomiskajos uzskatos, piekritušas Putina klāstītajam par nepieciešamību apmainīties ar tehnoloģijām, 

reformēt pasaules finanšu sistēmu, atsakoties no ASV dolāra savstarpējos norēķinos, un tā tālāk. Krievija aktivizējusi BRICS un tagad esot attīstības valstu līdere.

Lai pārliecinātu, cik šokēti un sagrauti par BRICS pasākumu esot Rietumi, īpaši jau ASV, Krievijas propaganda izmanto savu veco paņēmienu, kad vispārinot tiek piesauktas marginālas un lāgā nepazīstamas ziņu un komentāru vietnes, kā arī viedokļu paudēji no Rietumiem. Krievijas mediji, piemēram, atsaucas uz mazu britu portālu "UnHerd", kas par visām lietām mēdz paust "īpašu" pozīciju un noderējis, jo apgalvo apmēram to pašu, ko Kremļa propagandisti. Teiksim, ka "Krievija spēlē vadošo lomu BRICS attīstībā" un esot tā, kas uzstāda mērķus. Vai arī notiek cītīga atsaukšanās uz kādu "amerikāņu vēsturnieku, bijušo Hārvarda Universitātes pasniedzēju" Vladimiru Brovkinu. Viņš izdevumam "Izvestija" paudis, ka "BRICS ir pasaules mēroga parādība, no kuras amerikāņi ļoti izbijušies". Un šajā struktūrā "Vladimirs Putins uzstājas kā pasaules līmeņa līderis". Amerikāņi vienkārši nezinot, ko tagad iesākt! Tomēr ASV dzīvojošā krievu sovjetologa Brovkina ziedu laiki attiecas uz pagājušā gadsimta 80.–90. gadiem, bet pēdējos gados minētā persona, kura nekad arī nav bijusi pirmā ranga citējams eksperts, ir vienkārši putinists, kas Ukrainas–Krievijas karā nostājies Maskavas pusē un savā "Youtube" kanālā atkārto Kremļa propagandas vēstījumus, tikai dara to akadēmiskā manierē.

Interešu raibums

Skan jau iespaidīgi – 2006. gadā izveidotā BRICS deviņās valstīs (Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Ēģiptē, Etiopijā, Indijā, Irānā, Krievijā, Ķīnā) dzīvo 3,5 miljardi jeb 45% pasaules iedzīvotāju un tā veido 37% pasaules kopprodukta ar tendenci īpatsvaram palielināties. 

Tomēr Rietumos pasākumu Kazaņā uztvēruši bez lielām emocijām.

Kremļa dezinformācijas un propagandas pārspīlējumi ir acīmredzami, un vienīgais rūgtums ir par to, ka ekonomisku vai politisku apsvērumu vārdā daudzas valstis izlēmušas sludināt neitralitāti un pievērt acis uz Krievijas agresiju Ukrainā. Tas arī iegūlis Putina diplomātiskās "uzvaras" pamatā. "Tas arī ir vienīgais un ļoti svarīgais Maskavas panākums. Visus pārējos tās maņiloviskos plānus par pasaules pārkārtošanu var ignorēt kā kārtējo krievu sociālo utopiju. Pat ja kaut kad kaut kas no tā īstenosies, Krievija šajā "pārkārtotajā" pasaulē labākajā gadījumā būs līdzdziedātāja Ķīnai, bet sliktākajā – Ziemeļkorejai," komentējis Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas līdzstrādnieks, krievu politologs Vladimirs Pastuhovs.

Pirmā lieta, par kuru atgādina daudzi novērotāji, – BRICS ir valstu vadītāju interešu klubs, runātava, nevis starptautiska organizācija. Dalība tur neuzliek nekādus pienākumus vai saistības. BRICS nav vienotas identitātes, kopīgu mērķu, vērtību. 

Katrai valstij ir savas intereses, turklāt daļa kluba biedru ir savstarpēji naidīgi. 

Indija un Ķīna ir savā starpā karojušas. Saspīlētas attiecības Nīlas hidroresursu izmantošanas dēļ ir Ēģiptei un Etiopijai; AAE ir nedraudzīgi Irānai. Bet Turcija, kura it kā iesniegusi pieteikumu dalībai BRICS, vispār ir NATO dalībvalsts. Šo raibo pulku vieno tikai vēlme demonstrēt neatkarību no kāda pasaules politikas pola, kādu apstākļu noteikta vilšanās Rietumos un doma katrai virzīt savas intereses pasaules kārtības korekcijā. Teiksim, Turcija ir aizvainota, ka nav uzņemta Eiropas Savienībā (ES), un tai nepatīk ES nostāja par labu Izraēlai. Bet būtiskākais, ka vien Maskava un daļēji Irāna ar Ķīnu sapņo padarīt BRICS par pretrietumu bloku. Tikai Kremlim šī institūcija šķiet tribīne, lai pārliecinātu par savu Ukrainas kara versiju.

Rietumiem BRICS sanāksme bijusi "kā pērkons no skaidrām debesīm", apgalvo "Izvestija".

Pārprasts noskaņojums

Krievija apgalvo, ka BRICS būšot bastions pret "Rietumu hegemoniju". Taču tādām zemēm kā Brazīlija, Indija vai AAE "aizsardzību" pret Rietumiem nemaz nevajag, jo tie ir svarīgs partneris. Kazaņā atbraukušie politiķi gan noklausījās Kremļa vēlmēs un plānos, bet tas arī viss. Atbrīvoties no ASV dolāra norēķinos bez Krievijas vēlas varbūt vēl tikai Ķīna.

Krievija iztēlo sevi kā BRICS vadoni, bet nepavisam tāda nav. Drīzāk tā ir Ķīna, kas gan šo lietu neafišē. 

Kad runā, ka BRICS apvieno ekonomiski straujāk augošās valstis, nākotnes ekonomiskos līderus, ar to vispirms domā Ķīnu, Indiju, Brazīliju, bet ne pārējās. Kā atzīmējis laikraksts "The Washington Post", valstis BRICS pievelk nevis Putina runas, bet gan Ķīnas ekonomika. Savukārt Ķīnai BRICS vajag kā pretsvaru sāncensībā ar ASV. Līdzīgi Krievijai Pekina vēlas, lai klubs būtu pēc iespējas lielāks, kam nepiekrīt pārējās ietekmīgās dalībvalstis. Tām nevajag, lai tās asociētu ar kādu konkrētu nometni.

Kamēr Maskava tēmē uz Āfriku, Dienvidāfrikas Starptautisko attiecību institūta analītiķis Gustavo de Karvaljo minētajam laikrakstam norādījis: 

"Krievija izmanto analīzi, kas bieži sākas pareizi – tā identificē zināmas sūdzības un neapmierinātību ar to, kā globālās lielvaras izturas pret Āfrikas valstīm. Taču, kad Krievija piesaka sevi kā alternatīvu, tās vēstījums dažkārt ir pārspīlēts." 

Bijušais Indijas vēstnieks Maskavā Kanvals Sibals "The Washington Post" skaidro: "ASV mums neapšaubāmi ir vissvarīgākais partneris Indijas nākotnes izaugsmē, tehnoloģijās un piekļuvē tehnoloģijām, tāpēc mēs nevēlamies situāciju, kad BRICS ekonomiskajā un politiskajā frontē kļūst par konflikta centru ar Rietumiem." Tādām valstīm kā Indija nepieciešama Krievijas nafta un gāze par lētām cenām, tas arī viss. Un skaidrs, ka Indija nekad nepieņems Krievijas un Ķīnas proponēto ideju, ka par jauno starptautisko norēķinu vienību dolāra vietā varētu pasludināt juaņu. Tādējādi, kāda bijusi praktiskā Kazaņas sanāksmes jēga, nevienam šobrīd nav skaidrs. Ja neskaita Krievijas PR, visdrīzāk – nekāda.

Atmaskots

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".